Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Atgriežoties savā dzimtajā zemē…

Druva
00:00
24.03.2007
6


Raunā

Pagājuši 58 gadi kopš 1949. gada 25. marta šausmu nakts, kad vairāk nekā 40 tūkstoši mūsu mazās tautas dēlu un meitu aizveda svešumā – uz Sibīriju. Daudziem nebija lemts atgriezties savā dzimtenē, daudzi palika, guldīti Sibīrijas zemē, taču daudziem Dievs bija žēlīgs, un mēs atgriezāmies.

Kas mūs sagaidīja, atgriežoties savā dzimtajā zemē? Neviens netika gaidīts, jo mūsu dzimtās mājas bija ”uzvarētāju” aizņemtas, mēs bijām aizvesti uz mūžīgu palikšanu svešumā.

Es atgriezos 1957. gada maija beigās. Aizbraucu uz dzimto pusi – Gaujienas pagastu. Bet tur tēva mājās bija nometinātas četras mežstrādnieku ģimenes, jo viņiem dzīvokļus bija piešķīrusi padomju vara, mums nekas vairs nepiederēja. Varēja kaimiņos dabūt istabiņu, kur dzīvot, bet ikdienā raudzīties, kā sabrūk tēva mājas. Tas būtu nepanesami. Tad devos uz Cēsu pusi. Drabešu pagastā sievai bija tēva mājas un tur deva vienu istabu dzīvošanai. Negribēju kolhoza teritorijā pierakstīties, jo zināju, kas tas ir, biju iepazinis Sibīrijā. Tādēļ devos uz Cēsīm meklēt dzīvokli. Tur laimējās. Saimniece, pie kuras bija dzīvojusi mana sieva, kad mācījās Cēsu skolotāju institūtā, piekrita pierakstīt mani, jo apdzīvojamā platība to atļāva (toreiz katram cilvēkam vajadzēja deviņus kvadrātmetrus).

Ar saimnieci kopā aizgāju uz rajona milicijas pasu daļu. Ja atmiņa neviļ, priekšnieks bija Bernāts. Saimniece viņam stāstīja, ka esmu viņas māsīcas dēls, kas atgriezies no Sibīrijas (melot nedrīkstēja, jo pase un pārējie dokumenti man bija izdoti Tomskā) un palicis viens, viņa ņem mani savā apgādībā un pieraksta savā dzīvoklī. Priekšnieks it kā tam piekrita, tikai man jāstājas darbā, tad pierakstīšot. Noticēju un sāku meklēt darbu. Tolaik Cēsu rūpkombinātam bija vajadzīgs šoferis. Tomskā biju ieguvis autovadītāja apliecību. Aizgāju uz rūpkombināta kadru daļu, jā šoferis esot vajadzīgs. Tikai kadru daļas priekšniece, iepazinusies ar maniem dokumentiem, palika domīga, iegāja kabinetā pie direktora biedra Fedotova, bet iznākusi paziņoja, ka šoferis tomēr nav vajadzīgs. Pēc tam vēl šoferi meklēja divas vai trīs nedēļas. Darba meklējumos iegriezos vēl dažādās iestādēs, bet ar saviem ”papīriem” un biogrāfiju nederēju pat sētnieka darbam.

Cēsīs uz ziņojumu dēļa bija sludinājums, ka Siguldas mašīnu un meliorācijas stacijai vajadzīgi grāvrači darbam Vaives ciemā. Aizbraucu uz Siguldu. Kadru daļas inspektore Ansone, iepazinusies ar maniem dokumentiem, atzina – grāvrača amatam es derēju, tikai jāpierakstās. Aizbraucu uz Cēsīm, lai pierakstītos, bet pasu galda priekšnieks: jāstājas darbā, tad pierakstīs. Braucu uz Siguldu, atkal uz Cēsīm, tur ”mūzika” tā pati vecā. Braucu trešoreiz uz Siguldu, tad kadru daļas inspektore iedeva izlasīt instrukciju. Tur tiešām bija rakstīts, ka darbā var pieņemt tikai tos pilsoņus, kuriem ir pieraksts un noteikta dzīvesvieta.

Aizbraucot kārtējo reizi uz Cēsīm, saniknots es skarbā balsī pasu galda priekšnieka teicu:”Izbeidziet ņirgāties par padomju pilsoni!” Tikai tad mani pierakstīja. Siguldā beidzot noformējos darbā. Tad man iedeva lāpstu un izveda uz Vaivi. Tur meliorācijas objektā pie Ruckas kroga vajadzēja rakt novadgrāvi. Raku kopā ar tādu pašu kā es, Sibīrijas ”augstskolu” izstudējušo Vidvudu Ķelpi. Mums katram bija savs ”ekskavators ar koka strelu”, un pēc pusotra mēneša novadgrāvis bija izrakts.

Vienmēr, braucot pa Rīgas – Veclaicenes šoseju Rīgas virzienā, pabraucot garām Vaivei un Ruckas krogam, pēc apmēram 200 metriem šosejas labajā pusē cauri bērzu birztalai vijas pazīstamais novadgrāvis. Kaut gan tas pamazām aizaug, jo netiek apkopts, tomēr savas funkcijas tas vēl veic. Tad es paskatos uz grāvi un esmu lepns – tas bija mans pirmais darbs toreizējās padomju Latvijas labā.

Daudziem no mums, represētajiem, bija līdzīgs liktenis. Ne jau tikai es, bet visi mēs bijām atšķirīgi pilsoņi, un tādi mēs bijām līdz mūsu valsts neatkarības atjaunošanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
5

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
67

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
60

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
49

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi