Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Arī Cēsu rajona slimnīcā zūd iecietība pret smēķētājiem

Druva
00:00
18.01.2008
3
200801182230529850

Cēsu rajona slimnīcā meklēs likumīgas iespējas, kā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu pacientiem, kuri pārkāpj kārtības noteikumus.

Runa ir par pacientiem, kuri neuzklausa mediķu aicinājumu nesmēķēt stacionāra telpās, nelietot alkoholu. Bijuši gadījumi, kad pacienti paceļ roku pret ārstējošo ārstu un bezjēgā lamājas, apvainojot darbiniekus un citus istabas biedrus. Arī šī rīcība ierasti bijusi alkoholisko dzērienu iespaidā vai pēc narkotisko vielu lietošanas.

“Iesim to ceļu, ka uz vietas rakstīsim administratīvos protokolus, esam pētījuši, kā pēc likuma to izdarīt. Šos cilvēkus sūtīs uz administratīvo tiesu, tad piedzīs soda naudu no vainīgajiem. Tas ir jādara, jo nav cita risinājuma,” uzsvēra slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa un piebilda, ka droši vien lielākajai sabiedrības daļai pat ir nesaprotami, ka veselības aprūpes iestādei jārisina arī šādi jautājumi, bet reizes, kad pacienti mēdz uzsmēķēt tualetē un palātā, turpat arī pa kluso iemalkot kādu grādīgo dzērienu, nav retums. Smēķētāji ir lieli egoisti

Kā gan citādi lai domā par pīpmani, kurš tikai tāpēc, lai uzsmēķētu, bet saprotot, ka paldies neteiks mediķi, ja saodīs, atrauj vaļā palātā logu, lai vēdinātu telpu. Tajā brīdī palātas biedrs atlabst pēc operācijas un cieš no paaugstinātas temperatūras.

“Cilvēku kultūra jau arī mēdz būt ļoti zema. Slimnieks palātā sēž uz poda, runā pa mobilo un vēl pīpē. Tajā pašā brīdī sauc māsiņu, ka dikti sāp. Blakus ir seši cilvēki, kuri ārstējas,” spilgti problēmu raksturoja traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa un piebilda, ka ne tikai viņas vadītajā nodaļā, bet arī citās pīpmaņi mēdz uzsmēķēt tualetēs un dūmus pūst ventilācijas caurulēs, bet nepadomā- ja caurulei ir sākums, tad kaut kur ir arī tās gals.

“Vienā istabā pa to pašu ventilācijas cauruli ieplūst dūmi no ķirurģiskās nodaļas. Bērnu nodaļā tieši tajā istabā ir zīdainīšu gultiņas. Mamma guļ blakus bērnam un nesaprot, kur rodas izsmēķu smaka. Tiem, kas smēķē, jau nav skaidrs, cik viss ir nopietni,” uzsvēra bērnu nodaļas vadītāja Māra Brice. Mediķi saka, ka arī aizliegumu smēķēt pie iestādes ārdurvīm pacienti interpretē dažādi. Pārsvarā šķiet, ka desmit metrus tālāk smēķa smārds nevienu vairs netraucē, bet smaka atkal kāpj augšup un noteikti nepatīk reanimācijas un bērnu nodaļas darbiniekiem un pacientiem, jo, līdzko logi vaļā, nevis svaigs gaiss, bet smēķu smaka telpās.

“Tālāk no slimnīcas nevienam nepatīk iet. Cik tālu tad čībās dosies? Ja aizrādām smēķētājiem, tad ņem mediķus vērā. Pīpēšanai speciāli iekārtotas vietas mums nav. Secinājām, ka slimnīca nav tā, kur jābūt vietai smēķētājiem. Beigu beigās mēs cilvēkus ārstējam. Ja to dara pa kluso, ārā uz soliņa, tad tā ir pieauguša cilvēka darīšana,” uzsvēra Iveta Ozoliņa.

Kaitē plaušām, kuņģim, asinsvadiem

“Kuņģa čūlu ārstē, plaušu slimības ārstē, sirds nepietiekamību, stenokardiju ārstē un aterosklerozi ar draudošu gangrēnu, lūzumus, bet turpina smēķēt. Pēc ārstniecības likuma par režīma pārkāpšanu un pīpēšanu mēs viņus varētu arī izrakstīt, bet parasti jau viņu veselības stāvoklis to vēl neatļauj,” sprieda Anda Skrastiņa un piebilda: “Pīpētājus no slimnīcas mēs vēl neesam uz izolatoru veduši, bet dzērājus gan. Draugi atnes dzeramo, jo bieži traumas ir tādas, ka pats tālāk par istabu nemaz nevar aiziet. Bieži uzņemšanas nodaļā ieved vīrus alkohola reibumā. Vienmēr atcerēšos kādu gadījumu. Atveda vīrieti. Traumas bija gūtas kautiņā. Mēs viņu mazajā pārsienamajā telpā sašuvām, bet turpat ieveda arī otru kautiņa dalībnieku, kuram bija sadurts vēders. Tas ar savu sadurto vēderu un izkritušo apzarņa taukuplēves gabalu lēca no gultas augšā un krita vēlreiz tam otram virsū. Turpinājās kautiņš nodaļā.”

Daktere minēja konkrētu situāciju no darba ikdienas, bet pieredzes bagāti mediķi nopietni runā arī par smēķēšanas kaitīgumu. Sliktā ieraduma piekritēji aizbildinās, ka ievilktais dūms ļauj viņiem brīdi atpūsties, sekmē radošās domas attīstību, noņem stresu. Patiesībā tas veselībai nodara lielu kaitējumu.

“Plaušu slimību gadījumu tagad noteikti ir vairāk, jo arī pīpētāju tikai kļūst vairāk. No pieredzes varu teikt, ka pirms desmit gadiem tik daudzas pusaudzes nesmēķēja. Smēķēšana pirmajā brīdī ir kaitīga plaušām un kuņģim. Vēlāk sašaurinās asinsvadi, var rasties onkoloģiskas saslimšanas. Ja visu laiku plaušās ir sastrēgums, tad vēzis stāv turpat blakus. Pietiek vienā brīdī nokristies imunitātei, lai vēzis iemestos,” vienkārši organisma iespējamo atbildes reakciju uz smēķēšanu raksturoja Māra Brice un piebilda, ka šādam notikumu pavērsienam nav gatavi pat rūdītākie smēķētāji, tāpēc sliktas veselības prognozes nereti ir spēcīga motivācija, lai atmestu smēķēt.

Atkarība jau 15 gados

Mediķi stāsta, ka vidusskolas vecumā puiši un meitenes sāk vairāk uztraukties par savu veselību. Apmēram 17 gados rodas jautājums- kā lai smēķēšanu atmet? Mediķi pamatoti ir satraukti par acīmredzamo, ka jau vairākus gadus kabatas naudu cigarešu paciņai tērē pusaudži. Aizvien biežāk dūmu mākonī ietērpjas meitenes.

“Pusaudžiem pīpēšana ir demonstrēšanās, un tas notiek arī situācijās, kad nav kaut kas kārtībā attiecībās ģimenē. Tieši tādās reizēs sāk smēķēt meitenes. Līdz 20 gadiem jau tā pierod, ka, pat iestājoties grūtniecībai, ir grūti atteikties. Taču tieši bērniņa gaidīšana sievietēm ir liela motivācija, lai no ieraduma atteiktos. Diemžēl smēķēšana nereti tiek atsākta. Ja ģimenē smēķē māte, tēvs, vēl vectēvs, kuri neatsakās no smēķēšanas par labu bērna veselībai, tad jau zīdaiņa vecumā bieži bērni nonāk slimnīcā, lai ārstētu bronhītu, astmu. Tās ir sekas,” skaidroja Māra Brice un apstiprināja skaudru patiesību: “Nevaru teikt, ka man ir nesmēķētāju nodaļa. Katru dienu ir kāds bērns, kurš dodas pie slimnīcas uzpīpēt.” Lētākās cigaretes maksā ap latu

Pēc jaunā gada, palielinot akcijas nodokli tabakas izstrādājumiem, pieauga cigarešu cena. Vai tāpēc smēķētāju būs mazāk, vai roka pēc cigaretes stiepsies retāk?

Mūsu slimnīcas mediķi domā, ka vienas cigarešu paciņas cenas vajadzēja vismaz trīskāršot, tad varbūt sekotu atteikšanās no to iegādes, bet pagaidām vietā būs anekdote: “Vai tagad tu, tēti, mazāk smēķēsi? Nē, bērni, jūs mazāk ēdīsiet.” Mediķi domā, ka mazāk pīpēs bērni, pusaudži un jaunieši, jo vecāki nepalielinās kabatas naudu pīpīšu dārdzības dēļ.

“Mazāk pīpēs, jo nebūs naudas. Vienīgi viņi uzlasīs neizpīpētos končikus. Zinu reizes, kad bērns pieaugušajiem lūdzis, lai izsmēķi nenomet zemē, bet atdod viņam,” šķiet, prātam neaptveramu komentāru izteica Māra Brice un atgādināja, ka bērni neizprot citus šādu končiku zelēšanas riskus, jo tā iespējams iedzīvoties B, C hepatītā, tikt pie nevēlamas kuņģa baktērijas un arī HIV infekcijas.

Mediķi apelē pie vispārzināmās patiesības – vajadzīga motivācija, jābūt gribasspēkam, lai izdarītu lielas lietas. Smēķēšanas atmešana droši ir no tādām. Ja nekādi neizdodas, tad netiek noliegts, ka var palīdzēt arī plaši reklamētās Nicorette košļājamās tabletes un plāksteri, un tikt galā ar netikumu var līdzēt arī ģimenes ārsts, kurš izrakstīs tik vērtīgo recepti medikamentam, kas radīs riebumu pret nikotīnu.

Jaunajam gadam daudzi izteica vēlēšanos tā sauktajai nagliņu dzīšanai paša zārkā pielikt punktu. Aptiekās stāsta, ka aizvien vairāk vīriešu un arī dāmu vēlas atgūt svaigu elpu un tīras plaušas.

“Visvairāk Nicorette pērk vidējā vecuma vīrieši, un tiešām plaukts nesen bija izpirkts. Kādam jau pietiks, ka nokošļās trīs tabletītes, citam vajadzēs desmit dienā. Līdzeklis ir domāts, lai novērstu atkarību no nikotīna, lai visu laiku negribētos cilāt roku pie mutes,” stāstīja Cēsu Centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka un piebilda, ka joprojām smēķētāji prasa arī Nicorette plāksterus, pirkts arī recepšu medikaments, un daži aptiekā iegādājas dabas līdzekļus- struteņu tabletes, kas arī esot gana labas cīņā ar smēķēšanas atkarību. Ja cigarešu tīkotāji izvēlas aptiekas piedāvātos risinājumus, tad gan jāatzīst, ka ar gribasspēku vien nepietiks, jo nepieciešami arī visai prāvi līdzekļi.

“Cīniņš ilgs vairāku mēnešu garumā,” tā pīpmaņu kauju ar smēķēšanas dēmonu raksturoja Dace Mačuka, bet tiem, kas patiesi vēlas, lai Lieldienās nav jāšūpojas ar pīpi zobos, atmešana noteikti izdošoties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi