Patlaban noslēgusies ziemas rapšu un ziemas rudzu kulšana, noslēgumam tuvojas ziemas kviešu novākšana, tikmēr ar katru lietus mākoni pasliktinās vasarāju graudu kvalitāte,
atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.
“Vidzemē un Latgalē, kur ziemāju platības mazākas, ražas novākšana beigusies. Kurzemē un Zemgalē nokrišņu daudzums bijis lielāks, un tur ražas vākšana notiek gausi. Nokultajiem rapšiem vidējā raža ir divas tonnas no hektāra, rudziem – 2,7 tonnas. Ziemas kvieši novākti 80% platības. Ja agroklimatiskie apstākļi ļaus nokult atlikušos 20% platību, ziemas kviešu raža būs plānotā – 3,1 tonna no hektāra. Tikmēr ar katru lietus mākoni pasliktinās graudu kvalitāte, kas grauj cerības iekult pārtikas kvalitātei atbilstošu labību,” sacīja Grantiņa.
Sākusies arī vasaras kviešu un miežu ražas vākšana – tie patlaban nokulti ne vairāk kā 20% platību. Palielinātais nokrišņu daudzums faktiski apturējis ražas ievākšanu, kā arī neļauj sagatavot augsni nākamā ražas gada ziemājiem.
“Ziemas rapsi bija jāiesēj līdz 20.augustam. Vēl nav apzināts, cik platībās tas apsēts, tomēr izskatās, ka būs iesētas krietni mazākas platības, nekā lauksaimnieki bija plānojuši un kā bija iepriekšējos gados,” norādīja eksperte.
Jautāta par prognozējamo kartupeļu ražu, viņa norādīja, ka tā joprojām tiek plānota kā vidēja – 16 tonnas no hektāra.
“Plānojam 16 tonnas, bet to nevar attiecināt uz visiem kartupeļu audzētājiem. Tie zemnieki, kuri veic nepieciešamos augu aizsardzības pasākumus, kartupeļu ražu plāno virs 40 tonnām no hektāra. Tomēr Latvijā ir ļoti daudz kartupeļu audzētāju, kas audzē pašpatēriņam, līdz ar to praktiski neveic nekādus augu aizsardzības pasākumus. Tādā gadījumā saprotams, ka uz lielām ražām pie šādiem laika apstākļiem nevar cerēt,” sacīja Grantiņa.
Iepriekš agronome biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka uz augstām ražām šogad nevarot cerēt, jo sausais pavasaris nav veicinājis ziemāju cerošanu. Drīzāk varētu cerēt uz graudu kvalitāti, kas kaut nedaudz spēs kompensēt ieguldītos līdzekļus graudu audzēšanā.
Kā ziņots, šogad ievērojami mainījusies sējumu struktūra par labu vasarājiem, jo pavasara sākuma ieilgušā sausuma dēļ gājuši bojā apmēram 43% ziemāju platību un lauki tika pārsēti ar vasaras kviešiem, miežiem un rapsi. Ja 2010.gadā ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53%, šogad tie veido tikai apmēram 32% no kopējās graudaugu platības. Graudaugu sējumu platības 2010.gadā bija 535 700 hektāru, kas ir par 5100 hektāriem jeb 0,9% mazāk nekā 2009.gadā. Šogad prognozētās graudaugu sējumu platības ir 516 600 hektāru.
Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gadā kviešu cenas salīdzinājumā ar 2009.gadu pieaugušas no 79,75 latiem līdz 110,21 latam par tonnu. Pārtikas kviešu sadārdzinājums bija no 85,11 latiem līdz 115,75 latiem par tonnu. Savukārt rudzu sadārdzinājums pērn bija no 56,02 latiem līdz 79,72 latiem par tonnu, bet pārtikas rudzu cenas kāpa no 57,22 latiem līdz 86,26 latiem par tonnu graudu.
Kopumā 2010.gadā tika iepirkti 1,12 miljoni tonnu graudu, kas ir par 3,3% jeb 38 800 tonnām mazāk nekā iepriekšējā gadā.
NOZARE.LV
Komentāri