Projekta “Algotie sabiedriskie darbi” ietvaros cilvēkam ir iespēja uzsākt darba gaitas, saņemt atalgojumu un pierādīt sevi darba devējam. Lielākā daļa, kas izmanto šo iespēju, piesakās projektam atkārtoti.
Amatas novadā patlaban sabiedriskajos darbos ir nodarbināti deviņi bezdarbnieki. Novada darba aizsardzības, civilās aizsardzības un administratīvas lietvedības nodaļas vadītājs Juris Suseklis atzīst, ka vasarā strādāt gribētāju ir mazāk: “Cilvēkus pārsvarā nodarbinām labiekārtošanas darbos. Tā kā jau vairākus gadus piesakās vieni un tie paši bezdarbnieki, tad jau zinām, kuram kuru darbu labāk uzticēt. Ir tādi, kuri vasarā atsakās strādāt, jo piepelnās dažādās haltūrās.” J. Suseklis ir pārliecināts, ka valstij jāuzņemas liela daļa vainas par to, ka šie cilvēki saņem 150 eiro mēnesī, nevis iet meklēt pastāvīgu darbu ar izaugsmes iespējām. “Ir cilvēki, kuriem šādi dzīvot ir ērti – katru mēnesi saņemt pabalstu un dažādas trūcīgo statusa vai bezdarbnieku privilēģijas – bērniem skolā brīvpusdienas vai bezmaksas transporta pakalpojumus. Bet skumjākais ir tas, ka bērni, kuri aug šajās ģimenēs, visu redz un dzīvot dzīvi mācās no vecākiem. Tā iemesla dēļ mēs šogad vasarā nodarbinām 108 bērnus – lai viņi strādātu, mācītos atbildību un iepazītu darbu ar visu tā grūtumu.”
To, kuri piesakās sabiedriskajos darbos, Amatas novadā kļūst mazāk. Ja pirms pāris gadiem bijis vairāk nekā 20, tad tagad strādāt gribētāju ir vien deviņi.
Arī Jaunpiebalgas novadā bezdarbnieku, kuri piesakās algotajos sabiedriskajos darbos, paliek arvien mazāk un no sešām brīvajām vakancēm aizņemtas ir vien trīs. “Pēdējā laikā novadā kļūst aktuāli, cik lietderīga un nepieciešama ir šī programma, jo cilvēku, kuri vēlas strādāt, tikpat kā nav. Patlaban tas daļēji saistīts ar vasaru un citām peļņas gūšanas iespējām. Bet tendence, ka pieprasījums pēc šī darba samazinās, iezīmējas jau ziemā. Tagad vasarā ļoti priecājos, ka darbā iesaistās arī skolēni – katru mēnesi nodarbinām desmit bērnus. Mums ir viegli sastrādāties, ir laba komunikācija un darbs tiek paveikts ātri un kvalitatīvi,” pastāstīja Jaunpiebalgas novada ceļu meistars Kristaps Dravants.
Līdzīga situācija ir arī Pārgaujas novadā, tur pašvaldība nodarbinājusi trīs cilvēkus. “Ir ļoti maz strādāt gribētāju. Tā turpinoties, būs jāsāk domāt, vai šis projekts novadā vairs ir vajadzīgs,” atzina Pārgaujas novada sociālā dienesta vecākais aprūpētājs Imants Kalniņš. Savukārt par projekta lietderīgumu nesūdzas Līgatnes novada domes darba drošības un personāla lietu speciāliste Dace Krūmiņa-Eglīte: “No ekonomiskā viedokļa ir ļoti labi, ka ir šādas darbavietas, ko apmaksā valsts. Un, lai arī šis darbs ir mazāk kvalificēts, bez izaugsmes iespējām, ir bijis arī gadījums, kad vīrietim pēc līdzdalības programmā tiek piedāvāts pastāvīgs darbs.” Līgatnes novadā sabiedriskajos darbos nodarbināti divi cilvēki, bet, kā pastāstīja D. Krūmiņa-Eglīte, tad darba ir daudz un nebūtu problemātiski atrast pienākumus vēl diviem strādāt gribētājiem, ja vien tādi būtu.
Raunas novadā tiek nodarbināti pieci bezdarbnieki – trīs Raunā un divi Drustos. “Šis skaits būtu pietiekams, ja vien cilvēki akurāti nāktu uz darbu un pildītu savus pienākumus. Diemžēl ne visus apmierina veicamie pienākumi vai darba laiks no plkst. 8 līdz 17. Tagad vasarā ir vēl grūtāk, jo cilvēki izvēlas dažādas piepelnīšanās iespējas. Uzskatu, ka šāda programma ir nepieciešama, jo ir cilvēki, kuri nāk un strādā ar atbildības sajūtu. Turklāt es ļoti gribētu, ka šiem cilvēkiem samaksa tiktu paaugstināta,” pastāstīja Raunas novada domes uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultante Inita Dzenīte.
Mazliet vairāk – septiņi bezdarbnieki – strādā sabiedriskajos pagaidu darbos Vecpiebalgas novadā, un, pēc sociālā dienesta vadītāja Velgas Berķes domām, šis skaits ir pietiekams: “Īpaši vasarā jau kļūst problemātiski aizpildīt septiņas vietas, kas piešķirtas pašvaldībai, vairāk vakanču nav nepieciešams. Pārsvarā šo programmu vērtēju pozitīvi, un, lai arī ir cilvēki, kuri nāk atkārtoti, viņi nāk un kaut ko dara – ieguvēji ir visi!”
Priekuļu novadā darbs tiek nodrošināts astoņiem strādāt gribētājiem. “Visiem ir ko darīt. Liela daļa cilvēku, kuri strādājuši programmā, parāda sevi no labākās puses un tiek pie pastāvīgiem darbiem,” pastāstīja Priekuļu novada pašvaldības kasiere Aksenija Zilvere. Savukārt Cēsīs programmā “Algotie sabiedriskie darbi” strādā 11 cilvēki.
Bezdarbniekiem, īpaši laukos, daudzus gadus pagaidu sabiedriskie darbi bieži vien bija teju vienīgā iespēja kaut dažus mēnešus strādāt un nedaudz nopelnīt. Vēl ne tik sen bezdarbnieki gaidīja rindā, lai atkal izmantotu valsts piedāvāto iespēju. Darbu atrast kļūst aizvien vieglāk. Tikai jāgrib strādāt.
Komentāri