Lāčplēša dienai veltīti pasākumi notika visos vēsturiskā Cēsu rajona novados, it visur pulcējot daudz jo daudz cilvēku. Iespējams, pat vairāk nekā citus gadus, apliecinot, ka patriotisms nav gājis mazumā.
Jau 25. reizi uz Lāčplēša dienas atceres pasākumu ļaudis pulcējās Cēsīs. Svinīgajā uzrunā pie Skolnieku rotas pieminekļa Cēsu novada domes vadītājs Gints Šķenders akcentēja, ka šī Lāčplēša diena ir īpaša, jo beidzot pilsētas Lejas kapos pilnībā ir atjaunots piemineklis, kas šajā dienā oficiāli tika atklāts. Par to īpašs paldies pienākas novada domes deputātam Mārim Niklasam, kurš ar lielu iniciatīvu uzņēmās šo pienākumu.
M. Niklass pastāstīja, ka
atjaunošanas process ilga divus gadus: “Kad visi Latvijas mākslinieki vai nu prasīja milzu naudu, vai vienkārši nespēja projektu īstenot, tika atrasts
mākslinieks Igaunijā – Bruno Kadaks, kurš, piepalīdzot sievai Marikai un māsai Merlinai, pēc fotogrāfijas un dažām atlūzām izveidoja Mātes Latvijas tēlu.”
No oriģinālā Augusta Jullas veidotā Mātes Latvijas tēla saglabājusies tikai apmēram ceturtā daļa, kas tik veiksmīgi iestrādāta jaunajā darbā, ka nav pat iespējams pamanīt salaiduma vietas.
Jau pērn atjaunoti bronzā kaltie karavīru tēli, kas šogad uz palikšanu novietoti savās vietās, tagad atdzimis arī Mātes Latvijas tēls. Kopš brīža, kad šie tēli pazuda no pieminekļa, pagājuši gandrīz 22 gadi.
M. Niklass atzīst, ka ir padarīta darba sajūta, bet darbs pie pieminekļa atjaunošanas licis secināt, ka, ar māksliniekiem sadarbojoties, vajadzīga īpaša pieeja. Viņš saka paldies Gintam Šķenderam, kurš rosinājis darboties pieminekļa atjaunošanā, kā arī palīdzējis atrast sponsorus, kas ziedoja naudu pieminekļa atjaunošanai: “Gribu uzteikt arī cēsniekus Jāni Sērmaukšu un Almīru Lielpēteri, kuri mani nepārtraukti urdīja, mudināja neapstāties. Pieminekļa uzstādīšanā tehnisko palīdzību bez atlīdzības sniedza firma “Rasmanis & Dankers”, nesavtīgu atbalstu deva arī tuvējo māju iedzīvotājs Imants Kļaviņš.”
Kā jau ierasts pēdējos piecos gados, Lāčplēša diena Cēsīs beidzās ar cēsnieka Renāra Sproģa rosināto sveču degšanu Latvijas kontūrā Pils parka estrādē. Līdztekus tradicionālajai svešu dedzināšanai, uz pilsdrupu torņa klātesošie varēja vērot īpaši šim pasākumam izveidotu 3D animāciju, kurā simboliski izstāstīta Latvijas vēsture.
Pārgaujas novadā Lāčplēša dienu tradicionāli ievadīja tai veltītais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Kā stāsta rīkotāja Ilze Krivašonoka, šī tradīcija aizsākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, sākumā tajā piedalījās vienīgi Rozulas skolas audzēkņi, vēlāk iesaistījās arī citu apkaimes skolu bērni, bet šogad jau skrējiens ir starpnovadu, jo piedalījās arī Līvu pamatskolas skolēni. Kopumā uz starta stājās vairāk nekā simts dažāda vecuma dalībnieku.
Lāčplēša dienai veltīti lāpu gājieni notika visos trijos Pārgaujas novada pagastos.
Pārsteidzoši daudz cilvēku uz svinīgo pasākumu pulcējās Līgatnes pilsētas centrā pie ezera. Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja pienākumu izpildītāja Katrīna Šteina pastāstīja, ka šogad svinīgais brīdis par godu Latvijas brīvības cīnītājiem bijis ar īpašu noskaņu. Iedzīvotājus uzrunāja NBS Instruktoru skolas komandieris Reinis Baško un Rekrutēšanas un jaunsardzes centra instruktors Egils Kaimiņš, svinīgu noskaņu radīja Līgatnes novada jauktais koris.
“Svinīgais pasākums beidzās ar sveču dedzināšanu un peldināšanu centra ezerā. Dienas sākumā bija vējš, bet tas pierima, vakars izvērtās brīnišķīgs. Šī sveču peldināšana ir īpaši emocionāls pasākums, iespējams, tieši tas lielu daļu mudināja piedalīties. Taču, manuprāt, šie valsts svētki cilvēkiem ir svarīgi, tāpēc viņi labprāt apmeklē tiem veltītus pasākumus. To nedrīkstam aizmirst, un tradīcijas jāveido augstā līmenī,” teica K. Šteina.
Pēc tam Augšlīgatnē notika lāpu gājiens uz Paltmales kapiem.
Lāpu gājieni notika arī Priekuļu novadā. Mārsnēnos dalībnieki devās no skolas līdz kapiem, bet pēc gājiena skolas pagalmā sildījās pie ugunskura un piedalījās Instruktoru skolas un jaunsargu rīkotajā stafetē 5.-9. klašu skolēniem. Liepā dzīvojošie lāpu gājienā devās nolikt svecītes pie pieminekļa Brīvības cīnītājiem, bet Priekuļos kopīgi aizdedza svecītes Saules parkā pie Saules pulksteņa.
Raunā pēc lāpu gājiena notika vietējā kora koncerts Raunas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Jaunpiebalgā Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika piemiņas dievkalpojums ar arhibīskapa Jāņa Vanaga un Cēsu iecirkņa prāvesta Didža Kreicberga
piedalīšanos, kam sekoja svinīga ziedu nolikšana pie tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Aleksandra Birzenieka veidotā pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Jaunpiebalgas draudzes locekļiem.
Amatas novada Nītaurē notika lāpu gājiens no vidusskolas uz Nītaures luterāņu baznīcu, kur kopīgi brīvības cīnītāju piemiņai tika iedegtas sveces un notika atceres pasākums. Tajā runāja mācītājs Edvīns Rumjancevs, par Lāčplēša dienas vēsturi stāstīja Nītaures jaunieši Aivars Mačs, Silvestrs Zvaigzne, Kristaps Sloka un Mikus Priedītis.
Vecpiebalgas novadā Lāčplēša dienā lāpu gājienu “Es dzīvoju Latvijā” organizēja Vecpiebalgas vidusskola.
Jānis Gabrāns
Komentāri