Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem.

Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.   

Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, dabas un mantojuma speciālisti un politiķi, rezultātu. Tajos vietējiem iedzīvotājiem    neatklājās nekas jauns, vien nostiprinājās pārliecība, ka pašiem izpratne par Āraišu vērtībām ir ja ne vienāda, tad ļoti līdzīga.

Aptauja rāda, ka iedzīvotāji un politiķi Āraišu vērtības    saredz atšķirīgi. Ja politiķi uzskata, ka svarīgi ir atpazīstami objekti, tad iedzīvotāji teritoriju izjūt kā kultūrainavu, kā kopumu. Tam piekrīt arī kultūras un dabas mantojuma eksperti.

Par kultūrainavu raisījās plašāka diskusija. Āraišu ainava ir unikāla, un būtiski ir to kā vērtību saglabāt. Iedzīvotāji pauda viedokli, ka Āraišos ir jāierobežo būvniecība, jau tagad saceltas mājas, kas neiederas ainavā. Tālis Šelengovs bilda, ka kopienai savas vērtības jāaizstāv.
“Atkarībā no tā, kādas kopienai ir juridiskas iespējas, varbūt var panākt, ka celtniecība jāsaskaņo ar kopienu. Vai ir kādi ierobežojumi saules paneļu uzstādīšanai? Vienā rītā varam pamosties un  ieraudzīt, ka   no kādas pļavas pāri palicis melns laukums,” viedokli pauda āraisietis. Arī citi piekrita, ka ir jābūt vadlīnijām, ko Āraišu teritorijā drīkst un ko ne. Satraukums izskanēja par to, ja gadījumā rekonstruēs ceļu cauri Āraišiem, var būt apdraudēta alejas nākotne. Aleja ir būtiska ainavā. Tāpat izskanēja priekšlikums, ka ir stingrāk jānosaka Āraišu teritorija, arī jāpadomā par vietvārda lietošanu.

“Ir pamatota nepieciešamība pēc visas teritorijas kopīgas pārvaldības un kopīga pārvaldības plāna. Esošais telpiskums ir saglabājama vērtība,” rezumēja E.Koljera un atgādināja, ka iedzīvotājiem ir svarīgs dabas un kultūras mantojums. Viņus apbēdina nesakopts kultūras mantojums, kā senie kapi vai mācītājmuižas komplekss.

Kopienas ļaudis vēl pārsprieda, ka ir kauns par autobusu pieturu, tās nojumei nepieciešams remonts, tāpat netiek izmantota lieliska iespēja velotūristiem no Āraišiem nokļūt uz Cēsīm, neizbraucot uz šosejas, bet pa veco Āraišu ceļu. Tika arī aktualizēts, ka Āraišos ir nepieciešamība pēc kafejnīcas. “Mazās kopienas cita citu atbalsta. Ja katrs reizi nedēļā aiziesim uz kafejnīcu, kaut tajā kaut kas būs dārgāk, kafejnīca pastāvēs. Tā kopienas dara citās valstīs,” pastāstīja T.Šelen­govs.

Āraisieši sprieda arī par Lielo talku, kurā nolēma tīrīt Āraišu – Cēsu veco ceļu. Tāpat pārrunāja vasaras pasākumus ezerpilī un Āraišos. Svarīgs notikums ir Maizes diena dzirnavās, kad sabrauc tūkstoši cilvēku. Tā ir tradīcija, kurai jāturpinās.

Saprotams, ka Āraiši un arheoloģiskais parks ir nedalāmi, viena attīstība veicina otra izaugsmi. Kopienas sadarbība ar parku vienmēr bijusi laba. Aptaujā vietējie izteica lepnumu par to.

Tikšanās reizē arī izskanēja ierosinājums Āraišos veidot ekomuzeju. Muzeju, ko vada vietējā kopiena un kura mērķis ir eksponēt un aizsargāt nozīmīgus šīs vietas kultūras un dabas mantojuma elementus. E.Koljera atzina, ka, iespējams, ekomuzejs ir labs variants, domājot, kā savienot dabu, kultūrvēsturi un šodienas dzīves prasības.