Plašā kopkoncertā Cēsīs satikās 17 deju kolektīvi. Viņus vieno Eiropiāde, nākamvasar viņi gatavojas Latviju pārstāvēt Šveicē.
“1993.gadā Priekuļiem bija sadarbība ar dāņiem Horsenā, tieši tur notika kārtējā Eiropiāde. Bijām pirmie, kuri šajā lielajā festivālā piedalījāmies,” stāsta deju kolektīva “Miķelis” vadītājs Māris Brasliņš. 1995. gadā vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saulgrieži” Rutas Paulsones vadībā pirmoreiz piedalījās Eiropiādē, bet Ulda Blīgznas vadītais Priekuļu “Jumis” tikai 2005. gadā.
“44 gadus festivāla ideja nav mainījusies – draudzības un kultūras saišu veidošana starp tautām, popularizējot tautas mākslu. Viens no Eiropiādes pamatprincipiem, ja kāda grupa piedalījusies, tad tā noteikti tiek aicināta arī nākamgad. Latviju līdz šim festivālā pārstāvējuši 19 kolektīvi,” stāsta Māris Brasliņš un piebilst, ka kolektīviem piedalīšanās Eiropiādē ir dārga. Jau nolikumā paredzēts, ka katrs dalībnieks maksā dalības naudu – 95 eiro. Ne katru vasaru dejotāji var atļauties piedalīties festivālā. Pēdējos gados Eiropiādei noteikts dalībnieku limits, jo gribētāju kļūst aizvien vairāk, vecajai Eiropai sevi parādīt grib arī Austrumeiropas valstis. Un Latvijā taču dejotāju netrūkst, viņi spēj pārpludināt Eiropu.
“Tie, kuri reiz bijuši Eiropiādē, vēlas tajā būt atkal. Tā ir īpaša gaisotne. Te vienviet ir visas Eiropas kultūra. Vai kur citur var satikt un redzēt, kā dejo grieķi, spāņi, portugāļi, vācieši?” domās dalās Māris Brasliņš. Viņam piekrīt rajona amatierkolektīvu koordinatore Astrīda Kamša, kura kopā ar dejotājiem bija Eiropiādē Spānijā. “Eiropiāde ir īsts tautu un kultūru karuselis. Skaļš, krāsains un daudzveidīgs,” saka A.Kamša un piebilst, ka var latviešus tikai apbrīnot, un to arī darot citu tautu dejotāji. Lai arī cik karsts un svelmains laiks, mūsējie spēj ne tikai izturēt, bet arī dejot biezajos vilnas tautas tērpos.
Cēsīs sabraukuši Eiropiādes dalībnieki ne jau kavējās atmiņās par aizvadītajiem kopā būšanas brīžiem. Katrs kolektīvs citu vērtējumam piedāvāja divas dejas, kuras, viņuprāt, labi iederētos Latvijas prezentācijā.
“Dejas bija ļoti dažādas. Eiropiāde nav konkurss par balvām, tajā jāiepazīstina ar savu etnogrāfiju, etnogrāfisku deju apdarēm. Tika izvēlētas pazīstamā Z.Samas “Gatves deja” un M.Lasmanes “Cimdu pāris”,” stāsta Māris Brasliņš. Abas dejas visi Latvijas kolektīvi dejos gan festivāla atklāšanā, gan nobeigumā. Koncertos uz skatuvēm, ielās, laukumos un ballēs jau nevienam kolektīvam deju netrūkst.
“Latviešus Eiropiādē ļoti labi pazīst,” ar lepnumu saka Māris Brasliņš. Un tajā ir arī mūsējo – “Miķeļa”, Jumja” un “Saulgriežu” nopelns.
Komentāri