Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Aizdevumi un noguldījumi auguši vairākkārt

Druva
00:00
28.11.2006
19

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” ir viena no pirmajām trim lauku krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. Jau tikai “Līgatnes druvas” aktīvu dinamika liecina par kredītkooperatīva pakalpojumu nozīmi pagasta dzīvē. Aktīvi auguši vairāk nekā desmit reizes, no 12 tūkst. latu pirmajā darba gadā līdz 156 tūkstošiem šī gada 11 mēnešos. Tajā skaitā ir finanšu kooperatīva izmantotā Hipotēku bankas kredītlīnija – 35 tūkst. latu, kuru sabiedrība apgūst pilnībā.

No aktīviem 23 tūkst. latu veido pajas. Pajas vērtība – 20 lati. Lai kļūtu par biedru, jāiegādājas vismaz viena paja un jāmaksā iestāšanās nauda – 10 lati. Biedru skaits palielinājies ik gadu vidēji par 30- 40 dalībniekiem. Pēdējos divos gados straujais pieaugums apsīcis, jo faktiski visi, kas var un vēlas pretendēt uz šo pakalpojumu, to izmanto.

Krājaizdevu sabiedrības kredītportfelis pirmos septiņus gadus katru gadu palielinājies, sākot no 27 kredītiem 1997., pirmajā pilnas darbības gadā, par summu 19,8 tūkst. latu, līdz 181 aizdevumam 2002. gadā par kopējo summu 101,5 tūkst. latu. Nākamajos gados aizdevumu skaits nedaudz sarucis (2003. -179, 2004. – 152, 2005. – 136), bet palielinājušās kredītu summas, līdz ar to kopējais aizdevumos izsniegtais naudas daudzums. No 1996. līdz 2003.gadam vidējais izsniegtais viena kredīta lielums bija 450 līdz 700 lati, 2004.gadā – 799, 2005.gadā – 1148. Šogad viena izsniegtā kredīta vidējais lielums ir lielākais ko-operatīva pastāvēšanas laikā – 1367 lati, bet lielākā kredītu kopsumma – 156 tūkst. latu – “Līgatnes druvā” sasniegta pērn.

Pirmajos gados finanšu kooperatīva dalībnieki savus uzkrājumus sabiedrībai neuzticēja. Kaut gan, atceroties situāciju 90.gadu vidū, var pieļaut, ka cilvēkiem vienkārši nebija līdzekļu, ko atlicināt. Tomēr jau trešajā sabiedrības darba gadā pagasta iedzīvotāji sāka brīvo naudu ieguldīt pašu veidotajā kooperatīvā. 1998.gadā kopējā noguldījumu summa bija 2171 lats, nākamajā gadā jau 8232 lati. Katru gadu finanšu kooperatīvam uzticēto līdzekļu apjoms palielinājās. Pērn tas sasniedza 80,7 tūkst. latu.

Par termiņnoguldījumiem sabiedrība maksā septiņus procentus gadā. Šīs likmes lielums cieši saistīts ar maksājumu likmi par aizdevumiem. Iespēju maksāt tik lielu procentu par noguldīto naudu atļauj “ātrie” kredīti – nelielas summas ar atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem. To izmantošanas likme ir divi procenti mēnesī. Aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir gads un vairāk un kuru summa sasniedz tūkstoš latu, likme ir desmit procenti gadā, kas jāmaksā tikai no izmantotās summas. Līdz ar to kredīts faktiski gadā izmaksā sešus līdz 6,5 procentus.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības Latvijā ir kļuvušas par lauku dzīves stabilizējošu faktoru. To veidošanās sākās 1996.gadā. Vēl jaunajā, bet pirmskara Latvijā un vairāk nekā gadsimtu pasaulē pazīstamajā savstarpējās finanšu palīdzības formā iesaistījās arī mūsu rajona Līgatnes, Veselavas un Taurenes pašvaldība. Pateicoties ārvalstu atbalstam, ASV starptautiskās aģentūras un pasaules krājaizdevu sabiedrības padomes atbalsta projekta ietvaros, ar Dānijas starpniecību saņemot Eiropas Kopienas atbalstu, rajonā radās trīs kooperatīvās kredītsabiedrības. Līdz tam Latvijā bija tikai viens finanšu kooperatīvs – dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība, kas tika dibināta 1995.gadā. Patlaban valstī darbojas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, no kurām deviņas ir mūsu rajonā. Likums finanšu kooperatīvus atļauj dibināt pēc teritoriālā vai nozares principa.

Krājaizdevu sabiedrības mūsu valstī nav nekas jauns, kaut šobrīd pirmajiem pēcpadomju laikā atjaunotajiem un dibinātajiem kooperatīviem svin tikai desmitgadi. Latvijā krājaizdevu sabiedrības pazīstamas jau vairāk nekā 130 gadus. Līgatnē saglabājušās ziņas par finanšu kooperatīva darbību pagājušā gadsimta sākumā. Tas darbojies kopš 20. gadu vidus. 1936.gadā pagasta un miesta (tagad pilsētas) krājaizdevu sabiedrība apvienoja 221 biedru, tā aktīvi bija 51 tūkst. latu.

Līgatnes pagasta kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” atzīmē 10 gadu pastāvēšanu. Licence saņemta 1996. gada 24.oktobrī, darbs sākts 19.novembrī. Dibinājuši 25 Līgatnes pagasta iedzīvotāji, pašreiz ir 370 biedri. Aktīvi 1996.gadā – 12 tūkst latu; 2006.gadā – 156 tūkst. latu. Kredītos izsniegti: 1996. gadā 3 tūkst latu, šī gada 11 mēnešos 104 tūkst. latu. Noguldījumi sākušies 1998. gadā, kopējā summa – 2 tūkst. latu. Patlaban krājaizdevu sabiedrībā noguldīti 76 tūkst. latu.

Kopš 2003.gada kredītsabiedrībā piedalās Līgatnes pilsētas iedzīvotāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
12
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi