Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Dejotprieks augstā līmenī

Druva
23:00
10.04.2009
6

Rajona deju kolektīvu skatē savu varēšanu rādīja 28 deju kopas.

“Mūsu pulks ir kļuvis kuplāks. Kaut valstī krīze, dejotprieks, vēlēšanās sevi izteikt dejā palielinās,” uzsver rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks. Šosezon Taurenē sācis darboties jauniešu deju kolektīvs “Tracis”, kuru vada Ieva Kazijeva, Amatā – jauniešu deju kolektīvs “Krustainis” (Ilona Klince), Priekuļos – jauniešu deju kolektīvs “Zelta virpulis” (Uldis Blīgzna).

Skatē valdīja dejotprieks un sacensība. Katrs centās sevi parādīt, iepriecināt skatītājus un žūriju. “Vienmēr jau var labāk nodejot. Bija azarts, sajūta forša,” pēc uzstāšanās “Druvai” atzina Vecpiebalgas jauniešu deju kolektīva “Slātaviņa” dalībnieks Gatis Bērziņš. Viņš dejo jau vairākus gadus, dejošana ir viens no viņa vaļaspriekiem.

Pirmais nopietnais pārbaudījums bija Priekuļu “Zelta virpulim”. Visi tā dalībnieki kādreiz dejojuši tehnikuma “Virpulī”, tagad studē vai strādā. “Gribas dejot, kādreiz kopā bija jauki un interesanti, tāpēc

nolēmām turpināt,” stāsta dejotāja Lelde Grīnberga. Svētdienās uz mēģinājumu dejotāji sabrauc no Smiltenes, Liepas, Cēsīm, Straupes, Siguldas, Raunas, Rīgas, pirms prombraukšanas uz augstskolām sanāk priekulieši. “Izdejojamies un tad darba nedēļa paiet ātrāk, jo gribas, lai pienāk svētdiena,” atzīst Ieva Lāce, bet Laura Liepa pastāsta, ka neilgu laiku dejojusi kolektīvā Rīgā, tad pārtraukusi un ir gandarīta, ka izdevies izveidot “Zelta virpuli”.”Tā ir brīnišķīga kompānija. Mūsu vadītājs ir pats labākais, ” uzsver Laura.

Amatas “Krustainī” kopā sanākuši bijušie “Brukstalienas” dejotāji. “Tas ir kolektīvs sirdij. Visi manējie. Zinu, ko no viņiem var sagaidīt, viņi zina, ko no manis,” stāsta vadītāja Ilona Klince un pauž gandarījumu par to, kā kolektīvs uzstājies pirmajā skatē. “Mēģinājumi ir tikai svētdienās. Ikdienā dejotāji strādā un studē. Mēģinājumi ir ļoti nopietni,” savējos paslavē vadītāja un piebilst, ka visi ir priecīgi, ka arī raduši mājvietu Amatā. Vairāki dejotāji ir no novada.

Kas ir “Krustainis”? Ilona stāsta, ka ilgi meklējuši nosaukumu, bijuši dažādi varianti. “”Krustainis” ir rituāla deja Bluķa vakarā. Katrs izlec aizsardzības zīmes,” paskaidro vadītāja.

Skatē katrs kolektīvs dejoja divas dejas. Skatītāji varēja vērot 56 dejas. Vairāki “Druvai” atzina, ka nebijis garlaicīgi, repertuārs bijis daudz skatāmāks nekā citus gadus, kad visi parāda, kā prot nodejot vienas un tās pašas dejas. Ar prieku tika uzņemta pirms gadiem tik pazīstamā “Audēju deja”. “Arī es dejoju violetajā kleitā. Ir dejas, kuras patīk gan dejotājiem, gan skatītājiem ar vieglumu, plastiskumu, noskaņu. Tās atsauc atmiņas,” domās dalījās priekuliete Māra Juzupa un piebilda, ka savulaik “Audēju deju” dejojusi tajā paša violetajā kleitā kā “Zelta virpuļa” meitenes.

Rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks pēc skates bija gandarīts.

“Deju kolektīvu mākslinieciskais līmenis rajonā ir ļoti augsts. C grupa pārsteidza ar kvalitatīvo sniegumu. Ļoti auguši, salīdzinot ar pagājušo gadu. Senioru sniegums apbūra skatītājus. Spilgtāks kļuvis vidējās paaudzes E kolektīvu sniegums. Īpaši Solvitas Krastiņas kolektīviem. Grūti pateikt, kurš starp jauniešu B grupas kolektīviem ir tas labākais. “Krustainis” ļoti patika. Dejotāji bija izvēlējušies A grupas deju un godam tika galā. C grupas jauniešu kolektīvu sniegums bija pārliecinošs. “Veselava” pārsteidza. Kolektīvs ir ļoti izaudzis, tas vairs nav skolēnu, bet īsts jauniešu kolektīvs. Puišu deja bija brīnišķīga. Visiem kolektīviem sarežģītas programmas,” vērtēja Andis Kozaks un piebilda, ka visvairāk priecējis tas, ka dejotāji dejo no sirds, ka viņiem patīk tas, ko dara.

“Priecē, ka kolektīvu vadītāji rādīja savas horeogrāfijas. Māris Brasliņš, Sovita Krastiņa, Lāsma Skutāne, Lilita Jansone – mēs varētu sarīkot jaunrades deju koncertu,” nākotni ieskicē rajona deju kolektīvu virsvadītājs. Viņš arī trīs deju kolektīvu – Tautas deju ansambļa un vidējās paaudzes deju kolektīva “Raitais solis”, kā arī Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīva “Kande” vadītājs un horeogrāfs.

Deju kolektīvu sniegumu vērtēja horeogrāfs, deju kolektīva “Dancis” vadītājs Rolands Juraševskis, horeogrāfs, Rēzeknes rajona deju kolektīvu virsvadītājs, deju kolektīva “Dziga” vadītājs Ilmārs Dreļs un horeogrāfe, deju kopas “Dandari” vadītāja Dace Circene. Žūrijas vērtējums pārsteidza dejotājus un kolektīvus vadītājus. Rolands Juraševskis pauda gandarījumu par skatē redzēto.

“Visi rajona kolektīvi ir augstā mākslinieciskā līmenī. Tie plauktiņi, kurā katrs ierindots, ir tik tuvu cits citam. Jāuzsver, ka katram kolektīvam ir savs raksturs, rokraksts. Uzreiz var pazīt Rutas Paulsones, Ulda Blīgznas, Anda Kozaka kolektīvus. Ja žūrijā būtu citi, droši vien kādam kolektīvam būtu par punktu mazāk, citam par punktu vairāk. Protams,

katrā dejā var ieraudzīt neprecizitātes,” sacīja Rolands Juraševskis un uzsvēra, ka kolektīvi strādā ne jau tādēļ, lai patiktu žūrijai. Viņi to dara savam un skatītāju priekam. Rolands Juraševskis arī atzina, ka skatē redzējis daudzas interesantas dejas – gan vadītāju autordejas, gan no aizvadīto Deju svētku repertuāra, gan iecienītas pirms gadiem. “Prieks, ka kolektīvi uzdrošinās dejot augstākas grupas repertuāru un tiek ar to galā. Bērnu repertuāru vidējiem gan nevajadzētu dejot. Ja izdodas atrast to odziņu, viss labi, bet tas nav viegli. Jauniešu kolektīviem jāmeklē dzīvespriecīgāks repertuārs, lai var kārtīgi izdejoties,” domās dalās Rolands Juraševskis un uzsver, ka mūsu rajonā strādā ļoti profesionāli vadītāji. Redzot kolektīvu uzstāšanos, var pārliecināties par regulāru, nopietnu darbu.

Valsts kultūras eksperte Cēsu rajonā Ilze Kalniņa, vērtējot skatē redzēto, sacīja, ka kolektīviem un skatītājiem vislabāk paticis tas, ka nebijis obligāto un izlozes deju. Katrs dejojis to, kas patīk, un koncerts bijis ļoti daudzkrāsains. Vienīgi četri senioru deju kolektīvi dejoja vienu obligāto deju no šīsvasaras senioru deju saieta repertuāra. “Man bija daudz patīkamu pārsteigumu – “Veselava”, “Amata”. Mākslinieciskais līmenis un radošā dzirksts šosezon ļāva parādīt ļoti labu sniegumu “Miķelim” un “Saulgriežiem”,” vērtē Ilze Kalniņa un uzsver, ka mūsu rajonā šosezon ir trīs jauni kolektīvi, kuri skatē augstu novērtēti.

Žūrijas komisijas locekle Dace Circene “Druvai” atzina, ka deju kolektīvu skaits Latvijā mazumā neiet. “Cilvēki alkst izteikties. Līdz ar krīzi ir vairāk brīvā laika, cilvēki vēlas satikties. Un to labprāt dara dejojot,” tā Dace Circene. Savukārt Ilze Kalniņa skumji piebilst, ka visvairāk baida neziņa par nākotni pēc novadu izveidošanas. Ir tikai vieni nezināmie un bažas, lai viss neaiziet pašplūsmā.

Skates rezultāti F grupa, senioru deju kolektīvi Cēsu kultūras centra “Dzirnas” (Ruta Paulsone) – 46,99, Vecpiebalgas “Mudurainis” (Antra Grīnberga) – 46,33,

Straupes “Munsturis” (Ineta Indriksone) – 45,08, Dzērbenes “Juveris”

(Uldis Blīgzna) – 44,58. E grupa, vidējās paaudzes deju kolektīvi “Vaive” (Solvita Krastiņa) – 46,33, “Amata” (Lilita Ventere) – 46,25, “Skujene” (Solvita Krastiņa) – 43,58, “Straupe” (Rudīte Jurciņa) – 46,66. C grupa, jauniešu deju kolektīvi

Straupes “Idumeja” (Ginta Berķe) – 45,17, Taurenes “Tracis” (Ieva Kazijeva) – 44,91, “Veselava” (Emerita Gruzde) – 47,33.

B grupa, jauniešu deju kolektīvi

Cēsu arodskolas “Brukstaliena” (Ilona Klince) – 46,5, CVĢ “Kande” (Andis Kozaks) – 46,92, Amatas “Krustainis” (Ilona Klince) – 48, Priekuļu “Miķelēni” (Māris Brasliņš) – 45,5, Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 47,25, Cēsu kultūras centra “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 48,08, un “Randiņš” (Sandra Jonaite) – 47,42, Vecpiebalgas “Slātaviņa” (Antra Grīnberga) – 45,41, Priekuļu “Zelta virpulis” (Uldis Blīgzna) – 47,91, Priekuļu tehnikuma “Virpulis” (Uldis Blīgzna)- 47,5. D grupa, vidējās paaudzes deju kolektīvi

Priekuļu “Jumis” (Uldis Blīgzna) – 48,9, Priekuļu “Miķelis” (Māris Brasliņš) – 47,58, Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 46,33, “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 48,33, Liepas “Sadancis” (Marita Rieksta) – 45,5, Cēsu kultūras centra “Saulgrieži” (Ruta Paulsone) – 47,5, Līgatnes “Zeperi” (Iveta Pētersone) – 49,58.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
4

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
44

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
321

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi