Lai izskaustu nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu un tādējādi samazinātu finansiālus zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, valdība jau pērnā gada novembrī apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) ierosinātos grozījumus darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā.
Ārstējošajam ārstam ir pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram 30 dienu laikā ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina. Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kura lemj par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā.
Šāda LM iecere balstīta uz nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atbalstīto informatīvu ziņojumu par pasākumu plānu pārejošas darbnespējas ekspertīzes uzlabošanai valstī, valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu analīzi par slimības pabalstiem, kā arī uz darba devēju un medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) sniegto informāciju par darbnespējas lapu izmantošanu. Tie ir norādījuši, ka atsevišķos gadījumos darba ņēmēji darbnespējas lapas izmanto negodprātīgi un, pamatojoties uz nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, izvairās no darba. Pie tam šādi gadījumi kļūst arvien izplatītāki un tādējādi rada arvien lielākus zaudējumus gan darba devējiem, gan valstij kopumā.
Turpmāk darbnespējas lapā paredzēts iekļaut arī jaunu pārejošās darbnespējas cēloni – ceļu satiksmes negadījums. Ņemot vērā, ka ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem slimības pabalstu sākotnēji izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, šis grozījums palīdzēs efektīvāk atgūt naudu no apdrošināšanas kompānijām.
LM speciālisti uzskata, ka šo jauno normu ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta cilvēku ātrāka atgriešanās darba tirgū, kā arī tiks samazināts to cilvēku skaits, kuriem tiek noteikta invaliditāte. Tāpat, izskaužot nepamatotus pārejošas darbnespējas gadījumus, tiks samazināti valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un darba devēju izdevumi.
Līdz šim darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu konkrētam cilvēkam ārsts vai ārsta palīgs varēja izsniegt vienpersonīgi, nekonsultējoties ar citiem ārstiem speciālistiem. Tāpat nevienā no normatīvajiem aktiem nebija precīzi noteikts, pēc cik ilga atveseļošanās perioda cilvēks nosūtāms uz VDEĀK invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Līdz ar to ne visiem cilvēkiem, kuri ilgstoši slimoja, tika nodrošināta efektīva ārstēšana un nepieciešamā rehabilitācija.
Komentāri