Nacionālo bruņoto spēku karavīri, zemessargi, arī jaunsargi un cēsnieki ar baltu ziedu kārtojumu Uzvaras pieminekļa pakājē godināja Cēsu kauju dalībniekus, kuri pirms 103 gadiem ienāca Cēsīs, uzvarējuši tos, kas cīnījās pret neatkarīgu Latvijas valsti.
Līdzīgi kā pilsētnieki pirms vairāk nekā simts gadiem sveica karavīrus ar baltiem ziediem, arī viņu piemiņai izraudzīti tieši tādi.
22.jūnijā Varoņu piemiņas jeb Cēsu kauju atceres dienas pasākumā piedalījās un nelielu uzrunu teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka Varoņu diena šodien iezīmējas vēl skaudrāk un patiesāk nekā citus gadus: “Savas valsts apziņas un vēstures kopšana, neatkarības un par to kritušo godināšana ir valstiskuma pamats, kas vienlīdz aktuāls bijis gan 1919.gadā, gan šodien.” Viņš piebilda, ka viņa vectēvs Jānis Rozenbergs, kurš bija Skolnieku rotas rindās, savās piezīmēs 1928.gadā rakstīja: “Atskatoties uz šiem laikiem, uz šo cīņas darbu, ar ko izkarota Latvijas valsts, būsim arī tagad viņas sargpostenī, to aizstāvēdami visur un vienmēr”. Domes priekšsēdētājs to novēlēja visiem arī šodien.
Artis Pabriks uzsvēra, ka Latvijas armijas karavīru drošsirdība un cīņas spars pirms vairāk nekā 100 gadiem ļāva nostiprināt jaundibinātās Latvijas valsts neatkarību un sniedz iespēju iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā šodien.
Cēsu Kultūras centra vadītāja Zane Neimane “Druvai” pastāstīja, ka balto ziedu nolikšanas tradīciju, kurā var iesaistīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesis, kultūras centrs centies iedibināt kopš Cēsu kauju atceres pasākuma simtgades: “Atsaucība pagaidām nav liela, turklāt jāņem vērā, ka pagājušajā gadā pandēmijas dēļ to varēja darīt tikai individuāli, nepulcējoties. Šogad, lai cilvēkus vairāk uzrunātu iecerei, izveidojām lielāku ziedu kompozīciju, mudinot ikvienam pievienoties tās turpināšanā.” “Druva” novēroja, ka lielākoties ziedus svinīgajā brīdī nolika oficiālās amatpersonas, bet reti kuram iedzīvotājam, kas bija atnācis uz svinīgo brīdi, rokās bija ziedi. Arī dienas garumā nevarēja novērot, ka cēsnieki piedalās ziedu paklāja veidošanā.
Cēsu kaujās 1919.gada 22.jūnijā latviešu un igauņu spēki izšķirošā cīņā sakāva Landesvēru. Lielie zaudējumi un operatīvās situācijas pasliktināšanās spieda vācu spēkus uzsākt atkāpšanos. Vēstures liecības vēsta, ka karavīrus, kas iesoļoja atbrīvotajās Cēsīs, pilsētnieki sveica ar baltiem ziediem.
Komentāri