Ierasti šajā rubrikā veidojam atskatu par izskatītajām tiesas sēdēm Cēsu rajona tiesā, lai atspoguļotu dažādus pastrādātus
noziegumus. Šoreiz “Druva” uzrunāja pašus likuma pārkāpējus, kuri stājušies tiesas priekšā. (Abu
stāstu varoņu vārdi mainīti). Ceļgali trīcēja
Jānis tiesas priekšā ir stājies par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā un bez autovadītāja apliecības.
“Man vienmēr ir paticis ātri braukt. Sanācis arī kopā ar draugiem iedzert un sēsties pie stūres. Vienreiz jau uzķēros, un man autovadītāja apliecību noņēma. Bet ko vīrietim darīt bez automašīnas? Protams, esmu vainīgs un to atzīstu. Taču mirklī, kad galvā ir alkohols, cilvēks daudz nedomā. Turklāt vienmēr liekas- ar mani jau nekas slikts neatgadīsies,” saka Jānis. Tincināts par piedzīvotajām izjūtām un pārdomām tiesas laikā, viņš atbild: “Līdz šim par tiesas darbību biju redzējis filmās. Kad pašam bija pirmo reizi jādodas uz tiesu un jāstājas tās priekšā, ceļgali nedaudz trīcēja. Atbildēju uz visiem uzdotajiem jautājumiem, taču pēc tiesas sēdes pusi no runātā vairs neatminējos. Laikam jau tomēr uztraukums bija pārāk liels. Zināju, ka reālu cietumsodu nesaņemšu, taču tik un tā prātoju par sodu, kuru man tiesa uzliks. Tiku cauri ar piespiedu darbiem. Protams, arī tas ir sods, taču uzskatu, ka labāk tā, nekā tikt sodītam nosacīti vai piedzīvot reālu brīvības atņemšanu.”
Jānis atzīst, ka notikušo nožēlo, bet piebilst, ka nekad nevaram būt pārliecināti par to, kas ar mums nākotnē notiks. Jānis turpina rūpēties par ģimeni, audzināt meitiņu un vēlas, lai tai nebūtu jāuzzina par viņa sastrādātajiem grēkiem.
“Pats jau visu ko vari pārciest, bet visvairāk kauns jau ir ieskatīties savu tuvinieku un mīļo cilvēku acīs. Novērtēju to, ka līdzās bija ģimene, kura mani saprata un atbalstīja. Tas palīdz. Runājot arī par piespiedu darbiem, jāsaka- nekas glaimojošs tas nav. Negribētos, lai par to uzzina draugi vai paziņas. Laikam jau mācību dzīvē esmu saņēmis,” piebilst Jānis. No kļūdām mācās
Kaspars savu tiesas sēdi atminas pavisam skaidri, jo tiesas priekšā stājās pirms pāris mēnešiem. Šobrīd viņš izcieš tiesas uzlikto nosacīto sodu.
“Mani tiesāja par narkotisko vielu uzglabāšanu nelielos apmēros, taču sīkāk par to stāstīt nevēlos. Tā ir mana pirmā sodāmība, bet vēlētos, lai tādas nebūtu. Esmu gados jauns cilvēks, šobrīd jau sameklējis citu darbu un atteicies no vecajiem paziņām. Laikam jau katram var paslīdēt kāja,” vērtē Kaspars un atzīst, ka tiesa viņam likusi pārvērtēt savu dzīvi.
Vaicāts, kā šobrīd, nosacītā soda laikā, viņš jūtas, puisis atbild, ka izprot lietas nopietnību.
“Varbūt kādam šķiet, ka nosacīta notiesāšana nav sods, bet drīzāk atbrīvošana no tā. Es gan teiktu, ka tas tā nav, jo saprotu lietas nopietnību. Nosacīta notiesāšana nozīmē, ka piespriestais kriminālsods reāli netiek izpildīts ar nosacījumu, ka notiesātais pārbaudes laikā neveiks jaunus noziedzīgus nodarījumus, nepārkāps sabiedrisko kārtību un pildīs tiesas noteiktos pienākumus – pretējā gadījumā sods tiek izpildīts reāli,” skaidro Kaspars, kurš atzīst, ka no savām izdarītajām kļūdām mācīsies un tās vairs dzīvē neatkārtos.
Komentāri