Trešdien
22.jūnijā, pieminot Cēsu kauju 92.gadadienu un godinot kritušos varoņus, Amatas, Priekuļu, Pārgaujas un Cēsu novados notiks atceres pasākumi un ziedu nolikšana brīvības cīnītāju piemiņas vietās.
Cēsu kaujas bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad 1919.gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.
Pieminot kritušos varoņus, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs nolika ziedus pie Cēsu pulks skolnieku rotas pieminekļa un pie Brāļu kapu pieminekļa Lejas kapos.
Vienības laukumā pie |Uzvaras pieminekļa, cēsniekus uzrunāja Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vaarmann, NBS Apvienotā štāba priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvedis Ivo Mogiļnijs un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Runātāji atzīmēja Cēsu kauju nozīmi Latvijas un Igaunijas neatkarības nosargāšanā. Igaunijas vēstnieks Mati Vaarmann, kurš savu runu teica latviešu valodā, uzsvēra – „Cēsu kaujas ir spilgts vēsturisks piemērs tam, ka kopā mēs spējam vairāk, nekā katrs atsevišķi.”
Jauku pārsteigumu piemiņas pasākuma dalībniekiem sagādāja E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra azartiskā defilē programma.
Vienības laukumā būs militārā parāda, defilē programmu šogad demonstrēs Alūksnes ģimnāzijas pūtēju orķestris, parādē piedalīsies Cēsu pulka skolnieku rotas ceļojošā karoga vienības.
Andris Vanadziņš
Komentāri