Skujenes pagasta Sērmūkšos, “Pūpoliņos”, acīm paveras oranžs lauks. Tur gatavojas smiltsērkšķu ogas.
“Pirmā raža un, šķiet, laba,” saka saimniece Gunda Kazerovska. Smiltsērkšķus 1,2 hektāru platībā viņa iestādīja pirms trim gadiem.
“Man garšo smiltsērkšķi un to produkti. Daudz C vitamīna, veselīgi,” par izvēli stāsta Gunda. Ģimene iegādājās mājvietu, kur viss bija aizaudzis krūmos, nolēma, ka stādīs krūmmellenes, smiltsērkšķus. Gunda vērtē, ka komercplatībām pieci hektāri zemes ir maz, bet, lai sāktu saimniekot un abi ar vīru varētu strādāt algotu darbu, pietiekami.
Uzsākot saimniekošanu, saņemts atbalsts divos Eiropas Savienības (ES) projektos, par to iegādāts neliels traktors, frēze, pļaujmašīna rindstarpām, smiltsērkšķu un melleņu stādi (0,35 ha), kā arī ierīkota laistīšana mellenēm. “Dārzam 800 metru garumā bija jāapliek žogs, jo meža dzīvnieki staigāja kā pa savu teritoriju. Tagad arī kāds ielien, bet žogs tomēr nobremzē,” pastāsta Gunda un uzsver, ka ES projekti ir ļoti vērtīgi, tāpat tiešmaksājumi. “Saistības ir izpildāmas. Protams, ekonomiskie rādītāji jāsasniedz, bet tāpēc jau strādājam. Līdz šim viss noticis bez īpaša satraukuma. Vien, kad pāris dienās kailsakņu stādi bija jādabū zemē, bija uztraukums, vai pagūsim,” pārdomās dalās skujeniete.
Ogas lasa tikai paši un radi. “Pirmā raža, jāsaprot, cik laika prasa novākšana, cik ātri var pielasīt kilogramu, cik var pārdot, vai pircēji paši brauc pēc ogām vai jāved, tad varēs rēķināt, cik var maksāt strādniekiem. Par peļņu, protams, pat nedomāju. Tā būs citus gadus,” atklāj Gunda un atgādina, ka bieži dzirdēts, ka mellenes un smiltsērkšķi ir dārgi, bet ir daudz jāiegulda, lai ogas izaugtu.
Augsnes analīzes rādījušas, ka smiltsērkšķiem izraudzītā zeme par skābu, nācās kaļķot, mēslot. “Smiltsērkšķu kopšana vienkāršāka nekā mellenēm, kurām noteikti vajadzīga laistīšana un kuras regulāri jāmulčē. Smiltsērkšķi iestādīti uz plēves, lai pirmajos gados netraucē nezāles. Jāizpļauj rindstarpas, sākumā arī mēslojām, šogad vairs ne, bet ražas novākšana ir piņķerīgāka nekā mellenēm,” pieredzē dalās audzētāja.
Gunda Kazerovska uzsver, ka pamats, lai audzētu smiltsērkšķus un mellenes, ir iegādāts, bet tikko izaugusi pirmā raža, vajag daudz ko. “ Mellenēm dzesētavu, ja karstā dienā nolasa, ogas karst, smiltsērkšķiem nepieciešamas saldētavas. Vēl vajag taru, lai vestu ogas pircējiem, tāpat, ja spiež sulu, bez pudelītēm un korķiem neiztikt. Visam jābūt ar ES marķējumu, ka drīkst izmantot pārtikas glabāšanai. Jāiegādājas arī kalibrēti svari, sulu spiede smiltsērkšķiem. Tās ir lietas, par ko sākumā pat neiedomājas,” stāsta Gunda.
Saimniecība ir reģistrēta Valsts augu aizsardzības un Pārtikas veterinārajā dienestā. Gunda gaida mājražotāja atzīšanu. Sulu paraugi no katras partijas nodoti laboratorijā, tāpat arī ogas, lai pārbaudītu, vai tās gatavas.
Tā kā smiltsērkšķu ogas tiek pārdotas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai “Baltijas Ogu dārzi”, kas tās eksportē, svarīga kvalitāte. “Eksportam ir savas kvalitātes prasības. Ogām jābūt pilnībā gatavām ar noteiktu vitamīnu daudzumu, simts ogu svaram jābūt 80 grami. Tirgus ir tirgus, pieprasījums var mainīties. Tas atkarīgs no tā, cik daudz un kādas kvalitātes ogas izaudzē citās valstīs,” stāsta skujeniete un vērtē, ka Latvijas tirgū smiltsērkšķu ogu piedāvājums ir diezgan liels.
Dārzā jācīnās ar vārnām un žagatām. Tās ne tikai noēd ražu, arī nolauž augšējos zariņus, kur nākamvasar būs ogas. Salikti atbaidītāji. Smiltsērkšķiem ir arī kaitēkļi, pārbaudot līmes karodziņus krūmos, redzams, ka raibspārnu mušu, kas izēd ogas, nav, par to gandarījums.
“Vēl daudz ko nezinu, regulāri konsultējos ar pieredzējušiem audzētājiem,” uzsver Gunda Kazerovska un piebilst, ka ikdienā traucē tas, ka ģimene dzīvo Priekuļos, kur bērni apmeklē bērnudārzu. Vasarās ražas laikā visi ir Skujenē, Sērmūkšos.
Komentāri