Dabai atstāj atkritumus

Siltajās brīvdienās, noguruši no ikdienas darba, ko nereti veic no mājām, daudzi jo daudzi dodas dabā. Tik daudz automašīnu stāvlaukumos pie dabastakām, kas īpaši ierīkotas pastaigām, arī dabas objektiem, agrāk bijis vien zelta rudenī.

Taču, kā diemžēl notiek, – katrai labai lietai, seko kas negatīvs. Aizvien neesam iemācījušies būt saudzīgi pret dabu, to ­pie­mēslojam. Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu jau ilgāku laiku aicina “Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes”. Aicinājuma mērķis ir mainīt sabiedrības sliktos paradumus. Pamazām tas notiek, bet katrs indivīds, kopējā medus podā ielejot darvas karoti, ieceri sabojā. Katrā pašvaldībā Saistošajos noteikumos par vides piesārņošanu un piegružošanu var tikt piemērots administratīvais sods.

Ne jau tūristi vien vainojami

“Darba netrūkst, kaut Vecpie­balgas pusē tūrisma sezona nav sākusies, cilvēku nav daudz,” saka Vecpiebalgas novada pašvaldības Saimniecības nodaļas vadītājs, Inešu saimniecības vadītājs Viesturis Burjots un klusi piebilst, ka diemžēl cilvēku paradumi mainās ļoti lēni. Iecienīts apskates objekts novadā ir Brežģa kalns. Katru nedēļu divas reizes darbinieki brauc to sakopt. “Tuk­šā nekad neatgriežas. Stāv­la­u­kumā kāds atstāj atkritumu maisu, urnās vienmēr kas atrodams,” pastāsta V.Burjots. Viņš atzīst, ka ne jau tikai iebraucēji vainojami. Arī pašu novada cilvēki mēdz rīkoties neizskaidrojami. “Aiz kapsētas Inešos kāds bija ierīkojis izgāztuvi. Tur nav lielas satiksmes, droši vien tāpēc vieta noskatīta un vests vairākas reizes. Visu satīrījām. Pie Inešu – Ērgļu ceļa ir vieta, kura katru pavasari jākopj. Arī ģimenes, kas dzīvo blakus, to dara, bet gadu no gada kāds tur ved atkritumus,” Vecpiebalgas paš­val­dības Saimniecības nodaļas vadītājs min konkrētus piemērus.

“Ja kaut kur atkritumi, iedzīvotāji ziņo, pārmet pašvaldībai, ka tā neko nedara. Pašvaldība ir atbildīga, lai novads būtu sakopts, bet, ja nebūs iedzīvotāju līdzdalības, nekas neiznāks. Dzirdēts, ka atpūtas vietās vajag uzstādīt novērošanas kameras, tad varēs noķert vainīgos. Vai ar kamerām izaudzināsim būt saudzīgiem pret dabu, sakoptu vidi?” pārdomas izsaka V.Burjots.

Jāsāk ar audzināšanu

“Vislielākais patriotisms ir savākt citu atstātos sūdus un neviebt greizu ģīmi, attīrot Latviju. Es viebos un spurojos, bet vīrs Aigars teica, ka jādara.
4.maija rīts. Vecpiebalga. Mūsu pastaigu taciņa (kopā ar suni) pār Smeiļa kalnu. Netaisu sevi par varoni. Tikai konstatēju. Man riebās un bija dusmas. Lielas, jo pirms gada to pašu jau izdarījām, likās, ka nu jau gan vairs neviens… Kas tie ir par draņķiem, kas mēslo un nejūtas smirdīgi savā dvēselē? Kaut jūs, nelgas, par lopiem pārvērstos!” tā feisbuka kontā raksta rakstniece, vecpiebaldzēniete Inguna Bauere. “Dru­vai” viņa atzīst: “Rodas bezspēcība. Savāc maisu, bet vēl paliek. Ne jau svešie nāk un met. Tā iegājies, ka kāds cits vainīgs, tikai ne mēs paši. No veikala nākot, saldējumu ēdot, papīrīti nomet zemē, bet vējš sanes dziļāk krūmos. Interesanti, ka ir tikai viena nosaukuma iesaiņojums, var spriest, ka metējs ir viens vai daži. Zem bērza, ozola vīri pasēž, pudeles samet dziļāk krūmos. Tā nu tas ir – ir metēji un vācēji. Tāpat kā ir cilvēki, kuri lamu vārdu pār lūpām nelaidīs, un tādi, kuru valodā maz citu vārdu. Gribam, lai Latvija skaista, tīra. Lai tāda būtu, atkarīgs, kā audzinām jauno paaudzi. Ja bērni met zemē saldējuma papīrīšus, atbildība jāuzņemas vecākiem.”

Jāuzmana, atspringt nedrīkst

Pārgaujas novadā šopavasar atpūtnieku daudz. Pašvaldības vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa atzīst, ka, iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, kā arī pandēmijas ierobežojumu ietekmē cilvēki sākuši vairāk iet dabā. “Ja no saskarsmes ir iespēja izvairīties, tad no atkritumiem, kas izmesti mežā, vai dažkārt pat rūpīgi paslēpti zem sūnām, diemžēl ne,” saka A.Ķesa. Viņš vērtē, ka vides mēslotājus var iedalīt divās grupās: atpūtnieki un makšķernieki , kas atstāj ēdienu un dzērienu iepakojumus atpūtas vietās, ūdenstilpju krastos, taku malās; un tādi, kas mērķtiecīgi ved sadzīves atkritumus uz mežu un tur tos izgāž.

“Regulāri apbraukāju atpūtas vietas pie ezeriem, paskatos, kādi ir atpūtnieki, vai pēc tam aiz sevis atstāj sakoptu vidi. Ja atpūtnieki jūt, ka ir kontrole, tomēr padomā, kā rīkoties,” uzsver A.Ķesa un piebilst, ka pie Ungura un Driš­kina regulāri novērtēt situāciju brauc pašvaldības policija. Pie Sveķupītes, kas ir iecienīta pilsētnieku pastaigu vieta, uzstādītas novērošanas kameras. “Ja kaut kur izmesti atkritumi, iedzīvotāji sūta fotogrāfijas. Izdodas vainīgos arī atrast, jo reizēm mēslotājs atstājis ziņas par sevi, ” stāsta Pārgaujas novada pašvaldības policijas priekšnieks Didzis Bau­manis. Tā Straupes pagastā kādā mežā bija ievesti dažādi sadzīves atkritumi. Starp tiem arī rēķini, tā varēja noteikt vainīgo. “Cilvēki bija pārcēlušies, nevajadzīgo aizveduši uz mežu. Tālu gan bija vests. Par sodu lems administratīvā komisija,” atklāj D.Baumanis. Nesen Pie Sveķupītes kāds izgāzis būvgružus, tiek skaidrots vainīgais. A.Ķesa pastāsta, ka paš­valdībā vairākkārt spriests, vai pie ezeriem pašvaldībai jātur kon­teineri, jo tie ļoti ātri piepildās, tāpēc ka ne viens vien iemanās kaut ko atvest no mājām. Un pašvaldībai jāmaksā par atkritumu izvešanu. “Taču tie nenonāk dabā,” atgādina A.Ķesa.

Vainīgo nemeklē

“Līgatnē brīvdienās vienmēr ir daudz cilvēku, vienmēr kāds kaut kur kaut ko nomet. Gauj­malā sestdienā atkritumu urnas ir pārpildītas, bet nākamajā dienā viss tiek aizvests, sakopts,” saka SIA “Līgatnes komunālserviss” valdes priekšsēdētājs Mārcis Kal­niņš. Tā kā taku margas, soliņi tiek dezinficēti un darbinieki regulāri izstaigā takas, kāda neapzinīga atpūtnieka nomesti atkritumi uzreiz tiek salasīti. Diemžēl tukšiem maisiem viņi neatgriežas. Dažviet taku malās ir atkritumu urnas. “Līgatniešiem patīk tās pašas vietas, kas tūristiem. Kurš kuru reizi ko atstājis, grūti pateikt,” bilst M.Kalniņš.

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange atgādina, ka arī šeit pastaigās cilvēki grib padzerties, apēd ko līdzi paņemtu, tādēļ teritorijā ir atkritumu urnas. “Tās ir ar jumtiņu, lai putni netiek klāt. Bieži vien cilvēkiem šķiet, ja atkritumus ieliek maisiņā, noliek pie konteinera, rīkojušies atbildīgi. Putni un dzīvnieki, sajūtot ko ēdamu, saturu izrevidē, apkārtnē mētājas atkritumi,” pastāsta I.Lan­ge un piebilst, ka dabas taku teritorijā vides piesārņotāji problēmas nesagādā.

Iesaistās sabiedrība

Priekuļu novadā skaistu, iekārtotu vietu atpūtai netrūkst. “Meži kļuvuši tīrāki. Vairs atkritumus uz mežu neved. Pats regulāri braucu makšķerēt, arī pie ezeriem stāvlaukumos ir sakoptāks, vairs nevajadzīgo neatstāj, nemet zemē,” saka Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko.

Viena no apmeklētākajām atpūtas vietām novadā ir Niniera ezers, ko izmanto daudzi cēsnieki. Par kārtību te atbild viens ­pašvaldības darbinieks. “Taču viņš nedežurē visu diennakti. Ezer­malā ir konteineri, maisi atkritumiem. Ja kāds savu maisiņu ar maltītes atliekām kārtīgi neieliek, putni atkritumus izvazā. Taču iedzīvotāji seko, lai apkārtne būtu sakopta. Tikko ierauga, ka kaut kur atkritumi, zvana paš­valdībai, informē sociālajos tīklos. Sabie­drības reakcija ne tikai palīdz pašvaldībai, arī atgādina, ka tāda rīcība nav pieņemama,” stāsta F.Pu­ņeiko. Priekuļos gājēju celiņus izmanto gan pastaigām, gan velosipēdisti. Katru dienu paš­valdības darbinieki tos apseko un salasa izmestos papīrus, iepakojumus. “Ne jau gājēji vai velosipēdisti izmet. To dara garāmbraucēji. Veikalā nopērk saldējumu, pirms Priekuļiem tas ir apēsts, un papīrs izlido pa logu,” pārdomās dalās izpilddirektors.

Kaut Līču – Laņģu taka Liepas pagastā nav pašvaldības pārziņā, tās darbinieki to regulāri apseko. “Apmeklētājus jau neinteresē, kuram kas jākopj. Taka atrodas mūsu novadā. Par Lielo Ellīti gādā sētniece,” teic F.Puņeiko un piebilst: “Tā kā apmeklētāju visur pie dabas ir daudz vairāk, tad, saprotams, arī vairāk atstāto atkritumu.”

Infrastruktūra pasargā dabu

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts atzīst, ka aizvadītās nedēļas siltajā nogalē visos dabas objektos, iekārtotajās atpūtas vietās cilvēku bijis ļoti daudz. “Ne visur iespējams veikt uzskaiti, bet, redzot, kā nostaigāta zemsedze, saprotams, ka apmeklētāju plūsma bijusi ļoti liela. Tas arī kārtējo reizi parāda, cik svarīgi ir labiekārtot, izveidot nepieciešamo infrastruktūru, lai pasargātu dabu,” saka M.Zīverts.

Viņš piebilst: “Cilvēki meklē jaunas vietas, iet dziļāk mežā, rīko piknikus. Ja nekurina ugunskuru un savāc atkritumus, viss kārtībā. Nedēļas nogali, kad bija sauss laiks un liela ugunsbīstamība, gaidījām ar bažām. Ar gandarījumu var secināt – cilvēki ir apzinīgi, saprot, ko nedrīkst darīt.”
Diemžēl pēdējā laikā Cēsu apkaimē samērā bieži mežā atrastas būvgružu kaudzes, arī riepas, pat dīvāns. “Pavasarī maina mājām jumtus, sākas remonti. Iespējams, saimnieks kādam uztic aizvest būvgružus, bet ne atkritumu apsaimniekotājam. Kur viņš liek, neinteresējas. Ir bažas par Lielo talku, vai tās laikā arī pēc kāda neapzinīga talkotāja citiem nebūs jāvāc,” problēmas ieskicē M.Zī­verts.

Lai arī ikdienā sarežģījumu netrūkst, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks uzsver, ka cilvēki ar cieņu izturas pret dabu un aizvien vairāk ir skaistu, labiekārtotu vietu, dabas objektu, kurus apmeklē tūks­toši.