Benzīna litra cena atkal ievērojami pārkāpusi 90 santīmu slieksni, sarūgtinot autovadītājus un liekot rēķināt, kurp braukt, kurp iet kājām.
Cenu izmaiņas ietekmēja valdības lēmums akcīzes nodokli benzīnam palielināt no 269 uz 289 latiem par 1000 litriem. Šis ir tikai viens no soļiem tā dēvētās valsts budžeta konsolidācijas ietvaros, kurā cietēji galu galā ir iedzīvotāji, bet vai ieguvēja ir valsts, vēl pāragri spriest.
Kā jau degvielas tirgotāji prognozēja, no 1.jūnija benzīna cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās pieauga par aptuveni 2,5 santīmiem litrā. Divus santīmus no sadārdzinājuma ietekmē akcīzes nodokļa izmaiņas, savukārt 0,5 santīmus – pievienotās vērtības nodoklis, kas tiek aprēķināts arī no akcīzes nodokļa.
Aptaujātie uzņēmēji atzina, ka benzīna cenu pieaugums biznesu īpaši neietekmē, jo mašīnas galvenokārt izmanto dīzeļdegvielu, kam akcīzes nodoklis netika paaugstināts. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” tirdzniecības vadītāja Jana Velvele norādīja, ka mašīnas, kas savāc pienu un arī izvadā produkciju, lielākoties ir ar dīzeļdzinējiem, dažās mašīnās izmanto arī autogāzi. Tāpēc produkcijas cenu šīs pārmaiņas neietekmē.
Dzintars Osītis, “AB.G. Persson” īpašnieks, atzina, ka, pat ja biznesu šīs izmaiņas neietekmē, tās tomēr skar viņu kā privātpersonu, jo mašīnā benzīns jālej, un gan jau šīs pārmaiņas ietekmēs arī kopējo cenu līmeni valstī.
Lai arī benzīna cena kāpusi, degvielas tirgotāji norāda, ka benzīna litrs tomēr nav dārgāks kā aprīļa beigās, kad bija savdabīgs cenu rekords. Maija pēdējā dienā benzīntankos nebija vērojama pastiprināta automašīnu kustība, lai vēl uzpildītos “pa lēto”, lai gan dažs tomēr pielēja pilnu bāku. Šādi sevi nodrošināja arī Alvis Miezis, atzīdams, lai arī ilgam laikam ar šiem “iekrājumiem” nepietiks, tomēr 1.jūnija rītā gar degvielas uzpildes staciju varējis braukt krietni mierīgāk: “Ielēju apmēram 30 litrus, parēķināju, ka patiesībā esmu ietaupījis vien 70 santīmus, pat lieks benzīna litrs nesanāk, tomēr apziņa laba. Labāk, lai tie manā, nevis valsts kabatā.”
Autovadītāji šo cenu kāpumu vairs neuztver tik saasināti, kā brīdī, kad degvielas cena pirmo reizi pārsniedza 90 santīmus par litru. “Ko gan mana neapmierinātība dos,” norādīja Sanita Zeltiņa. “Cenas tāpat augs, vai mums tas patīk vai ne. Atliks rūpīgāk plānot braucienus, varbūt lieku reizi uz darbu iet kājām, nevis vienmēr braukt ar mašīnu. Vasarā vairāk jāpārvietojas ar divriteni, pie viena uzlabojot fizisko formu, lai gan patiesībā nav patīkami, ka tā jau nelielos ienākumus valsts cenšas sadeldēt vēl vairāk. Jo algas nepieaug, bet ikdienas tēriņiem varam atļauties arvien mazāk. Mums stāsta, ka ekonomika atveseļojas, bet stāvoklis cilvēku maciņos gan par to neliecina.”
Gada sākumā tirgus analītiķi sprieda, ka degvielas cenas jau šajā vasarā varētu sasniegt lata robežu. Taču sekoja naftas cenu kritumu pasaules tirgos, kas šo brīdi ir attālinājis uz nenoteiktu laiku, bet, visticamāk, agri vai vēlu līdz tam tomēr nonāks. Kā norādījis
“Citadele Asset Management” tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis, cenu kritums kompensēja akcīzes nodokļa pieaugumu,
tuvākā periodā naftas cenas vēl var kristies, tomēr vidējā un ilgākā termiņā enerģijas tirgos saglabāšoties augšupejoša cenu tendence.
Jānis Gabrāns
Komentāri