Arheologi atsedz viduslaiku pils aizsargmūri

Cēsīs, Konrāda kvartālā, līdztekus būvniecībai tiek veikti arheoloģiskie izrakumi.

Patlaban arheologi strādā otrajā izrakumu laukumā. Ir atsegts pils aizsargmūris.

“Siena, kas bija redzama, ir vismaz no 19.gadsimta. Lai norobežotu pils teritoriju, īstais    aizsarg­mūris bijis daudz masīvāks – 1,90 metrus augsts un vismaz metru plats,” stāsta SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheologs Oskars Ušpelis un piebilst, ka    tik lielā laukumā    aizsargmūris Cēsīs pēdējās desmitgadēs nav atsegts. Tas ir astoņu metru garumā. Zināms aizsargmūris Vanadziņa restorāna pagalmā, atsegumi bijuši apskatāmi,    kad 80.gados pārbūvēja Rīgas ielas namu. Te, Torņa ielas pagalmā, taps paviljons, kurā tiks eksponēts arī    iekonservēts vecais aizsargmūris.

“Tāpat kā pirmajā laukumā tiks rakts līdz trim metriem zem ielas līmeņa. Arī te varētu būt koka apbūve. 14.gadsimtā te tāda bijusi, gājusi bojā un aizmirsta. 17.gadsimta plānos šajā vietā neparādās gruntsgabali, bet blakus tie ir. Parasti viduslaiku pilsētās apbūve ir ļoti blīva, bet šajā vietā bija tukšums. Pārliecinājāmies, ka ir gan koka apbūve, gan arī cilvēku apbedījumi. Izrakumos atradām vienu apbedījumu, kas bija izcirsts baļķī. Apbedījums    bija zem 19. gs. otrās puses pagraba. Laika gaitā krājies kultūras slānis. Racēji uzdūrušies senajai koka apbūvei un cirtuši kapa bedri koka vainagā,” stāsta arheologs. Iepriekšējā izrakumu laukumā tika atklātas divas koka celtnes. 21 koka paraugs no šīm celtnēm tika nodots Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta dendrohronoloģijas laboratorijai, lai noteiktu to vecumu. Analīzes rāda, ka abas koka celtnes būvētas 14. gadsimta 20. – 40. gados, tātad no 1320. – 1340. gadam. Būvmateriāls bijis parastā priede. Kā izmantotas šīs ēkas,    pagaidām atbildes nav.

Arheologi atraduši arī 13. gadsimta krāsni, kas ir ne pārāk biežs atradums, bet no senā kultūrslāņa izceltie priekšmeti ļaus spriest, kā cēsnieki dzīvojuši viduslaikos. Ir gūts apliecinājums, ka pilsētas aizsākumi attiecināmi uz 13. gs. sākumu. “18. gs. otrajā pusē nodega pilsētas arhīvs. Gāja bojā liela daļa rakstisko liecību, vairs nav senākas informācijas par 17.gadsimtu. Par senākiem laikiem, kāds bijis plānojums, kāda ir apbūve, nav liecību,” atgādina O.Ušpelis.

Vasara ar lietusgāzēm, lietainais rudens nebija arheologu palīgs izrakumos. Darba diena bieži vien sākās ar ūdens izsūknēšanu no izrakumu bedres. “Jau divu metru dziļumā sūcas arī grunts­ūdens. Kur tagad tūrisma aģentūra, kādreiz bija dīķis, kur ūdens saplūda, tagad tam nav, kur palikt,” pastāsta arheologs.

Katros izrakumos gadās kāds pārsteigums, bet pērnvasar atrastais ir nozīmīgas vēsturiskas liecības.    Atradumos ir metāla krūze ar vāku, kas datējama ar, iespējams, 16.gadsimtu, 15. – 16. gs. lejamveidnes pusīte, kas izgatavota no akmens, paredzēta metāla    priekšmetu atliešanai. Vēl arī ķemmītes, rakstāmpiederumi, kas attiecināmi uz 14.gadsimtu. Bet šomēnes pie aizsargmūra atrasts 1536.gada Rīgas šiliņš.

Pagalma platība 800 kvadrātmetri. O.Ušpelis pastāsta, ka būs vēl viens izrakumu laukums un tiks gūts priekšstats par to, ko gadsimti sakrājuši līdz trīs metru dziļumam. Arheoloģisko izrakumu atradumi tiks nodoti Cēsu muzejam.