Sniedzes Gaštolas-Kalniņas un Edgara Kalniņa ģimenē aug trīs bērni: meitai Šarlotei ir vienpadsmit gadi, Ralfam seši un jaunākam dēlam Edgaram trīs. Vecākais un jaunākais bērns ir dzimuši mirkli pirms 4. maija svētkiem, Šarlotei dzimšanas diena ir 2. maijā, Edgaram – 3. maijā.
Maijs – ģimenes svētki
Ģimenē 4. maijā uz galda klāj Sniedzes šūto balto galdautu un mājās gatavotu biezpiena kūku. No valsts svētkiem ģimenei vistuvākā ir Latvijas dzimšanas diena, 18. novembris, un arī 11. novembris. Tad svecītes aizdedz gan Cēsu Pils parkā, gan daudzdzīvokļu mājas pagalmā, kur arī no svecēm tiek izlikta Latvijas kontūra.
Maija svētku dienas visvairāk saistās ar ģimenes jubilejām. Šarlote gan atzīst – ir neierasti, ka tagad dzimšanas diena šajā laikā ir ne tikai viņai, bet arī brālim: “Dzimšanas dienas rīkojam dažādi, kopīgi un arī atsevišķi. Man patīk svinēt gan ar draudzenēm, gan ar radiem. Ļoti jauki, ka dzimšanas diena ir pavasarī. Vienu gadu pat varēja atklāt peldēšanas sezonu.”
Mamma Sniedze vērtē, ka parasti svētkus var iecerēt apjomīgākus, jo bērnu jubilejas parasti iekrīt brīvdienās: “Tādēļ varam saplānot ballīti gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan vēl Rīgas radiem. Visu varam pagūt. Man gatavošanās svētkiem sākas jau laikus. Esmu šuvēja, vēlos jubilāriem vai mums visiem kaut ko īpašu uzšūt.”
Šarlotei dzimšanas dienu vislabāk patīk svinēt mājās. Izrādās, tam ir ļoti pragmatisks iemesls: “Man ļoti patīk saņemt dāvanas. Ja braucam ceļojumā, tad dāvana ir ceļojums, bet, ja svinam mājās, tad vecāki sarūpē dāvanu tieši man.”
Ģimenē tiek svinētas gan bērnu svētku dienas, gan arī labprāt paši dodas ciemos pie radiem uz svētkiem, tāpēc nereti brīvdienas tiek pavadītas, svinot tieši kādu no jubilejām. Tētis Edgars teic: “Tā kā sanāk tik daudz svinēšanu, tad mēs ar Sniedzi mēdzam savas vārda dienas pat īpaši nesvinēt. Bērniem labprāt svinam gan dzimšanas, gan vārda dienas, tāpat visi kopā Lieldienas, Jāņus un Ziemassvētkus, vienmēr atzīmējam arī 1. septembri un skolas beigas.”
Veikals nosaukts meitas vārdā
Sniedze ar Edgaru strādā pašu izveidotajā audumu interneta veikalā, kas nosaukts meitas vārdā “Šarlotes audumi”. Izrādās, arī uzņēmums reģistrēts maijā – 12. datumā, jo, gaidot trešo bērniņu, Sniedze izlēmusi, ka vēlas atvērt savu veikalu.
Meita ir priecīga, ka veikals nosaukts viņas vārdā, un rosina, lai tiem, kas atnāk uz veikalu, mamma par to pastāsta. “Es jūtos ļoti īpaša, ka veikalam dots mans vārds,” saka meitene.
Šarlote labprāt palīdz vecākiem, meitenei uztic sagriezt audumu paraudziņus, likt uz iepakojumiem zīmogu “Šarlotes audumi”, reizēm palīdzot sapakot pasūtījumus. Tā ir iespēja arī nopelnīt kabatas naudu. Meitene, redzot vecāku darbošanos, arī ir aizdomājusies par savas uzņēmējdarbības veidošanu, bet, lai gan šovasar ir doma uzšūt pašai savu kleitu, uzņēmējdarbība visticamāk nebūs saistīta ar šūšanu.
Brālis Ralfs veikalu vienmēr uztvēris kā māsas veikalu, tā arī to sauc. Un vecākiem teic, ka arī viņam vajadzīgs savs veikals, jo arī viņš vēlas kaut ko tirgot. Mamma atklāj, ka idejas, ko viņš gribētu tirgot, bijušas dažādas: lego, velosipēdus, arī saldumus.
Labprāt pavada laiku kopā
Sniedze un Edgars ir kopā gandrīz visu dienu – darbā un mājās. Šarlotei patīk, ka vecāki strādā kopā, var satikt abus reizē, tomēr aizdomājas: “Bet, ja viņi visu laiku ir kopā, varbūt arī strīdas vairāk.” Tētis Edgars gan vērtē, ka abi ar sievu spējuši ļoti labi nodalīt pienākumus darbā: “Es vairāk strādāju ar mājaslapu, programmēšanu, sieva ar pasūtījumiem, sociālajiem kontiem, šūšanu.”
Taču Edgars arī pasmaida, ka visi ģimenē ir temperamentīgi, tāpēc arī skaļi: “Ņemot to vērā, kā arī to, ka veikalā ņirb no audumu krāsainības, mājās sienas ir neitrāli baltas, lai vēl vairāk neradītu vēlmi būt aktīviem.” Meita smej, ka viņus no ceturtā stāva var dzirdēt pat līdz pirmajam. Sniedze aizdomājas, ka viņi visi ir skaļi, dzīvespriecīgi un kustīgi: “Mums pat nav laika kādu filmu noskatīties, jo, kā nokūst sniegs, tā esam ārā, braucot ar divriteņiem vai pastaigājoties. Ļaujamies brīvam laika režīmam bez stingra grafika, kad kur jābūt. Arī šajās Lieldienās devāmies uz mežu, iekurinājām ugunskuru, cepām gaļu.” Neesot paņēmuši līdzi malku, bet izdevies uguni sakurt arī no salasītajiem zariem, tas nekas, ka tie bijuši slapji.
Sniedze atzīst: “Ja man jāizlemj – kārtot māju vai doties ar ģimeni laukā -, izvēlos otro. Bet jautrākais, ka tad, kad esam mājās, visi parasti esam kopā vienā kvadrātmetrā. Ja kāds gatavo ēst, arī pārējie ir virtuvē, ja kāds sēž uz dīvāna, tad tur ir arī pārējā ģimene – pat kaķis un suns.”
Ģimenes aizraušanās ir arī ēst gatavošana. Nesen nopirkta recepšu grāmata “Našķoties ar Zani”, tagad eksperimentē, gatavojot dažādus ēdienus, visvairāk kārumus, cepta “Saldā brunete”, citas kūkas, vafeles, izmēģināta arī čebureka pagatavošana. Reizēm tiek rīkoti tematiskie vakari, kad, piemēram, izgaršo dažādus sierus, pastāsta Edgars. Bijis picu laiks, kad paši tām gatavojuši arī mīklu. Laiku pa laikam, kad skolā agrāk beidzas stundas, Šarlote un arī brāļi kaut ko pagatavo pārējiem.
Domājot par ģimeni, Edgars secina: “Pa šiem gadiem esam mainījušies, viss pieredzētais ir aizvedis tieši līdz tam, ka mums pašiem ir savs bizness, un ar bērniem esam elastīgi, nevis strikti visu saplānojot, bet ļaujoties notiekošajam. Tā mēs visi jūtamies vislabāk.”
Komentāri