Lai gan Cēsīs daudzi agrāk tumši un neomulīgi nostūrīši kļuvuši gaiši un pārredzami, tomēr vēl aizvien ir vietas, kuras naktīs izmanto iedzeršanai, kautiņiem un dabisko vajadzību nokārtošanai.
Par šādu vietu naktīs kļūst arī kinoteātra “Vidzemnieks” ēkas aizmugure un nelielā ietve, pa kuru gar atslēdznieka darbnīcu var iziet uz Pļavas ielas.
Vairāki lasītāji vērsušies „Druvā”, izsakot nepatiku par netīrību, kas novērojama uz ietves, kā arī kinoteātra ēkas apkārtnē, lielākoties aizmugurē. Neapmierinātību un bezspēcību par notiekošo izteica arī Arnis Kļaviņš, kuram gadā vismaz desmit reizes nākas nomainīt rūtis zemajam logam Vaļņu ielas 5. mājā, tieši šaurās ietves malā, ar skatu uz “Vidzemnieka” ēkas sāniem. „Šis logs nenodrošina ne siltuma, ne skaņas izolāciju, tomēr lētāk ir mainīt izsistās rūtis šādam, nevis pakešu logam. Ja regulāri neizsistu, varētu ielikt pakešlogu, bet tā nomainīšana būtu krietni dārgāka. Jā, logs ir zemu, bet tādēļ taču tas uzreiz nav jāizsit,” kārtējo reizi mainot loga rūti, stāsta A. Kļaviņš.
Logu izsišana nav vienīgā bēda. Jandāliņi un vandalisms rada bažas par drošību, turklāt traucē naktsmieru. „Īpaši jau piektdienu un
sestdienu naktīs te tiek trokšņots, dzerts. Te notiek tusiņi. Cilvēki kaujas un ārdās, lieto alkoholu. Kur ir dzeršana, tur viss pārējais… Tas ir drausmīgi. Tepat tiek nokārtotas dabiskās vajadzības, ir bijušas arī asins peļķes. Lielākoties nekārtības notiek tad, kad klubā ir diskotēkas. Ir labi, ka ir klubs, to, protams, vajag, bet ko darīt, ja tas sāk traucēt iedzīvotājiem?” vaicā A. Kļaviņš.
Daudzviet pilsētā ir izvietotas video novērošanas kameras. Tādas ir arī „Vidzemnieka” ēkas priekšpusē, un tur nekārtības kļuvušas retākas, taču ēkas apkārtējā teritorija ir tumšāka un nepārredzamāka. Pilnīgā tumsā ir mazā ietvīte, kas ved uz Pļavas ielu.
Tam, ka situācija nav patīkama, piekrīt arī netālu esošās atslēgu darbnīcas īpašnieks Nikolajs Kovaļs. Viņš saka, ka pēc brīvdienu naktīm uz darbu nāk ar bažām, jo it bieži nākas ieraudzīt vandaļu paveikto. Kādu reizi sabojāta sēta, citreiz samētāti atkritumi, sākot no pudelēm līdz pamperiem.
Par kādu kautiņu A. Kļaviņš ziņojis arī policijai, tomēr tā ieradusies tikai pēc apmēram 20 minūtēm, kad nemiera cēlāji jau izklīduši. Citos gadījumos policija nav saukta, jo pierādīt, kurš vainīgs loga izsišanā, bijis neiespējami, jo vainīgie ātri vien nozūd.
Kopš Pļavas ielas centra atvēršanas un “Melnā kaķa” izveides cilvēki no Raunas ielas dodas uz šiem objektiem pa taisno un kustība ir ievērojami liela. Abi vīri piekrīt – teritorijai ap klubu, kā arī šaurajai ietvei vajadzētu būt apgaismotai. Vairāk nepieciešamas arī atkritumu urnas, kā arī sētnieku slotas pieskāriens. Vērtīga būtu arī sētas uzstādīšana, lai norobežotu „Vidzemnieka” un apkārtējo teritoriju. Tomēr visi šie jautājumi lielākoties atkarīgi no zemju īpašniekiem. Cēsu pilsētas domē „Druva” noskaidroja, ka ietve gar Vaļņu ielas 5. māju, kas savieno iekšpagalmus ar Pļavas ielu, ir privātīpašnieku zemē. Tātad par īpašuma stāvokli un sakārtošanu atbildēt vajadzētu viņiem.
Tam piekrīt arī Cēsu pilsētas domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs un domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs. Abi arī piekrita problēmas aktualitātei un apstiprināja, ka jautājums par apgaismojumu un vides sakārtošanu tiks risināts sarunās ar zemju īpašniekiem.
To, ka risinājumi jāmeklē, apstiprina arī tas, ka šī gada laikā pašvaldības policija un Valsts policijas Cēsu rajona pārvalde kopumā saņēmušas jau apmēram 50 izsaukumus par notiekošo gan klubā, gan “Vidzemnieka” apkārtnē. Izsaukumi bijuši uz kautiņiem, apzagšanas, kā arī citiem gadījumiem.
Cēsu pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis neslēpj, ka cilvēki pie izklaides vietām pulcējas un diemžēl apkārtējās sētas un pagalmi nereti tiek piemēsloti. Tomēr kārtības nodrošināšanai nav iespējams it visur dežurēt policistiem vai izvietot video novērošanas kameras.
“Kamēr šādas izklaides vietas būs un apkārtne nebūs sakopta, izgaismota un sakārtota, kamēr būs šādi tumši stūrīši, tas viss diemžēl notiks. Ir jāizgaismo un jāsakopj tumšās vietas, tad arī mazināsies
problēmas,” uzskata V. Sviķis. Viņš piekrīt, ka katram īpašniekam par savu teritoriju ir jārūpējas un jādomā – varbūt pie mājas izvietot lampas, kas iedegas, reaģējot kustību sensoriem, iespējams, jādomā par sētu ap “Vidzemnieka” teritoriju.
“Vidzemnieka” īpašnieks Aldis Brokāns apstiprināja, ka par sētu tiek domāts. Viņš paskaidroja, ka teritorija ap kinoteātri tiek sakopta, taču tālākā, arī mazā ietvīte gar Vaļņu ielas 5. nama sienu, pieder citiem īpašniekiem, tādēļ viņam neesot iespēju ietekmēt notiekošo.
A. Brokāns pastāstīja, ka tiek plānoti uzlabojumi. Gar kinoteātri “Lattelecom” ēkas pusē ar laiku, iespējams, būs apgaismots gājēju celiņš un kāpnes uz “Melno kaķi”. “Otrā pusē, ja bardaks turpināsies, būs jāuzstāda sēta. Esmu vēlējies krāsot ēku, taču nav jēgas, ja regulāri tās aizmugure tiek nopūsta ar aerosoliem.
Trakākais ir tas, ka tad, kad notiek masu pasākumi, arī pilsētas laukumā, tualešu vienmēr ir par maz un daudzi dabiskās vajadzības dodas nokārtot kinoteātra aizmugurē. Ne mans pasākums, ne mani cilvēki, bet bardaks pēc tam jāsavāc un par savu teritoriju jāatbild man,” secināja A. Brokāns.
Kā un kurš tumšo un neomulīgo nostūru jautājumu atrisinās, pagaidām īsta skaidrība neviesās, tomēr skaidrs, ka nav labi, ja pilsētas centrā ir šādas vietas, kur netraucēti tumsas aizsegā var izkauties un demolēt.
Komentāri