Gaujā pie Taurenes piektdienas rītā laivās sēdās vairāki desmit laivotāju, lai uzsāktu starptautisko airēšanas maratonu “Gauja XXL”. Tā finišs pēc 420 kilometriem pie Carnikavas.
Sacensības rīkoja Vecpiebalgas Airētāju biedrība, tās pārstāvis Didzis Sedlenieks norādīja, ka šis ir interesants pasākums vairāku dienu garumā. Sacensības notiek jau septīto pavasari, tās izpelnījušās ievērību visā pasaulē, šajos gados dalībnieku vidū bijuši pārstāvji no daudzām valstīm, arī ASV un Lielbritānijas.
“Latvija ir maratonu zeme, un kilometru ziņā šis ir lielākais. Dalībnieki var izvēlēties 310 kilometru distanci un startēt tikai piektdienas vakarā pie Lejasciema vai veikt 420 kilometrus individuāli vai stafetes braucienā. Katra no distancēm ievērības cienīga. 310 km distance ir garākā Eiropā, sestā garākā pasaulē, tātad garā distance ir vēl augstāk. Savukārt 420 km komandu stafete ir visgarākās un vienīgās šāda veida sacensības pasaulē,” stāsta D. Sedlenieks.
Individuālais 420 km brauciens jeb “Ultimate” ieviests tikai pērn, un tajā startēja tikai viens dalībnieks – Andris Stavro, kurš ir ļoti pieredzējis laivotājs, pāris reizes nobraucis Jukonas upes maratonu – 740 km. Šogad viņš startēja stafetes braucienā. Jautāts par pagājušā gada piedzīvojumu, viņš atzina, ka, neraugoties uz lielo pieredzi, brauciens bijis grūts: “Kad sasniedzu Valmieru, sapratu, ka laikam tikšu līdz galam. Patiesībā viss ir galvā un spējā sevi motivēt. Kopumā airēju 50 stundas, gulēju – desmit, katru nakti piecas. Tie, kuri nav ar šādām lietām nodarbojušies, to nesaprot un, iespējams, domā, ka neesam normāli. Bet tas ir lielisks pasākums veselības uzlabošanai, un ir neaprakstāms gandarījums, kad nonākts līdz finišam. Ir daudz dažādu sacensību, bet šis maratons ir īpaša odziņa.”
Šogad “Ultimate” braucienā startēja septiņi dalībnieki, viņu vidū arī vairākas sievietes. Sacensību rīkotājs D. Sedlenieks stāsta, ka “Ultimate” distancē katram dalībniekam jārēķina, kā sadalīt spēkus, jo viņiem dotas 64 stundas, lai nonāktu Carnikavā: “310 km distance nedaudz vieglāka, tajā iekļauti divi kontrolpunkti, kuros uz pusstundu jāizkāpj, kuros var paēst. Garajā distancē, ja tā var teikt, rit spēle bez noteikumiem.”
Stafetes braucienā upe sadalīta astoņos posmos, vidēji ik pēc 50 km notiek maiņa, un katram komandas dalībniekam jānobrauc vismaz divi posmi.
Laivotāji novērtēja burvīgos laika apstākļus, kas viņus pavadīja visa brauciena laikā. Citus gadus neesot tā lutināti. Kāda no braucējām atcerējās, ka vienā gadā temperatūra naktī noslīdējusi līdz mīnus četriem grādiem un viss lēnām sācis apledot – laiva, inventārs, arī pati: “Kad naktī izkāpu krastā atpūsties, piecas stundas sēdēju trīcēdama pie ugunskura. Tas bija baigs piedzīvojums, bet, kad no rīta uzausa saulīte, viss atkal bija forši!”
D. Sedlenieks pastāstīja, ka pirms trim gadiem tieši starta brīdī sācies pērkona negaiss un lietus gāzis turpmākās 16 stundas no vietas. Kad dalībnieki tikuši līdz Valmierai, lietus mitējies, bet visi bijuši tā izmirkuši, ka gandrīz visi izstājušies. Togad tikai trīs laivas nonākušas līdz finišam.
Taču arī šādi ekstrēmi pārbaudījumi neattur laivotājus atkal un atkal doties smagajā pārbaudījumā. Rīdziniece Ilze Balode, jautāta, kāpēc piedalās 420 km maratonā, atzina, ka joprojām nespēj atbildēt uz šo jautājumu: “Kaut kas mani tajā vilina, bet konkrētas atbildes nav. Tik gara distance vēl nav braukta. Pērn braucām divniekā 310 km, šogad 420 – vienatnē. Apzinos, ka nekāda lielā gulēšana nesanāks, un šobrīd grūti prognozēt, vai izdosies tikt līdz galam. Šis, pirmkārt, ir pārbaudījums sev.”
Jāpiebilst, ka no septiņiem “Ultimate” braucienā startējušajiem finišu sasniedza tikai trīs, viņu vidū arī I. Balode, kurai otrā vieta. Uzvarēja polis Pjotrs Rosada, finišējot pēc 52 stundām un 21 minūtes, bet trešā Carnikavu sasniedza – Ieva Vītiņa. Stafetē uzvarēja komanda, kurā startēja arī A. Stavro.
Komentāri