Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ceļš līdz savai koklei

Līga Eglīte
15:00
19.11.2019
5
Deivids Simms Kokle 2 Foto Leglite

Ik pa laikam uz Latviju atbrauc kāds ārzemnieks, kuru sajūsmina mūsu tradīcijas un kultūrvēsture.

Tā bija iedvesmojoša saruna, nodomāju, atgriežoties no darbnīcas Drabešos, kur Dei­vids Simms darināja kokli. Latviskāks par dažu labu latvieti. Saruna ar Deividu būtu jādzird katram, kurš sūrojas, ka “te nekā nav, bet citur ir labāk”. Sveš­zemnieks ir pamanījis vērtības, kas mums ir tik pierastas un šķiet, ka tās pastāv un pastāvēs mūžīgi.

Deivida ikdiena paiet Stratfordā pie Aivonas, viņš ir sociālais darbinieks, kā pats saka – medbrālis, atbildīgs par cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām. Darbs ir psiholoģiski grūts, aprūpes komanda intensīvi strādā trīs mēnešus, pēc tam trīs mēnešus dodas atvaļinājumā. Viens no Deivida darba pienākumiem ir pacientu brīvā laika organizēšana, viņš vada divus mūzikas klubus ar karaoke. Vai profesionāls mūziķis? Deivids Simms atbild, ka ir tikai sociālais darbinieks, bet mūzika ir hobijs un sirds aicinājums.

Ar Latviju Deividu saista dzīvesbiedres dzimtā pilsēta Rīga: “Latvijā neesmu pirmoreiz, braucu šurp kopš 2007.gada, sajucis rēķins – cik reižu, bet būs vairāk nekā piecdesmit. Abi dzīvojam un strādājam Anglijā, ik pa laikam apciemojam radus Latvijā.”

Deividam ir labi draugi daudzās Latvijas pilsētās, apceļoti visi novadi, redzētas īpašas un savdabīgas vietas. Latvijas rudens, lietus un migla nesatrauc: “Man ir īru asinis, un arī lietus ir man asinīs. Latvijā ir tik brīnišķīgs laiks! Atkal gribētu piedzīvot īstu sniegu.

Dzīvesbiedres māte uzdāvināja Latvijas vēstures grāmatu, ko esmu izlasījis divas reizes. Tā atstāja lielu iespaidu. Apmeklēju arī Okupācijas muzeju. Jūsu vēsture ir neticama, skarba un apbrīnojama. Varbūt puse no manis ir latvietis? Jā, tad būtu nepieciešams DNS tests! Zinu, ka manī ir daudz skandināvu asiņu piejaukuma, bet ko var zināt? Latviešu valodu vēl neesmu apguvis, laikam esmu dislektiķis. Saprotu, ko runā, kaut arī ne pilnīgi visu. Diemžēl nevaru izteikties.

Kokli atklāju savā pirmajā ceļojumā uz Latviju. Ierados nedēļu pirms Jāņiem un biju pārsteigts – visur kaut kas notika, visur muzicēja, gandrīz katrs bija ģērbies tautastērpā. Pie kokles spēlēšanas toreiz netiku, tikai klausījos un skatījos, toties apsolīju sev, ka iemācīšos. Iegāju Rīgā dažos mūzikas veikalos, apskatīju kokli, pievienoju savam vēlmju sarakstam. Pagājušajos vasaras saulgriežos Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā redzēju kokles tapšanu, ar tulka palīdzību sarunājos ar meistaru, noskaidroju, ka ir iespēja pašam gatavot, tā arī nokļuvu Drabešos. Tagad mācos spēlēt.
Iepriekš vēl nekad nebiju gatavojis mūzikas instrumentu. Mājās ir kokapstrādes darbnīca, bet tur remontēju vai pielaboju kaut ko ikdienišķu.
Es braucu šurp, lai gūtu enerģiju no dabas, no cilvēkiem, no tradīcijām. Šeit cilvēki stāv uz zemes, un arī man šeit nepieciešams sazemēties. Uzskatu, ka esmu daudz vairāk pagāns nekā citi Anglijas iedzīvotāji. Tur tradīcijas kopj tikai nelielas grupas, bet Latvijā – visi iedzīvotāji.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi