Lūdzu puišeli paskaidrot savas rīcības iemeslus. Šis man skaidro, ka skaņu signāli esot lētāki par atstarojošām plastmasas “sīkpankūciņām”. Mamma atstarotāju vietā viņu apkarinot ar modinātājpulksteņiem. Gribēdams noskaidrot puikas vārdu patiesumu, otrā rītā devos nelielā apgaitā pa Cēsu tirgotavām, lai pavērotu cenas. Pie reizes arī sapirkties svētku dāvaniņas saviem tuviniekiem. Trauku veikalā nopirku palielu plastmasas bļodu par 60 santīmiem. Cēsu tirgū ieguvu četrus pārus Latvijā ražotu vīriešu zeķu par vienu latu. Avīžu kioskā sapirkos šķiltavas saviem draugiem pīpmaņiem par desmit santīmiem gabalā. Veikalā “Pus 12” nopirku trīs modinātājpulksteņus no Ls 0,94 līdz 1,40 par katru. Tad sāku meklēt gaismas atstarotājus, jo vienu sadomāju piekārt savam melnajam sunītim Čipo, kas tumsā grūti pamanāms. Veikalā “Freko” tos piedāvā no Ls 1.39 līdz 1,69 gabalā, veikalā “Elektro AG” par Ls 1.40 gabalā. Beigās man laimējās nopirkt sunītim atstarotāju par 25 santīmiem firmas “Virši A” benzīntankā. Kāda veiksme!
Pēc šīs veiksmīgās iepirkšanās mani nepamet kaut kāda dīvaina sajūta. Nevar taču salīdzināt manis nosaukto preču izgatavošanā ieguldīto darbu un materiālu daudzumu. Kāpēc spīguļojošs plastmasas gabaliņš izrādās dārgāks par pulksteni un četriem pāriem zeķu? Šķiet, ka te strādā vecu vecā gudrība – ja gribi kļūt bagāts, ir jāzina, kur un kad rakt. Viss jūsu drošībai, dāmas un kungi?
Komentāri