Aizvien turpinās garās Līgo svētku brīvdienas, nav noslēpums, daudziem tās saistās arī ar alkohola lietošanu. Diemžēl it bieži – ar pārmērīgu un neapdomīgu aizraušanos ar alu, vīnu vai citu stipro dzērienu.
Pārskatot interneta portālos pieejamos ieteikumus, kā sajusties labāk pēc lielām svinībām, jāsecina, ka padomi ir gana līdzīgi. Viens no visplašāk izplatītajiem ieteikumiem ir laba izgulēšanās. Tā noteikti derēs, ja iepriekšējā nakts bijusi pārāk trauksmaina, lietojot arī grādīgos dzērienus. Tomēr jāatceras, ka izgulēšanās vien vēl alkohola promiļu koncentrāciju nesamazina. Tam vienkārši nepieciešams laiks, noder arī fiziskas aktivitātes.
Lai sajustos labāk pēc lielām svinībām, labs padoms ir dzert daudz ūdens. Tam piekrīt arī SIA „Cēsu klīnika” medicīnas direktore Anda Skrastiņa, kurai „Druva” vaicāja padomu par to, kā tikt galā ar pārēšanās un pārmērīgas alkohola lietošanas sekām. A. Skrastiņa uzsver: „Ir jābūt mēra sajūtai. Nevajag pārēsties, un, ja vispār tiek lietots alkohols, tad tas jādara ar mēru. Tomēr, ja gadās, ka nākamā diena ir grūta, var ieteikt dzert daudz ūdens, var arī bērzu sulas, ja tādas ir sagatavotas un aizvien saglabājušās.” Īpaši tiek ieteikts nevis gāzēts minerālūdens, bet ūdens bez gāzes, tai skaitā avota ūdens.
Lai gan daudzi iesaka pēc pārāk lielas svinēšanas nākamajā rītā „uzlāpīties”, A. Skrastiņa uzsver, ka tas nebūt nav labākais risinājums: „Šādās situācijās var ieteikt dzert vīnogu sulu un ūdeni, taču ne alkoholu.” Var noderēt arī ne tikai tīrs ūdens, bet arī ūdens ar citronu un medu.
„Diemžēl aizvien daudzi jo daudzi nemāk atpūsties saturīgi un saprātīgi. Gan ēdieni, gan dzērieni bieži vien tiek lietoti nesaprātīgi daudz. Ir novērojamas divas pārmērības – ēšana un alkohola lietošana. Daudzi ēd stiprus, ar garšvielām bagātus, treknus, ceptus ēdienus. Kādēļ gan neizvēlēties meža zemenītes ar pienu vai sieru un citus netreknus ēdienus, bet gan treknas, ceptas gaļas? Otra pārmērība ir nesaprātīga alkohola lietošana. Visā vajag ievērot mērenību un saprātīgumu – tad arī nebūs jāsatraucas par sāpošu vēderu vai galvu,” uzsver A. Skrastiņa.
Māra Majore – Linē
Komentāri