Sestdiena, 11. janvāris
Vārda dienas: Smaida, Franciska

Darba vietās arvien jauni nelaimes gadījumi

Druva
00:00
13.02.2007
8

Kā “Druvai” atzina Ziemeļvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas valsts darba inspektors Valdis Tabūns, šis gads sācies ar jauniem nelaimes gadījumiem darba vietās.

“Esmu reģistrējis jau piecus nelaimes gadījumus darba vietās, no kuriem divi ir smagi un viens letāls. Šim neilgajam laika periodam tas ir ļoti daudz. Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, nākas atzīt, ka darba ņēmēji paši bieži vien ir vainīgi pie gūtajām traumām. Nereti tā ir darbinieku neuzmanība un paviršība. Šajos negadījumos darba devēju negribētu vainot. Lielā mērā vaina jāuzņemas pašiem strādniekiem,” saka darba inspektors un piebilst, ka inspektoriem darba netrūkst, jo ik uz soļa nākas stāstīt, aizrādīt un diskutēt gan ar darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

“Par darba likumdošanu un darba aizsardzību runājam daudz, bet šajā informācijas plūsmā par bīstamajām iekārtām darba devēji un uzņēmēji nereti aizmirst. Darbojas likums par bīstamajām iekārtām un to uzraudzību. Firmas mainās, un nereti bīstamās iekārtas pārdod cita citai, aizmirstot daudz svarīgu lietu. Jāatzīst, ka uz darba ņēmēju šie jautājumi varbūt neattiecas tik daudz, kā uz darba devēju, kuram jānodrošina, lai bīstamās iekārtas – celtņi, ceļamkrāni, gāzes iekārtas, lifti un hidrauliskie pacēlāji – būtu reģistrētas, pārbaudītas un neradītu briesmas strādniekiem. Bīstamās iekārtas ir jāreģistrē un valsts darba inspekcijā jāsaņem ekspluatācijas atļauja. Taču zinu, ka, piemēram, iekārta Valmierā ir reģistrēta, bet atļauja nav saņemta. Darba inspektoriem šādas iekārtas ir jāapseko, jāpārbauda un jānovērtē, vai tās atbilst darbam. Jāpārliecinās, vai ir apmācīts speciālists, kas strādās, kā arī tas, vai ir izvietotas nepieciešamās informācijas zīmes un uzraksti uz bīstamajām iekārtām. Taču prakse pierāda, ka darba devēji labākajā gadījumā piereģistrē vai pārreģistrē bīstamās iekārtas. Ar to arī prasību izpilde beidzas,” nobažījies stāsta V.Tabūns, gan atklājot, ka rajonā līdz šim nav noticis neviens nelaimes gadījums, kas būtu saistīts ar bīstamajām iekārtām.

“Par laimi tāda nav bijis. Un negribētos, lai tas kādreiz notiek. Protams, strādājot ar pacēlājiem, nedrīkst aizmirst arī par individuālās drošības līdzekļiem – jostām, ķiverēm. Darba devējam ir jāgādā, lai personāls būtu apmācīts un nodrošināts ar personīgajiem darba aizsardzības līdzekļiem,” valsts normatīvo aktu prasības paskaidro darba inspektors.

V.Tabūns, runājot par aktualitātēm, piemin arī darba līgumus un atklāj, ka darbinieki darba vietās nereti paraksta uzņēmumu līgumus, paši nezinot, ko tie nozīmē.

“Varētu teikt arī tā, ka darba devējs nepaskaidro. Viss it kā ir kārtībā, bet uzņēmuma līgums tomēr ir līguma forma, kuru darba inspekcija neuzrauga. Ja darba ņēmējs dokumentu neizprot, sevi neaizstāv, sociālās garantijas, kuras ir saistītas ar darba līgumu, viņš var nesaņemt. Ir mums zināmi arī gadījumi, ka darba vietās darba līgumi tiek noslēgti par minimālo algu, bet pārējo maksā aploksnēs. It kā par to zinām, bet ir kāds jāpieķer pie rokas vai arī jānotiek kādam starpgadījumam, lai darbinieki paši atnāktu un sniegtu informāciju,” stāsta darba inspektors un neslēpj, ka uz valsts darba inspekciju cilvēki atnāk situācijā, kad ūdens jau sasmēlies mutē.

“Kamēr ar darba devēju ir kaut kāds dialogs, darbinieki klusē. Nāk tikai galējas pārestības gadījumā. Kamēr abas puses ir apmierinātas, pie mums nenāk un nesaka. Runā kaut kur pa kaktiem, bet, lai mēs varētu rīkoties, mums nepieciešama rakstiskā veidā saņemta informācija,” atzīst Ziemeļvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas valsts darba inspektors Valdis Tabūns. Kā paredz likuma Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību 5. nodaļa, bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums: * reģistrēt bīstamās iekārtas valsts darba inspekcijā un saņemt atļauju to lietošanai; * uzturēt bīstamās iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām; * nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību, ņemot vērā bīstamās iekārtas veidu, sarežģītības un bīstamības pakāpi, kā arī darbinieku izglītību un iepriekšējā darba pieredzi; * nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu; * pārtraukt bīstamo iekārtu darbību, ja konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības; * ziņot valsts darba inspekcijai un, ja apdraudēta vide, arī vides valsts inspekcijai par bīstamo iekārtu avārijām, kā arī pēc šo institūciju pieprasījuma sniegt avāriju izmeklēšanai nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

Bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības: * ar darba devēju sabiedrisko organizāciju starpniecību piedalīties normatīvo aktu izstrādē; * informēt valsts darba inspekciju un akreditācijas institūciju par gadījumiem, kad inspicēšanas institūciju darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām, un pieprasīt, lai šīs institūcijas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina savas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus; * izvēlēties inspicēšanas institūciju, ar kuru slēgt līgumu par bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu; * veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, ja šīm iekārtām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta īpaša apkopes un remonta veikšanas kārtība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
5

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
50

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Kosmosa izziņas centrs - ieguldījums STEM priekšmetu apgūšanā

00:00
09.01.2025
38
2

Kosmosa izziņas centrā Cēsīs notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas izbraukuma sēde. Apakškomisijas sekretārs Atis Švinka pēc iepazīšanās ar centru atzina, ka te radīta lieliska iespēja gan atraisīt bērnu un jaunieši interesi par kosmosa pētniecības pamatiem un ar to saistītos STEM mācību virzienus, gan sniegt atbalstu skolotājiem. “Kosmosa industrija ir viena no […]

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
134

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
97

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Vēsture dzīvo, kamēr to atceramies

00:00
06.01.2025
57

Vidzemes šosejas 79.kilometrā ceļmalas uzkalniņā granīta piemineklis atgādina par pirmo latviešu karaspēka bruņoto sadursmi ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.  1918.gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās ar­mijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Kaujas simtgadē pēc Strēlnieku apvienības  Cēsu nodaļas aktīvistu Māra Niklasa un Ēvalda Krie­viņa ierosmes, piesaistot ziedojumus […]

Tautas balss

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
10
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
5
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
74
23
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
25
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
36
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Sludinājumi