Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Cēsniekiem rūp Cīrulīšu apkaimes attīstība

Jānis Gabrāns
23:00
24.09.2019
5
Cirulisi Indarsfoto

Kā attīstīsies Cīrulīši, viena no Cēsu apkaimēm, kas tuva Gaujai, par to izvērtās saruna īslaicīgajā birojā “Misija: Gauja” , kurā novada pašvaldība uz sarunu bija aicinājusi iedzīvotājus.

Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš – Eglītis stāstīja, kas tiek darīts, lai šai teritorijai iegūtu kūrorta statusu, kas tai kādreiz bijis, un tajā atgrieztu dzīvību. Viens no objektiem, kas to īpaši veicinātu, būs ieplānotais Kosmosa centrs. Zinātkāres centra “ZINOO” vadītājs Ansis Rez­galis atzina, ka tā būs būve ar lielu potenciālu: “Mēs to saredzam kā konkurētspējīgu Tartu “AHAA” centram, lai gan Cēsīs būs cita tēma. Izvēlējāmies kosmosu, tā ir vilinoša tēma, caur kuru var runāt par daudz un dažādām jomām no vēstures faktiem līdz modernajām tehnoloģijām.”

Pašvaldība izsludinājusi atkārtotu konkursu par šī izziņas centra projektēšanu un būvniecību, pieteikumus gaida līdz oktobra beigām. Optimistiskā versijā janvārī varētu noslēgt līgumu un nākamā gada nogalē sākt reālus darbus. Zinot, kā valstī sokas ar daudzmiljonu iepirkumiem, grūti izdarīt konkrētas prognozes.

Taču jau nākamgad Cīrulīšus rotās kāds objekts, kas veicinās cilvēku plūsmu. Pašvaldības projektu vadītāja Inta Ādamsone pastāstīja, ka Cīruļkalna virsotnē tiks uzbūvēts skatu tornis, kas ļaus pārredzēt apkārtni: “Projekts top ar Latvijas – Krievijas partnerattiecību programmas līdzdalību, tajā iesaistītas divas Latvijas un divas Krievijas pašvaldības. Teh­niskais projekts jau izstrādāts, ziemā veiksim iepirkumu, lai nākamajā pavasarī sāktu būvēt. Slēpotājiem tornis netraucēs, tam varēs staigāt pa apakšu. Tornis paredzēts 22 metru augsts, uz jumta atradīsies saules paneļi, kas nodrošinās elektrību torņa izgaismošanai diennakts tumšajā laikā. Blakus esošās ēkas pirmajā stāvā tiks ierīkota zaļā klase, kur notiks dabas un vides nodarbības, kā arī būs redzami visu projektā iesaistīto partneru pētījumi. Taču galvenais, cilvēki varēs no torņa vērot skaistās ainavas.”

Kaut uz sarunu nebija ieradies daudz klausītāju (vairāki desmiti gan sekoja tiešraidei feisbukā), jautājumu netrūka. Tika jautāts par Cīrulīšu teritorijā esošo ēku likteni – bijušo viesnīcu, arodskolas dienesta viesnīcas ēku, peldbaseinu, klubu. A. Egliņš – Eglītis sniedza viņa rīcībā esošo informāciju, jo ne visi objekti pieder paš­valdībai. Stāstot par bijušo viesnīcas ēku, viņš norādīja, ka tur plānots attīstīt pansionātu, jo pēc šiem pakalpojumiem pieprasījums tikai aug. Savukārt dienesta viesnīcas ēkai, ko tautas valodā turpina saukt par kopmītnēm, tiek meklēts uzņēmējs, kurš vēlētos attīstīt SPA viesnīcu, jo ir skaidrs, ka līdz ar Kosmosa centra attīstību būs paaugstināts pieprasījums pēc naktsmītnēm.

Peldbaseina kādreizējās ēkas īpašnieki atzinuši, ka neredz iespēju atjaunot šo funkciju, viņiem neesot konkrēta nākotnes redzējuma par šo vietu. Līdzīgi arī ar kluba celtnes likteni. Turpinās darbs pie tā, lai varētu apvienoties “Ozolkalns” un “Žagarkalns”, kas ļautu izveidot Baltijā lielāko slēpošanas kompleksu.

“Tiek strādāts pie dabas taku uzlabošanas, paplašināšanas. Ir vēlme izveidot savienojumu ar Zva­nu klintīm, bet tur vajag Gaujas nacionālā parka atļauju. Kopumā šajā teritorijā taku netrūkst, trūkst informatīvo norāžu, un iespēju robežās tiek strādāts pie to uzstādīšanas,” teica I. Ādamsone.
Kāds no klātesošajiem, aktīva dzīves veida piekritējs, norādīja, ka Cīrulīšu apkaimē ir ļoti labs reljefs, lai savāktu pietiekami daudz vertikālos metrus pat vienkāršās pastaigās. Bet vēl daudz darba, lai takas sakoptu, lai izveidotu iespējami garākus pastaigu maršrutus.

“Šobrīd tiek pētītas iespējas, kur varētu veidot jaunas tūrisma un velo takas, un šis jautājums noteikti tiks aktualizēts,” norādīja I. Ādamsone.
“Druva” jau rakstīja, ka īslaicīgais birojs “Misija: Gauja”, kas darbojas Rīgas ielā, izveidots, lai iesaistītu iedzīvotājus Gaujas un tās apkaimes attīstībā. Birojs “Mi­sija: Gauja” ir viena no aktivitātēm Cēsu novada pašvaldības īstenotajā projektā “Augmented Urbans”, kurā akcents likts uz zaļo teritoriju plānošanu, kā arī jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai uzrunātu iespējami plašāku cilvēku loku. Iecere jau radusi cēsnieku atsaucību, pirmajā darbības nedēļā tajā iegriezušies gandrīz simts apmeklētāji, gan interesējoties par pašvaldības iecerēm, gan paužot viedokli, kā saredz Gaujas pie Cēsīm apkaimes attīstību.

Pašvaldības galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene uzsver, ka Gauja ir nozīmīga pilsētas daļa, kas nedaudz atstāta novārtā. Ne visi viesi, kuri atbrauc uz Cēsīm, nonāk pie Gaujas. “Tāpēc svarīgi domāt par Gaujas aktivizēšanu, parādot Gauju kā galamērķi. Pro­tams, vasarā upe ir ļoti iecienīta laivotāju, plostotāju vidū, bet tā ir skaista visu gadu,” saka E.Tau­rene.

Birojs darbosies vēl visu nedēļu, šovakar tajā notiks atmiņu vakars “Cīrulīšu kūrorts un Gau­jaslīči”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi