Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Aizdevumi un noguldījumi auguši vairākkārt

Druva
00:00
28.11.2006
6

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” ir viena no pirmajām trim lauku krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. Jau tikai “Līgatnes druvas” aktīvu dinamika liecina par kredītkooperatīva pakalpojumu nozīmi pagasta dzīvē. Aktīvi auguši vairāk nekā desmit reizes, no 12 tūkst. latu pirmajā darba gadā līdz 156 tūkstošiem šī gada 11 mēnešos. Tajā skaitā ir finanšu kooperatīva izmantotā Hipotēku bankas kredītlīnija – 35 tūkst. latu, kuru sabiedrība apgūst pilnībā.

No aktīviem 23 tūkst. latu veido pajas. Pajas vērtība – 20 lati. Lai kļūtu par biedru, jāiegādājas vismaz viena paja un jāmaksā iestāšanās nauda – 10 lati. Biedru skaits palielinājies ik gadu vidēji par 30- 40 dalībniekiem. Pēdējos divos gados straujais pieaugums apsīcis, jo faktiski visi, kas var un vēlas pretendēt uz šo pakalpojumu, to izmanto.

Krājaizdevu sabiedrības kredītportfelis pirmos septiņus gadus katru gadu palielinājies, sākot no 27 kredītiem 1997., pirmajā pilnas darbības gadā, par summu 19,8 tūkst. latu, līdz 181 aizdevumam 2002. gadā par kopējo summu 101,5 tūkst. latu. Nākamajos gados aizdevumu skaits nedaudz sarucis (2003. -179, 2004. – 152, 2005. – 136), bet palielinājušās kredītu summas, līdz ar to kopējais aizdevumos izsniegtais naudas daudzums. No 1996. līdz 2003.gadam vidējais izsniegtais viena kredīta lielums bija 450 līdz 700 lati, 2004.gadā – 799, 2005.gadā – 1148. Šogad viena izsniegtā kredīta vidējais lielums ir lielākais ko-operatīva pastāvēšanas laikā – 1367 lati, bet lielākā kredītu kopsumma – 156 tūkst. latu – “Līgatnes druvā” sasniegta pērn.

Pirmajos gados finanšu kooperatīva dalībnieki savus uzkrājumus sabiedrībai neuzticēja. Kaut gan, atceroties situāciju 90.gadu vidū, var pieļaut, ka cilvēkiem vienkārši nebija līdzekļu, ko atlicināt. Tomēr jau trešajā sabiedrības darba gadā pagasta iedzīvotāji sāka brīvo naudu ieguldīt pašu veidotajā kooperatīvā. 1998.gadā kopējā noguldījumu summa bija 2171 lats, nākamajā gadā jau 8232 lati. Katru gadu finanšu kooperatīvam uzticēto līdzekļu apjoms palielinājās. Pērn tas sasniedza 80,7 tūkst. latu.

Par termiņnoguldījumiem sabiedrība maksā septiņus procentus gadā. Šīs likmes lielums cieši saistīts ar maksājumu likmi par aizdevumiem. Iespēju maksāt tik lielu procentu par noguldīto naudu atļauj “ātrie” kredīti – nelielas summas ar atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem. To izmantošanas likme ir divi procenti mēnesī. Aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir gads un vairāk un kuru summa sasniedz tūkstoš latu, likme ir desmit procenti gadā, kas jāmaksā tikai no izmantotās summas. Līdz ar to kredīts faktiski gadā izmaksā sešus līdz 6,5 procentus.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības Latvijā ir kļuvušas par lauku dzīves stabilizējošu faktoru. To veidošanās sākās 1996.gadā. Vēl jaunajā, bet pirmskara Latvijā un vairāk nekā gadsimtu pasaulē pazīstamajā savstarpējās finanšu palīdzības formā iesaistījās arī mūsu rajona Līgatnes, Veselavas un Taurenes pašvaldība. Pateicoties ārvalstu atbalstam, ASV starptautiskās aģentūras un pasaules krājaizdevu sabiedrības padomes atbalsta projekta ietvaros, ar Dānijas starpniecību saņemot Eiropas Kopienas atbalstu, rajonā radās trīs kooperatīvās kredītsabiedrības. Līdz tam Latvijā bija tikai viens finanšu kooperatīvs – dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība, kas tika dibināta 1995.gadā. Patlaban valstī darbojas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, no kurām deviņas ir mūsu rajonā. Likums finanšu kooperatīvus atļauj dibināt pēc teritoriālā vai nozares principa.

Krājaizdevu sabiedrības mūsu valstī nav nekas jauns, kaut šobrīd pirmajiem pēcpadomju laikā atjaunotajiem un dibinātajiem kooperatīviem svin tikai desmitgadi. Latvijā krājaizdevu sabiedrības pazīstamas jau vairāk nekā 130 gadus. Līgatnē saglabājušās ziņas par finanšu kooperatīva darbību pagājušā gadsimta sākumā. Tas darbojies kopš 20. gadu vidus. 1936.gadā pagasta un miesta (tagad pilsētas) krājaizdevu sabiedrība apvienoja 221 biedru, tā aktīvi bija 51 tūkst. latu.

Līgatnes pagasta kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” atzīmē 10 gadu pastāvēšanu. Licence saņemta 1996. gada 24.oktobrī, darbs sākts 19.novembrī. Dibinājuši 25 Līgatnes pagasta iedzīvotāji, pašreiz ir 370 biedri. Aktīvi 1996.gadā – 12 tūkst latu; 2006.gadā – 156 tūkst. latu. Kredītos izsniegti: 1996. gadā 3 tūkst latu, šī gada 11 mēnešos 104 tūkst. latu. Noguldījumi sākušies 1998. gadā, kopējā summa – 2 tūkst. latu. Patlaban krājaizdevu sabiedrībā noguldīti 76 tūkst. latu.

Kopš 2003.gada kredītsabiedrībā piedalās Līgatnes pilsētas iedzīvotāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
26

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
47
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi