80% Latvijas iedzīvotāju atbalsta ieceri mantot pensiju 2.līmenī uzkrātos līdzekļus, vienlaikus 82% respondentu neatbalsta ieceri celt pensionēšanās vecumu no 62 uz 65 gadiem, liecina kompānijas “OMG Snapshots” veiktā aptauja.
Pētījums demonstrē arī salīdzinoši zemu uzticēšanos pensiju sistēmai. Tikai aptuveni trešā daļa jeb 32% iedzīvotāju uztver pensiju 2.līmenī uzkrātos līdzekļus kā savu naudu.
Kā skaidroja ekonomists Edgars Voļskis, aptaujas dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāju uzticība sociālās apdrošināšanas sistēmai ir zema. “Pensionēšanās vecuma palielināšana Latvijā ir neizbēgams process, kas saistās ar straujo sabiedrības novecošanos, pieaugošajiem emigrācijas rādītājiem un valdības iepriekš nepārdomātām un netālredzīgām korekcijām sociālās apdrošināšanas sistēmām. Pensiju 2.līmeņa nosacījumu pastāvīga koriģēšana valdības īstermiņa fiskālo mērķu sasniegšanai ne tikai grauj pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, bet pastiprina strādājošo iedzīvotāju neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai kopumā, tādējādi zaudējot motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas likumdošanā noteiktajā kārtībā,” uzskata Voļskis.
Tā rezultātā pensiju 2.līmeņa fondētais kapitāls no strādājošo viedokļa netiek personificēts ar uzkrājumiem sagaidāmajam pensiju lielumam nākotnē. Tiek apšaubīta iespēja saņemt pilnvērtīgu pensiju caur valsts atbalstu, sasniedzot pensijas vecumu, tāpēc viens no risinājumiem būtu pensiju 2.līmeņa kapitāla mantošanas iespējas.
Ieceri Latvijā celt pensionēšanās vecumu no 62 uz 65 gadiem neatbalsta gan Latvijā dzīvojošās sievietes, gan vīrieši – attiecīgi 84% un 80%. Tikai 9% respondentu attiecās pozitīvi pret plānoto ieceri pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Savukārt 9% respondentu vēl nav izveidojies viedoklis šajā jautājumā vai arī viņi nav informēti par šādiem plāniem.
Skatoties datus pēc demogrāfijas, secināts, ka negatīvai attieksmei pret pensijas vecuma paaugstināšanu ir tendence pieaugt, palielinoties iedzīvotāju vecumam un tuvojoties pensiju saņemšanas brīdim. Vecumā no 40 līdz 74 gadiem šādus plānus neatbalsta teju 90% iedzīvotāju. Izteikti negatīvāka attieksme pret pensijas vecuma paaugstināšanu ir krievu vai citas tautības pārstāvjiem – 91% aptaujāto šajā grupā pauž noraidījumu pensijas vecuma palielināšanai.
Savukārt 7% Latvijas iedzīvotāju pret pensiju 2.līmenī uzkrātajiem līdzekļiem attiecas kā pret savu naudu, regulāri sekojot izmaiņām uzkrājuma apjomā. Iedzīvotāju pasivitāte šo līdzekļu apsaimniekošanā var būt skaidrojama gan ar pieredzes un prasmju trūkumu finanšu jomā, gan arī ar neticību, ka iesaiste ietekmētu ienesīguma rezultātu.
“OMG Snapshots” aptauja veikta šā gada augustā, kurā piedalījās aptuveni 970 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
NOZARE.LV
Komentāri