Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika vēsta, ka 2019.gadā valstī kopumā reģistrēti 8995 ugunsgrēki, vidēji 24 – 25 dienā.
Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas pārziņas rajonā pērn reģistrēti 225 ugunsgrēki. Cēsu daļas ugunsdzēsēji glābēji uz ugunsgrēkiem izbrauca 148 reizes, no Jaunpiebalgas posteņa – 20, bet 57 reizes uz ugunsgrēkiem Cēsu daļas pārziņas rajonā ieradās ugunsdzēsēji no citām daļām – Limbažiem, Valmieras, Siguldas.
Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants stāsta, ka pēdējo trīs gadu statistika ir gandrīz nemainīga. Pērn – 225 ugunsgrēki, 2018. gadā – 213, 2017.gadā -215, nedaudz mazāk 2016. gadā – 190 ugunsgrēki. Iespējams, togad bija slapjš pavasaris, kas neļāva izvērsties kūlas dedzinātājiem, jo tieši pērnās zāles dzēšana jūtami ietekmē statistiku. To parāda arī aizvadītais gads. Ja skatās pa mēnešiem, ļoti izceļas aprīlis. Šajā mēnesī reģistrēta puse no gada ugunsgrēkiem – 114. Salīdzinājumam iepriekšējos gados aprīlī – 46, 39, 65. Pērn par kūlas degšanu arī “Druvā” daudz rakstījām. Kopumā 2019.gadā reģistrēti 110 kūlas ugunsgrēki, lielais vairums tieši aprīlī.
Cēsu daļas kopējais izbraukumu skaits (ietilpst ugunsgrēki, glābšanas darbi, kā arī maldinājumi) 2019. gadā – 379 reizes, Jaunpiebalgas postenim – 86.
Uz glābšanas darbiem Cēsu daļa izbrauca 146 reizes, Jaunpiebalgas postenis – 16, no citām daļām – 14 reizes.
No Cēsu daļas uz citiem pārziņas rajoniem ugunsdzēsēji glābēji devās 42 reizes, bet Jaunpiebalgas postenis – 46 reizes.
K. Dravants skaidro, ka Jaunpiebalgas ugunsdzēsēju glābēju daudzos izbraukumus uz kaimiņiem nosaka tas, ka postenis atrodas tuvu Gulbenes, Madonas un Valkas pārziņas rajoniem.
Runājot par iespējamiem ugunsgrēku iemesliem, K. Dravants uzsver vārdu – iespējamie: “Galīgo lēmumu tiesīga pieņemt Valsts policija. Pēc mūsu domām, elektroinstalācijas bojājumi izraisījuši ugunsgrēkus 41 reizi, neuzmanīga rīcība ar uguni, tai skaitā smēķēšana – 57 reizes. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana, ekspluatējot apkures ierīces, dūmeņus – 12. Gadu iepriekš šajā ailītē bija 54 gadījumi, bet lielā atšķirība saistīta ar to, ka ar pagājušo gadu pie šiem vairs netika skaitīta dūmeņu degšana. Ļaunprātīgu dedzināšanu kā iespējamo iemeslu esam norādījuši 20 reizes.”
Diemžēl uguns katru gadu paņem arī kādu dzīvību, un pēdējos gados Cēsu daļas pārziņas rajonā šo gadījumu skaits ir ar augšupejošu līkni. 2017.gadā – viens, 2018.gadā – trīs, bet pērn jau četri uguns upuri: pa vienam Cēsu un Līgatnes novadā, bet Priekuļu novadā divi. Kā iespējamais ugunsgrēku iemesls minēts ugunsdrošības noteikumu neievērošana. Valstī kopumā pērn ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 76 cilvēki, Vidzemes reģiona brigādes teritorijā – 11.
“Saprotu, ka par to daudz tiek runāts. Kāds teiks, ka mēs to katrā brīdī sakām, bet pilnīgi iespējams: ja šajos mājokļos būtu bijuši dūmu detektori, cilvēku upuru nebūtu. Mājokli detektors varbūt neizglābtu, bet dzīvības gan,” norāda K. Dravants. “27 reizes braucām uz izsaukumiem, kad dega dūmeņi. Arī šo izbraukumu skaitu ietekmē laika apstākļi. Dūmeņi biežāk aizdegas aukstās ziemās, kad nākas vairāk kurināt. Šādā siltā ziemā tas notiek ļoti reti.”
Stāstot par glābšanas darbiem, komandieris informē, ka pērn 11 reizes izbraukts, lai palīdzētu risināt situācijas ceļu satiksmes negadījumos.
VUGD ikdienas neatņemama sastāvdaļa ir arī ugunsdrošības uzraudzība. Pērn Cēsu daļas inspektori veikuši 154 plānotās pārbaudes, 62 neplānotās, mācību iestādēs un citviet viesojušies ar 24 lekcijām.
“Gada otrajā pusē īpaši aktīvi tika veikta iedzīvotāju informēšana par ugunsdrošības jautājumiem, galvenokārt sakarā ar dūmu detektoriem,” stāsta K. Dravants. “Protams, cilvēki ir dažādi, bija tādi, kuri nevēlējās ielaisties nekādās sarunās par dūmu detektoriem, jo uzskata, ka tie vajadzīgi ugunsdzēsējiem, nevis viņiem pašiem. Bet šo skaidrošanu turpināsim, jo saprotam, ka dūmu detektoru joprojām nav katrā mājā.
Bijušas dažādas sarunas. Teiksim, kāds dalījās viedoklī, kāpēc dūmu detektors nav vajadzīgs. Viņaprāt, labuma no tiem nav, un, ja degšana sāksies, kad viņš būs darbā, neviens nedzirdēs un māja nodegs. Tad piedāvāju iedomāties šādu situāciju: ģimene naktī guļ, iedarbojas dūmu detektors, ģimenes četri cilvēki izglābjas. Jā, māja gan nodega, bet vai detektors sevi nepierādīja? Tad parasti nav ko iebilst.”
Cēsu daļas ugunsdzēsēji glābēji jaunajā depo darbojas jau piecus gadus, arvien uzlabojas tehniskais nodrošinājums. Pērn saņemta vēl viena moderna autocisterna, kurā var iepildīt līdz septiņām tonnām ūdens, kamēr citās – tikai trīs tonnas.
Cēsu depo joprojām ierodas ekskursijas, galvenokārt no skolām, bērnudārziem. Pērn ieradās 20 grupas, kopā 745 apmeklētāji. Par skaistu tradīciju kļuvuši Tēvu dienas pasākumi Cēsu depo, kuros apmeklētāju skaits palielinās gadu no gada, un pērn šajā dienā depo apmeklēja vairāk nekā tūkstotis cēsnieku.
Šis gads ugunsdzēsējiem glābējiem būs īpašs, jo maijā tiks svinēta 155 gadu jubileja ugunsdzēsībai Latvijā. Kā jau ierasts, svētku reizē (17.maijā) VUGD daļas būs atvērtas apmeklētājiem, dažādi pasākumi ieplānoti visa gada laikā.
Komentāri