Amatā ūdens līmenis ir tik augsts, kā ierasti martā, tāpēc azartiski laivotāji dodas iemēģināt straumi un krāces.
“Mums jātiek otrajā krastā, nevaram tiltu atrast,” jokoja puiši, kurus, gumijas laivas pumpējot, pamanījām pie Billes, kur vieta gan mašīnas atstāšanai, gan novērtējams Amatas straujais plūdums.
Rīdzinieki Toms Pastars un Arnis Blūmfelds pastāstīja, ka katru gadu pavasaros nobrauc pa kādu straujāku upi, brauc ar motocikliem. Viņi ir azartiski un izmēģina arī savādās ziemas piedāvājumu.
“Tas notiek tā, ka brauc garām un ieraugi – ir! Amata ir braucama, tāpēc iemēģināsim! Šogad noteikti būsim pirmie, kas šito izdara, noteikti. Motociklu sezonu atklāju gada pirmajās dienās, redzams, ka laiks arī laiviņu iemērkt,” tā Arnis Blūmfelds, sakot, ka divas laivas pumpē tāpēc, ka pavisam drīz atbrauks vēl divi draugi, kuriem ir tās pašas intereses.
“Vai pārējie mūs nesauc par trakiem? Viņi vienkārši ar mums vairs nerunā,” smejas Arnis un nosaka: “Ziema gan jau vēl būs. Bet, protams, novembrī un decembrī. Tātad šogad.”
“Mums būs labs treniņš, pavasara beigās brauksim uz Krieviju, lai nobrauktu pa vienu upīti. Karēlijā upes ir garākas, platākas, krāces, straume lielāka. Un desmit dienas ir jābrauc no vienas apdzīvotas vietas līdz otrai, tā ir laba sajūta,” sacīja Toms Pastars, kurš spēkus iemēģina dažādos ekstrēmos sporta veidos. Ja Arnis pasacīja, ka ikdienā strādā mobilo sakaru kompānijā “Bite”, tad Toms vien bilda, ka nestrādā, bet ceļo.
“Ceļoju pa pasauli. Āfrikas rietumdaļu labi pārzinu. Regulāri braucu, jo tur daži latvieši dzīvo. Pakāpju arī kalnos. Vai tur ir iespēja pabraukt ar laivu? Jā, tur ir okeāna mala,” atsmēja Toms. Viņu dzīvesveids ir apliecinājums tam, ka, skrienot pa daudzajiem darbiem, ir iespējams atrast laiku arī tam, kas pašam patīk. Gandrīz bija vietā teiciens, ka trakajiem arī pieder pasaule.
Par puišu uzņēmību nopriecājās arī Gaujas Nacionālā parka darbinieki, kuri laivotājus pamanījuši.
“Oktobrī, pat novembrī vēl nedēļas nogalē manījām šādus atpūtniekus, bet, ka izvēlas ar laivu braukt janvārī, tas tiešām bija pārsteigums. Patīkams pārsteigums. Arī mani kolēģi, kuri parkā nostrādājuši divdesmit un trīsdesmit gadus, nevarēja neko tādu atcerēties,” sacīja GNP projektu koordinatore Kristīne Melece un piebilda, ka ūdens līmenis ir cēlies ne tikai Amatā, bet strauja un augsta ir arī Gauja.
Komentāri