Ņemot vērā Cēsu pašvaldības 2009.gada budžeta iespējas, pilsētas dome pieņēmusi vairākus lēmumus par atsevišķu sociālo pabalstu atcelšanu vai izmaksu apturēšanu. Šogad pārtraukta bērna piedzimšanas pabalsta izmaksāšana līdz turpmākam Cēsu domes lēmumam par pabalsta atjaunošanu. Jāatgādina, ka šādu pabalstu pašvaldība ieviesa vien pērn aprīlī, un līdz gada beigām pabalsti simts latu apmērā izmaksāti 72 jaundzimušajiem.
Cēsnieki vairs nevar cerēt arī uz pašvaldības atbalstu, risinot dzīvojamās telpas iegādes jautājumus, paredzot daļēju kredītprocentu maksājumu segšanu, vai situācijās, kad par dzīvojamo telpu atbrīvošanu tika piešķirts vienreizējs pabalsts. Aģentūras speciālisti gan uzsver, ka turpinās izskatīt iedzīvotāju iesniegumus par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, dzīvokļa pabalsta un pabalsta dzīvojamās telpas remontam piešķiršanai.
“Katru gadījumu skatīsim atsevišķi. Nevaram iedot naudu, bet uz laiku varam piešķirt dzīvojamo platību. Sociālajā fondā ir brīvas vietas – Saules, Lenču un Caunas ielā. Runājot par jaundzimušo pabalstu, man bija sajūta – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp, taču, ja bija jāizvēlas starp atbalstu ģimenēm, kuras bērna pirmajā dzīves gadiņā tomēr atbalsta valsts, un bērniem, kuriem skolā nepieciešamas brīvpusdienas, pašvaldībā pieņēma šo lēmumu,” skaidroja Cēsu domes “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras” direktore Iveta Sietiņsone un piebilda, ka nepamatoti valsts visus pienākumus un pakalpojumus uzkrauj pašvaldību budžetam, tāpēc jāpieņem tik nepopulāri lēmumi.
“Pašvaldības nav vainīgas pie tā, kas pašlaik notiek valstī. Mēs ļoti ceram, ka situācija mainīsies uz labo pusi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka pie mums palīdzību meklēs daudz vairāk iedzīvotāju, un mēs darīsim visu, lai klienti uz savas ādas neizjustu mūsu finanšu trūkumu,” sacīja I. Sietiņsone. Vaicāta, vai budžeta samazinājums skars arī aģentūras darbiniekus, direktorei nebija konkrētas atbildes. “Zinu, ka algu fonds ir samazināts par 18 procentiem, kaut kāda reorganizācija būs. Es cīnīšos par katru savu darbinieku, jo manis vadītajai aģentūrai nav uzpūstas struktūras. Katra cilvēka paveikto, izdevumus varu pierādīt. Ja būs jāpieņem radikāli lēmumi, tad noteikti necietīs darbinieki, kuri ikdienā strādā ar klientiem – ģimenēm ar bērniem, sirmgalvjiem, invalīdiem,” sacīja Iveta Sietiņsone.
Domājot par Cēsu mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem, pašvaldība izmaksās obligātos pabalstus – pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, pabalstu audžuģimenei, pabalstu ārkārtas situācijā un pabalstu bārenim. Spēkā paliek arī brīvpusdienas skolēniem, uztura maksas atlaide pirmsskolas iestādē, pabalsts mācību piederumu iegādei, uzsākot jaunu mācību gadu, pabalsts daļēju medicīnisko izdevumu apmaksai un pabalsts dzīvokļa īres (apsaimniekošanas) un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda dzēšanai.
Aģentūrā strādājošie speciālisti neslēpa bažas, ka sociālos pakalpojumus un palīdzību vēlēsies izmantot arvien vairāk cilvēku, daudziem, kuri ilgus gadus strādājuši valsts iestādēs vai pastāvīgi vienā darba vietā, būs ļoti sarežģīti palīdzību lūgt un vēl sāpīgāk pretim nesaņemt konkrētu situācijas risinājumu. Sociālās jomas speciālisti uzsver, ka pabalsta piešķiršana ir krīzes risinājums, bet, lai cilvēki varētu paši sev palīdzēt, vispirms vajadzētu palīdzēt atrast jaunu darbu. Pašlaik situācija ir tāda, ka sociālās aģentūras klientiem gandrīz nekādas vakances nevar piedāvāt.
Aģentūras darbinieki izsaka arī pesimistiskas nākotnes prognozes – nebūs darba, nesekos nodokļu maksājumi, nepildīsies valsts kase. Kā darbosies valsts sociālā apdrošināšana?
Valstī krasi bija samazinājusies darbinieku interese par algu aploksnē. Kā situācija mainīsies? Speciālisti lēš – iedzīvotāji, kuri nevarēs iztikt, savilkt ģimenes budžetu, vēlēsies naudu par padarīto darbu kabatā. Un jau paskanējis viedoklis – tie, kuri ir noturējušies darba tirgū – Īrijā, Anglijā, Zviedrijā – pie sevis ņems tuviniekus. Tur uzturēt brāli, māsu vai mammu, kas palikusi bez darba, būs vieglāk nekā sūtīt naudu uz Latviju.
Komentāri