Cēsu svētki - atskats

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm

Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks.

No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien jaunajās Cēsīs.

Piektdiena sākās ar vēstures lappušu pāršķirstīšanu. Cēsu muzeja un Latvijas vēsturnieki atgādināja par Volteru fon Pletenbergu. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem sava laika Livonijas politiķiem, diplomātiem un karavadoņiem. Konferencē bija klāt arī viņa dzimtas pārstāvis Volters fon Pletenbergs.

Kad laika rats atkal tika atgriezts mūsdienās, cēsnieku ceļi veda uz Cēsu Pils parku, kur jau varēja izkustināt kājas, vai Vienības laukumu, lai būtu svētku gājiena dalībnieks.

Jau laikus no Vienības laukuma gar Lenču ielu izvietojās skatītāji. Kad atskanēja pūtēja orķestra “Cēsis” maršs, visi sarosījās. Divu nests, gājiena priekšgalā Cēsu lukturis – simbols, kas iedzīvojies un saprotams cēsniekiem un viesiem. Kolektīvi dziedot, skandējot saukļus, drīz vien piepildīja visu Lenču ielu un nogriezās uz parku. Gājienā pašvaldības iestādes un uzņēmumi, amatiermākslas kolektīvi, sporta klubi un komandas ne tikai no Cēsīm, arī    apvienībām. Skatītāji    gājiena dalībniekiem veltīja atzinīgas uzslavas: lūk, Cēsu gaļas kombināts, “Cēsu alus”, Vidzemes būvserviss, Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu Pētniecības centrs, SIA “Vendor Latvija”, “Maxima”…    Katrs īpaši gatavojies Zvaigžņu gājienam, lai radītu prieku sev un citiem un reizē atgādinātu par sevi.  Nedalīta uzmanība bija pievērsta Kosmosa centra komandai, kura līdzi stūma raķeti. Kāds gan pamācīja, lai šauj gaisā, nebūs jāstumj.

Kad visi 1400 gājiena dalībnieki no 49 dažādiem kolektīviem sanāca Pils laukumā, tas bija piepildīts. Un atkal uzslavas, šoreiz individuālas no radiem, draugiem, paziņām. Kā pastāstīja Cēsu kultūras centra vadītāja Kristīne Timermane – Malēja, šovasar gājienā bijis vairāk dalībnieku nekā pērn. Tā ir svētkos iederīga tradīcija. Lepni, kopā, vienotā gājienā, svētkos.

Tad laiks Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, kurš uzsvēra, ka gājiens  iezīmēja Cēsu 818 gadus. “To laikā priekšteči radījuši, cēluši, sargājuši un nosargājuši, un atkal cēluši Cēsis. Viņi mums devuši šo skaisto pilsētu. Mēs aizvien veidojam Cēsis,” sacīja novada vadītājs un pateicās ikvienam par katru labo domu, darbu un iniciatīvu, lai    pilsēta būtu skaistāka, sakoptāka, radošāka, rosīgāka un turīgāka. “Svinam! Daudz laimes dzimšanas dienā!” savai pilsētai un ikvienam novēlēja J.Rozenbergs.

Pils laukums Francijas noskaņās

Pikniks. Svētdien atpūtu pēc saspringtās iepriekšējās svētku dienas programmas varēja baudīt franciskās sajūtās. Kaut pasēdēt pie siena ķīpas nav nekas svešs arī mūsmājās. FOTO: Iveta Rozentāle

Svētdien pilsētā virmoja divas sajūtas – sportiskā, kas turpinājās jau kopš sestdienas, un mierpilnā.

Mierpilnu atmosfēru baudošie pulcējās Pils laukumā, kur sadarbībā ar Francijas institūtu notika pikniks, uz kuru cilvēki nāca visas dienas garumā. Uzņēmēja Sigita Norvele pirmo reizi Cēsu svētkos piedalījās kā viesis: “Šogad tikai nedaudz darbojos Pils parkā, līdz ar to pārējā laikā ar prieku varēju izbaudīt milzīgo svētku programmas buķeti. Man pašai ļoti patīk organizēt pasākumus, kuri rada sajūtas, tāpēc no sirds izbaudu arī šo pikniku, kurā virmo Francijas noskaņas, ir atbilstoša mūzika, tepat ir zirgi, viss rada brīvu sajūtu, vieglumu, prieku par satikšanos. Šādiem piknikiem ir arī vēsturisks pieskāriens, kas vijas cauri gadsimtiem. Laiks ir vērtība, tāpēc man šķiet svarīgi to sajust un izbaudīt.”

Cēsnieks 2024 – Gunita Bārda

Novērtēta. Gunitas Bārdas smaidu, labestību, mīlestību nevar nepamanīt.

Cēsu pilsētas svētkos tā ir tradīcija – pēc gājiena un domes priekšsēdētāja uzrunas “Cēsnieka 2024” sveikšana.

“Cēsu alus” sadarbībā ar paš­valdību aicināja ikvienu balsot par šīgada ieteiktajiem kandidātiem:    ilggadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju Natāliju Kramu, basketbola treneri Vladimiru Kiseļovu, sarunu festivāla “LAMPA” direktori Ievu Moricu vai     koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgo Gunitu Bārdu.

Novada vadītājs Jānis Rozenbergs un “ Cēsu alus” komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa paziņoja, ka “Gada cēsnieka” titulu ieguvusi Gunita Bārda. Viņu nominēšanai ieteica iepriekšējā gada titula ieguvējs, deju kolektīvu vadītājs Andis Kozaks. “Kad man bija jāiesaka kāds, kurš šogad būtu pelnījis būt “Gada cēsnieks”, uzreiz bija skaidrs, neviens cits -    tā ir Gunita,” “Druvai” pastāstīja A.Kozaks un uzsvēra, ka  ar Gunitu kopā strādāt viegli. “Ejam vienā solī, viens otru papildinām, uzklausām, kopā veidojot programmu, nevelkam deķi katrs uz savu pusi, dziedam vienu dziesmu, dejojam vienu deju,” sacīja A.Kozaks un uzsvēra: “Sirsnīga, atklāta, pozitīva, inteliģenta.  Kad izdomāts kāds koncerts, tad ir skaidrs,  ka režisore būs Gunita. Sirsnīgs draugs un kolēģe, ar kuru kopā varam gāzt kalnus,” teica A.Kozaks un atklāja, ka pat nevar atminēties, cik gadu jau sadarbojas ar Gunitu.

J.Rozenbergs atzina, ka nekad Gunitu nav redzējis sabēdājušos, dažkārt, kad kaut kas neizdodas, ir sakreņķējusies, bet cauri dzīvei viņu pavada labestība. “Paldies par labestību un smaidu, ko dāvā. Mans jaunatklājums – tavs brīvprātīgās darbs slimnīcās. Darot mīlestības darbus, pilsēta atmirdzēs zvaigžņu gaismās.  Lai mūsu vidū vairāk tādu cilvēku! Lai mīlestība vairojas!” sacīja J.Rozenbergs.

Saņemot cēsnieku atzinību, Gunita Bārda sacīja: “Katrs cilvēks ir ļoti, ļoti īpašs. Ticu, ka mans uzdevums dzīvē ir mīlēt. Tikai mīlot varu radīt pasākumus, varu dziedāt, tikai mīlot varu darīt savu sirdsdarbu – doties uz Cēsu un Valmieras slimnīcām pie veciem ļaudīm, lasīt viņiem grāmatu, sarunāties, vienkārši pabūt kopā. No sirds ikvienam vēlu – mīlam, samīļojam viens otru un neesam vienaldzīgi cits pret citu.” Cēsnieki viņu apbēra ar ziediem, bet dejotāji, kā jau goda reizē pienākas, svieda gaisā, tuvāk zvaigznēm.

Pasākumu dažādība visām gaumēm un interesēm

Sestdien svētki kūsāt kūsāja, no rīta pilsētniekus modināja pūtēju orķestris, pēc tam visu dienu līdz tumsai ikviens varēja ienirt piedāvājuma dažādībā.

Bez tirgus neiztikt

Dienas laikā vecpilsēta bija piepildīta ar tirgotājiem un pircējiem. Amatnieki izrādīja savus meistarstiķus, mājražotāji savus gardumus. Tirgoties bija braukuši daudzi apģērbu meistari, te katrs apmeklētājs varēja sevi apģērbt no galvas līdz kājām un rotāties. Netrūka darinājumu, lai rotātu māju un pagalmu. Un, protams, katrs savai gaumei varēja atrast kādu gardumu.    Tirgus bija tik plašs, ka bija jāsmaida par garāmgājēju teikto: “Paejam vēl nedaudz uz leju, bet tad nākam atpakaļ.” Tirgošanās sākās no Raunas vārtiem līdz pat Līvu laukumam. Bet Rožu laukumā    visus priecēja vietējo un viesu amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi.

Plašā tirgošanās. Visa vecpilsēta bija piepildīta ar tirgotājiem, interesentiem un pircējiem. FOTO: Iveta Rozentāle

Slēpes uzzied jūlijā

Vasaras slēpojienā “Ziedošās slēpes” piedalījās ap 20 dalībnieku – atraktīvi, izdomas bagāti un azartiski. Pasākums pulcēja ļoti daudz līdzjutēju un skatītāju, kas centās atraktīvo notikumu iemūžināt telefonos. Savukārt bērniem dienas garumā pasākumi un radošās aktivitātes notika Pils laukumā.

Ziedošās slēpes. Vasaras slēpojiena “Ziedošās slēpes” dalībnieki kā vienmēr izcēlās ar radošumu un košumu. FOTO: Iveta Rozentāle

Motociklu šovs – daudzveidīgs un arī noderīgs

Kaut brīžiem vareni nolija, milzīgu interesi raisīja arī pārbūvēto motociklu skate “Custom bike show”, kā arī auto klasikas demonstrējumi. Cēsnieks Gints Uškāns, kurš cenšas apmeklēt visus Latvijā notiekošos motobraucēju pasākumus, motociklu skati novērtēja ļoti atzinīgi: “Parasti tādas skates ir par maksu, Cēsīs bija iespēja entuziastu paveikto apskatīt bez maksas, un interesentu bija patiešām daudz, arī ģimenes ar bērniem. Novērtēju arī labo organizatorisko darbu, motocikli bija sadalīti grupās, ērti novietoti un apskatāmi, te bija redzami patiesi šedevri, kur katra detaļa, nianse pārdomāta. Bija atbraukuši arī dalībnieki no Igaunijas, Lietuvas.” G.Uškāns uzsvēra, ka ļoti augstu novērtē motociklu detaļu tirdziņu, kurā varēja atrast arī grūti atrodamo “Harley Davidson” remontam.    Tāpat viņš atzinīgi novērtēja, ka motobraucējiem bija pieejams frizieris, arī ēdiens bija garšīgs. “Cepuri nost, nav kauns par savu pilsētu, beidzot var teikt, ka arī Cēsis šajā ziņā sāk attīstīties. Prieks, ka bija arī paš­valdības atbalsts. Dzirdēju no atbraukušajiem atzinīgus vārdus un labas atsauksmes. Cēsis vairāk pozicionē kā tūristu, kājāmgājēju un velosipēdistu pilsētu, bet arī moto­braucēji ir tūristi, par kuriem vērts padomāt. Jāteic, ka svētki bija tik vērienīgi, ka no tiem ieguva arī uzņēmēji. Zinu, ka viesnīcās brīvu vietu nebija, bija jāmeklē ārpus Cēsīm.”

Moču daudzveidība. Pārbūvēto motociklu skate bija ne tikai plaša, bet tajā bija skatāmi arī unikāli šedevri. FOTO: Iveta Rozentāle

“Esam iesildījušies būt kultūras galvaspilsētai”

Sestdienas vakarā pilsētu pieskandināja plaša mūzikas programma. Inta Kezika, cēsniece, pastāstīja, ka viņu īpaši piesaistīja viesmākslinieku – “Mazā Prinča” un Intara Busuļa – uzstāšanās. “Bija patiess prieks redzēt smaidīgas sejas, publika bija vienota svētku baudīšanai gan dziedot, gan dejojot. Jāteic, ka nedaudz nepatīkami pārsteidza ēdināšanas sektora pasakainās cenas.” Svētku laikā pilsētā bija arī karuseļi, mazākie bērni ar sajūsmu esot izbaudījuši šīs atrakcijas. “Šogad īpaši par vizuālo noformējumu bija padomājuši vietējie uzņēmumi, kafejnīcu īpašnieki, gādājot par svētku un mājīguma sajūtu, lai radītu vēlmi iegriezties un atpūsties. Kā jau katru gadu pilsētas svētkos bija iespēja atrast sev saistošus pasākumus ikvienai vecuma grupai. Paldies par to svētku radītājiem! Pēc šī gada pasākumiem varu teikt, ka esam iesildījušies nākamajā gadā būt par kultūras galvaspilsētu,” vērtē cēsniece.

Mūzikas izvēle tiešām bija bagātīga un daudzveidīga – no Vidzemes kamerorķestra līdz reperim. Un mūsdienu estrādes klasika Intars Busulis. Arī grupa “Mazais Princis” un citi. Katrai gaumei un priekam.

Bērnu pasaule. Pils laukumā bērniem bija iespēja uzspēlēt dažādas spēles un piedalīties radošās aktivitātēs, vingrošanā un baudīt koncertu. FOTO: Iveta Rozentāle

Sadraudzība. Rožu laukumā uzstājās gan vietējie amatiermākslas kolektīvi, gan arī viesi. Priecēja arī dāmas no Cēsu sadraudzības pilsētas Rakveres. FOTO: Iveta Rozentāle