Latvijas rūpniecības apjoma pieauguma temps aprīlī sagādājis pozitīvu pārsteigumu, vērtē “Danske Bank” analītiķi.
“Latvijas rūpnieciskās ražošanas apjomi turpina atveseļošanās ceļu. (..) Vislielākais pieaugums reģistrēts transporta līdzekļu, treileru un pustreileru ražošanā – 76,5% apmērā, un elektropreču ražošanā – 58,1% apmērā,” teikts bankas analītiķu komentārā.
“Tas ir pozitīvs pārsteigums, kas rada cerības par spēcīgu ekonomisko pieaugumu,” vērtē analītiķi.
“Ņemot vērā fiskālās konsolidācijas iespaidu uz vietējo pieprasījumu, eksports šogad būs galvenais ekonomikas pieauguma faktors,” teikts “Danske Bank” komentārā.
Kā iepriekš ziņoja biznesa ziņu portāls “Nozare.lv”, aprīlī rūpniecības izlaide, salīdzinot ar šā gada martu, pieauga par 3,4% un, salīdzinot ar 2010.gada martu, par 13,7%. Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās vēl straujāk – attiecīgi par 4,4% un 17%. Tādējādi šā gada četros mēnešos apstrādes rūpniecības izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir pieaugusi par 14,1%.
“Nozare.lv” aptaujātie ekonomisti norādīja, ka aprīļa rūpniecības izlaide ir ievērojami augusi, kas vieš zināmu optimismu arī par straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šā gada otrajā ceturksnī.
Pat pieņemot, ka rūpniecības izlaides apjomi turpmākajos divos mēnešos saglabāsies aprīļa līmenī, tas veidotu 4,8% ceturkšņa pieauguma salīdzinājumā ar 1,3% kritumu pirmajā ceturksnī. Tādējādi rūpniecības izaugsme veicinās arī IKP pieaugumu, skaidro “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
“Joprojām sagaidām, ka rūpniecības izaugsme šogad būs lēnāka nekā pērn. Tomēr pēdējie dati norāda, ka izaugsme varētu izrādīties spējāka, nekā domāts gada sākumā. Tā būs atkarīga no ražotāju spējas palielināt jaudas, efektivizēt ražošanu, atrast jaunus noieta tirgus un izstrādāt jaunus produktus,” sacīja ekonomiste.
Latvijas Bankas ekonomistam Igoram Kasjanovam ievērojamais apstrādes rūpniecības kāpums šā gada aprīlī bijis neliels pārsteigums. Pēc viņa teiktā, straujo izaugsmi aprīlī galvenokārt nodrošināja gatavo metālizstrādājumu, ķīmisko produktu un tekstilizstrādājumu ražošana.
“Lai gan šomēnes apstrādes rūpniecības izlaide ir ievērojami pieaugusi, ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecības dinamika varētu būt vājāka. Rūpniecības konfidences indikators, ko apkopo Eiropas Komisija, aprīlī samazinājās par 0,2 punktiem un maijā par 0,8 punktiem. Tas nozīmē, ka pēdējo divu mēnešu laikā ir ievērojami pasliktinājies rūpnieku redzējums par potenciālo nākotnes eksporta pasūtījumu apmēru,” saka Kasjanovs.
Viņš arī min, ka rūpniecības pārliecība būtiski samazinās arī Eiropas Savienībā un eirozonā, kas, iespējams, ir reakcija uz izejvielu cenu pieaugumu un šaubām par nākotnes pieprasījuma noturīgumu. Tādēļ pamazām sāk palielināties rūpnieku krājumu apjomu novērtējums, kas gan joprojām ir ļoti zems, ja raugās no vēsturiskās perspektīvas.
Kā norāda centrālās bankas ekonomists, divus mēnešus pēc kārtas samazinās apstrādes rūpniecības apgrozījuma indekss eksportā, bet palielinās vietējā tirgū. Arī, vērtējot pret iepriekšējo gadu, straujāk bremzējas apgrozījuma pieaugums eksporta tirgos, bet vietējā tirgū tas lēnām pieaug. Piemēram, pēdējos mēnešos esot ievērojami pieaudzis vietējais apgrozījums pārtikas produktu, apģērbu, elektrisko iekārtu, kokmateriālu ražošanā un mēbeļu ražošanā. Pārtikas produktu un apģērba apgrozījuma pieaugums atspoguļojas arī mazumtirdzniecības datos, kas gan pagaidām neliecina par stabilu mājsaimniecību patēriņa atjaunošanos. Tomēr Kasjanovs aicina ņemt vērā, ka tieši pārtikas un apģērbu ražošanā kritums iepriekš ir bijis vislielākais.
“Visticamāk, tuvākajos mēnešos nav sagaidāms tikpat straujš apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugums. Dažāda veida apsteidzošie rādītāji norāda uz pesimisma vairošanos rūpnieku vidū ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā un pasaulē kopumā. […] Pašlaik var lēst, ka tuvākajos mēnešos globālie apstrādes rūpniecības apmēri nedaudz bremzēsies, kas noteikti iespaidos arī Latvijas rūpniekus, īpaši tos, kuri piegādā izejvielas nākamajiem apstrādes posmiem ārvalstīs,” saka ekonomists.
LETA
Komentāri