Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Atgriežoties savā dzimtajā zemē…

Druva
00:00
24.03.2007
17


Raunā

Pagājuši 58 gadi kopš 1949. gada 25. marta šausmu nakts, kad vairāk nekā 40 tūkstoši mūsu mazās tautas dēlu un meitu aizveda svešumā – uz Sibīriju. Daudziem nebija lemts atgriezties savā dzimtenē, daudzi palika, guldīti Sibīrijas zemē, taču daudziem Dievs bija žēlīgs, un mēs atgriezāmies.

Kas mūs sagaidīja, atgriežoties savā dzimtajā zemē? Neviens netika gaidīts, jo mūsu dzimtās mājas bija ”uzvarētāju” aizņemtas, mēs bijām aizvesti uz mūžīgu palikšanu svešumā.

Es atgriezos 1957. gada maija beigās. Aizbraucu uz dzimto pusi – Gaujienas pagastu. Bet tur tēva mājās bija nometinātas četras mežstrādnieku ģimenes, jo viņiem dzīvokļus bija piešķīrusi padomju vara, mums nekas vairs nepiederēja. Varēja kaimiņos dabūt istabiņu, kur dzīvot, bet ikdienā raudzīties, kā sabrūk tēva mājas. Tas būtu nepanesami. Tad devos uz Cēsu pusi. Drabešu pagastā sievai bija tēva mājas un tur deva vienu istabu dzīvošanai. Negribēju kolhoza teritorijā pierakstīties, jo zināju, kas tas ir, biju iepazinis Sibīrijā. Tādēļ devos uz Cēsīm meklēt dzīvokli. Tur laimējās. Saimniece, pie kuras bija dzīvojusi mana sieva, kad mācījās Cēsu skolotāju institūtā, piekrita pierakstīt mani, jo apdzīvojamā platība to atļāva (toreiz katram cilvēkam vajadzēja deviņus kvadrātmetrus).

Ar saimnieci kopā aizgāju uz rajona milicijas pasu daļu. Ja atmiņa neviļ, priekšnieks bija Bernāts. Saimniece viņam stāstīja, ka esmu viņas māsīcas dēls, kas atgriezies no Sibīrijas (melot nedrīkstēja, jo pase un pārējie dokumenti man bija izdoti Tomskā) un palicis viens, viņa ņem mani savā apgādībā un pieraksta savā dzīvoklī. Priekšnieks it kā tam piekrita, tikai man jāstājas darbā, tad pierakstīšot. Noticēju un sāku meklēt darbu. Tolaik Cēsu rūpkombinātam bija vajadzīgs šoferis. Tomskā biju ieguvis autovadītāja apliecību. Aizgāju uz rūpkombināta kadru daļu, jā šoferis esot vajadzīgs. Tikai kadru daļas priekšniece, iepazinusies ar maniem dokumentiem, palika domīga, iegāja kabinetā pie direktora biedra Fedotova, bet iznākusi paziņoja, ka šoferis tomēr nav vajadzīgs. Pēc tam vēl šoferi meklēja divas vai trīs nedēļas. Darba meklējumos iegriezos vēl dažādās iestādēs, bet ar saviem ”papīriem” un biogrāfiju nederēju pat sētnieka darbam.

Cēsīs uz ziņojumu dēļa bija sludinājums, ka Siguldas mašīnu un meliorācijas stacijai vajadzīgi grāvrači darbam Vaives ciemā. Aizbraucu uz Siguldu. Kadru daļas inspektore Ansone, iepazinusies ar maniem dokumentiem, atzina – grāvrača amatam es derēju, tikai jāpierakstās. Aizbraucu uz Cēsīm, lai pierakstītos, bet pasu galda priekšnieks: jāstājas darbā, tad pierakstīs. Braucu uz Siguldu, atkal uz Cēsīm, tur ”mūzika” tā pati vecā. Braucu trešoreiz uz Siguldu, tad kadru daļas inspektore iedeva izlasīt instrukciju. Tur tiešām bija rakstīts, ka darbā var pieņemt tikai tos pilsoņus, kuriem ir pieraksts un noteikta dzīvesvieta.

Aizbraucot kārtējo reizi uz Cēsīm, saniknots es skarbā balsī pasu galda priekšnieka teicu:”Izbeidziet ņirgāties par padomju pilsoni!” Tikai tad mani pierakstīja. Siguldā beidzot noformējos darbā. Tad man iedeva lāpstu un izveda uz Vaivi. Tur meliorācijas objektā pie Ruckas kroga vajadzēja rakt novadgrāvi. Raku kopā ar tādu pašu kā es, Sibīrijas ”augstskolu” izstudējušo Vidvudu Ķelpi. Mums katram bija savs ”ekskavators ar koka strelu”, un pēc pusotra mēneša novadgrāvis bija izrakts.

Vienmēr, braucot pa Rīgas – Veclaicenes šoseju Rīgas virzienā, pabraucot garām Vaivei un Ruckas krogam, pēc apmēram 200 metriem šosejas labajā pusē cauri bērzu birztalai vijas pazīstamais novadgrāvis. Kaut gan tas pamazām aizaug, jo netiek apkopts, tomēr savas funkcijas tas vēl veic. Tad es paskatos uz grāvi un esmu lepns – tas bija mans pirmais darbs toreizējās padomju Latvijas labā.

Daudziem no mums, represētajiem, bija līdzīgs liktenis. Ne jau tikai es, bet visi mēs bijām atšķirīgi pilsoņi, un tādi mēs bijām līdz mūsu valsts neatkarības atjaunošanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
11

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
41

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
47

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
53

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
189

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi