“Plaša vietējo un starptautisko uzņēmumu klātbūtne Cēsu novadā paver lieliskas iespējas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan nākotnes investoriem un padara novadu par pievilcīgu dzīvesvietu,” atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, piektdien apmeklējot Cēsu novadu.
Vides risinājumu institūtā Priekuļos K.Kariņš bijis ļoti patīkami pārsteigts par tā darbības augsto līmeni. Sarunā ar “Druvu” premjers atzina: “Institūta piedāvājums ir tik tehnoloģiski moderns, ka man pat vairākas reizes bija jāpārjautā, lai visu izprastu. Tur strādā zinātņu doktori, augstas raudzes speciālisti ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm. Viņu darbība uzskatāmi pierāda, ka darbavietas, kur strādā augsti kvalificēti speciālisti, ir ne tikai Rīgā, bet arī Cēsīs un citviet Latvijā. Un, ja viens uzņēmums veiksmīgi strādā, tas veicina vietējo uzņēmējdarbības klimatu un kultūru, tad arī nākamais būs gatavs tur darboties.”
To apliecināja arī apmeklējuma nākamās vietas Cēsīs: bruņutransportieru “Patria 6×6” montāžas telpas un “Siguldas Būvmeistara” īres namu kvartāls.
“Rūpnīca, kur ražo “Patria” bruņumašīnas, ir ļoti nozīmīgs solis gan uzņēmējdarbības veicināšanā, gan aizsardzības spēju stiprināšanā,” atzina premjers. “Jau vairākus gadus tiek runāts, ka Latvijā svarīgi attīstīt militāro industriju, jo kāpēc pirkt no ārzemēm, ja varam saražot paši. Nauda jāizdod tāpat, labāk, lai tā paliek Latvijā. Tas ir svarīgi arī no piegādes drošības, jo tas, ka ražojam Latvijā, nozīmē, ka to tepat varam remontēt, aizvietot, tehnika nav jāsūta uz citu valsti un jāgaida, kamēr saremontēs un atgādās atpakaļ.”
Ar “Patria” bruņumašīnu montāžu un nākotnē arī ražošanu Latvijā nav saistīts tikai uzņēmums Cēsīs, piegādātāji ir dažādās pilsētās, ieguvējs ir Latvijas metālapstrādes industrija kopumā. Pēc premjera stāstītā viens no “Patria” projektā iesaistītajiem uzņēmumiem investējis 1,3 miljonus jaunas ražošanas līnijas izveidē: “Ja uzņēmējs veic tādas investīcijas, viņš saprot, ka pakalpojumu varēs piedāvāt arī citiem, ne tikai “Patria”. Tas veicina nodarbinātību Cēsīs un visā Latvijā.”
Tiekoties ar īres namu projekta attīstītajiem SIA “Siguldas Būvmeistars”, K.Kariņš gan aplūkoja Cēsīs topošo jauno ēku kvartālu, gan uzklausīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Libkovski un pārstāvi Jāni Purgaili, kuri valdības vadītājam pastāstīja par neizdevīgo kreditēšanas politiku. Tā neļauj īres namu būvniecību īstenot daudz plašākos apmēros arī no lielajām pilsētām attālākās Latvijas vietās.
Sarunā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas K.Kariņu gaidīja Cēsīs, NVO namā Rīgas ielā, premjers vispirms runāja par drošības situāciju valstī, uzsverot, ka Latvijā varam justies droši, tika pārrunātas arī aktualitātes, kas saistās ar karu Ukrainā, ar NATO paplašināšanu. Pēc ievadvārdiem viņš aicināja uzdot jautājumu par jebkuru interesējošo tēmu.
To netrūka, cita starpā tika jautāts, kas notiks ar palīdzību Ukrainas bēgļiem pēc valstī noteiktā atbalsta termiņa beigām. Premjers pastāstīja, ka jau ticies ar jauniecelto iekšlietu ministru Kristapu Eklonu: “Esmu gandarīts, ka šajā amatā ir cilvēks no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, jo tieši viņi ir vadošie civilās aizsardzības jautājumos, arī visā, kas saistās ar bēgļiem. Uzskatu, ka jāiet ārā no termiņiem, veidojot pastāvīgu sistēmu kopā ar pašvaldībām, lai to varētu iedarbināt jebkurā vajadzīgajā situācijā. Esmu pārliecināts, ka šo jautājumu sakārtosim.”
Tika pārrunāti arī energodrošības jautājumi. Pēc premjera teiktā gāze no Krievijas vairs iepirkta netiek, bet Inčukalna pazemes krātuvēs ir rezerves līdz gada beigām: “Nevienai valstij tik lielu rezervju nav, bet mēs strādājam, domājot uz priekšu, un te ir runa par sašķidrināto gāzi. Jūnijā Ministru kabinetā būs ziņojums par gāzes termināla izbūvi,” pastāstīja K.Kariņš, piebilstot, ka termināla būvniecība netiks finansēta no valsts līdzekļiem, tā būs privātā investīcija. “Savs termināls kopā ar pazemes gāzes krātuvi dod lielu neatkarību, varēsi gāzi arī eksportēt. Attīstīsim arī vēju enerģiju, un, ja viss notikt kā plānots, pēc trim gadiem mums vajadzētu būt elektrības eksportētājiem.”
Klātesošie vēlējās noskaidrot arī par pensiju indeksāciju. K. Kariņš informēja, ka tā tiks veikta 1.septembrī, nevis 1.oktobrī, kā ierasts, un pensijas tiks indeksētas par aptuveni 10 procentiem. Slieksnis, līdz kuram piemēros maksimālo indeksāciju, būs aptuveni 500 eiro. “Ceru, ka tas būs vismaz daļējs atspaids vispārējā cenu kāpumā.”
Sarunas noslēgumā kāda klausītāja teica paldies par vizīti un par valdības darbu kopumā: “Šajā sarežģītajā laikā varu tikai apbrīnot pašreizējo valdību. Nevienai valdībai nav bijis tik grūti, jo bija pandēmija, tagad karš Ukrainā, tāpēc mums jātur visi īkšķi par jums!”
Premjers atzina, ka neesot radis dzirdēt tik daudz labu vārdu, pārsvarā jau visi kritizējot: “Man svarīgi tikties ar cilvēkiem, ar uzņēmējiem, lai labāk izprastu rūpes, kam pievērst lielāku uzmanību, ko esam palaiduši garām, kā, iespējams, ir par daudz. Tiekoties aci pret aci, iespējams iegūt daudz līdzsvarotāku ainu. Man patīk braukt uz šo pusi, te ir kaut kas ļoti pozitīvs, un kā rīdzinieks uz to skatos ar skaudību.”
Vizīti Cēsu novadā K.Kariņš sāka ar piedalīšanos Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma jaunā lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas un remonta centra atklāšanā. Par šo notikumu lasiet rītdienas “Druvā”. Vizīte noslēdzās Lielstraupes pilī, premjers pils tornī neuzkāpa, apsolot to izdarīt tad, kad valstij izdosies nodot pili pašvaldības īpašumā.
Komentāri