Priekulietis Mārcis Ozoliņš mācās “Air Baltic” Pilotu akadēmijā un, kā liecina informācija, līdz šim ir vienīgais no Cēsu puses, kurš izvēlējies šo mācību iestādi profesijas apguvei. Pilotu akadēmija dod iespēju 18 mēnešos iegūt pilota licenci, lai varētu pilotēt lidmašīnas, kas veic komerciālos reisus.
– Kādēļ tāda izvēle?
– Mācoties Cēsu Valsts ģimnāzijas 12.klasē, nemitīgi domāju, ko darīt pēc skolas beigšanas. Skatījos vienu augstskolu, otru, trešo, bet īsti nekas nepiesaistīja. Īsi pirms kovida pandēmijas pārstāvji no Pilotu akadēmijas atbrauca uz skolu ar savu prezentāciju. Iepriekš nebiju domājis, ka pilota profesija man būtu pa spēkam, bet paklausījos un domāju, kāpēc nepamēģināt!
– Ko akadēmijā māca?
– Kā jebkurā profesionālajā izglītībā ir teorija un prakse. Teorētiskās nodarbības notiek Rīgā, treniņu centrā pie lidostas, tur māca visu, kas jāzina pilotam. Pirmām kārtām par lidmašīnām, smalki un sīki par katru tās sistēmu, kā katrs agregāts strādā. Māca par likumiem, kur drīkst lidot, kā drīkst lidot. Ļoti sīki par laika apstākļiem, jāprot pateikt, kādi ir mākoņi, vējš, tā plūsmas. Par navigāciju, kā orientēties kartē, kā aprēķināt attālumus, distances, par magnētiskajiem laukiem, kā tas ietekmē kompasu. Viss ir ļoti moderni, teoriju mācāmies no planšetdatoriem, lidošanu apgūstam modernās lidmašīnās.
Mūs māca arī situācijām, kas nenotiek ikdienā; ja notiek, lai esam tām gatavi, spējam reaģēt un pieņemt pareizos lēmumus.
– Populārzinātniskajos kanālos kā “Discovery” ir seriāli par aviokatastrofu izmeklēšanu. Vai topošajiem pilotiem liek tos skatīties?
– Esam skatījušies un analizējuši arī tādus gadījumus, jo aviācijā visas kļūdas rakstītas ar asinīm. Mācāmies no citu kļūdām, lai tās nepieļautu. Aviācijā viss veidots tā, ka ir vairāki aizsargslāņi. Tāpēc ir divi piloti, viens otru visu laiku pārbauda, lai viss ir kārtībā.
– Mēdz teikt, ka aviosatiksme ir drošākā, kur negadījumi, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, notiek ļoti reti.
– Tā ir. Protams, ja kaut kas notiek, par to visur ziņo, bet patiesībā aviācija tiešām ir droša. To mums arī no pirmās mācību dienas stāsta un māca, kā rīkoties ārkārtas gadījumos. Arī praksē, kad sākam mācīties lidot, iemāca pacelties, nosēsties, kā kontrolēt lidmašīnu, un uzreiz sāk par to, ko darīt, ja apstājas dzinējs, rodas citas problēmas. Kad sāc lidot, nākas uzņemt daudz informācijas. Viss ir ļoti intensīvi, divas nedēļas lido ar instruktoru, pēc tam jau pats.
Pilotu akadēmijai ir desmit mazās lidmašīnas ar vienu dzinēju un viena ar diviem. Visus pamatus apgūst ar viena dzinēja lidmašīnām, ar divu dzinēju lidmašīnām tikai tik daudz, lai saprastu atšķirības.
– Kādas ir sajūtas, pirmo reizi lidojot vienatnē?
-Vienreizējas! Citi saka, ka ir liels uztraukums, bet man ļoti patika. Protams, kādā brīdī saproti, ka lidmašīnā esi viens, ja kas atgadīsies, pašam būs jātiek ar visu galā. Taču mācības ir tik kvalitatīvas, informāciju saņemam tik noderīgu, ka, manuprāt, es zinātu, kā rīkoties. Lidot ir forši!
Lidošanas praksi apgūstam Liepājā un Ventspilī. Sākumā, kad lido viens, tikai pacelies, pāris reižu apriņķo ap lidostu un nosēdies. Kad jau nolidots zināms stundu skaits, vienatnē lidojam uz Rīgu, uz Lietuvu – Viļņu, Kauņu.
– Kurš ir satraucošākais brīdis?
– Laikam jau nosēšanās. Paceļoties iedod jaudu, un lidmašīna pacelsies, bet saspringtākais brīdis ir nosēšanās. Arī komerciālajā aviācijā, tieši nosēžoties, visbiežāk notiek negadījumi, tāpēc tur ne tikai jādomā, kas notiek konkrētajā brīdī, bet pāris soļu uz priekšu. To visu mums iemāca. Ļoti labi, ka instruktori ir “Air Baltic” piloti, kuri ne tikai izstāsta teoriju, bet var minēt daudz piemēru no savas prakses.
Kad sāku mācīties, uzreiz bija tāda ģimeniska sajūta, jo visi savējie, visi vienādi, neviens neskatījās, kāda pieredze. Tā ir gan skola, gan nākamā darbavieta, ja uzņēmums redzēs, ka atbilsti prasībām. Arī tas ir būtiski.
– Kad kļūsi par pilntiesīgu pilotu, saņemsi licenci?
– Nākamgad. Visu nedaudz iekavēja pandēmija. Teorijas eksāmenus esmu nokārtojis, atlicis nolidot noteiktās stundas, praksē jāsakrāj 250 stundas, un tad ir gala eksāmens.
Augustā bija nakts lidojumi, tas arī ļoti interesanti. Protams, lidmašīnā ir displejs, datori, kas vada, bet mūs mācīja naktī lidot pēc kartes. Uzzīmējam maršrutu, jāizvēlas punkti, ko naktī no augšas varēs atpazīt, respektīvi, lielas pilsētas. Māca par optiskajām ilūzijām, ar ko naktī lidojot nākas bieži saskarties, kā rīkoties, ja pazaudē horizontu, jo priekšā tikai melna nakts. Tā tiešām ir dīvaina sajūta, kad naktī lido, skaties pa logu, bet neko neredzi. Māca nosēsties bez gaismām, visam sagatavo.
– Vai praksē ļauj lidot arī ar lielajām pasažieru lidmašīnām?
– Pagaidām vēl nē, tas būs prakses beigās. Vispirms būs lidojumi simulatorā, bet pēdējie lidojumi pirms eksāmena ir ar lielajām lidmašīnām, tiesa, bez pasažieriem. Arī tas būs interesanti. Arī simulatorā viss tik ļoti reāli, ka dažbrīd piemirstas – tā nav īstā lidmašīna. Bet, protams, lidot reāli tomēr ir citādi.
– Lidojumi uz citām lidostām svarīgi arī tāpēc, lai saprastu, kā notiek saziņa ar lidostu dispečeriem, lidojumu kontrolieriem.
– Tur ietilpst viss, sākot ar lidojumu plānošanu, kas arī nav vienkārši. Baltijas valstīs regulāri notiek aktīvās militārās mācības, tāpēc katru dienu jāpārbauda, vai izvēlētajā maršrutā nav kāda slēgtā zona. Svarīgi pabūt dažādās lidostās, nosēsties, pacelties tur, lai nav tā, ka tikai vienā lidostā visu māki, lai krājas pieredze par citām.
Katru dienu, kad ir lidojumi, nākas ņemt vērā laika apstākļus. Mums ir speciālās meteoroloģiskās kartes, kur var redzēt gaisa masu, ciklonu, anticiklonu kustības, vēju virzienus, varam prognozēt, vai būs lidojumam labvēlīgs laiks.
– Vai kļūstat par labiem meteorologiem, gluži kā Toms Bricis?
– Jā, par meteoroloģiju māca daudz, teoriju varam pārbaudīt, pielietot praksē. Tas tiešām ir ļoti interesanti. Jāteic, mācoties teoriju, nevienu brīdi nebija sajūta, ka tas tikai mācīšanās pēc. Te liela atšķirība no vidusskolas, kur daži priekšmeti bija jāmācās tikai tāpēc, ka tie ir programmā. Te viss, ko māca teorijā, jāpielieto un ir pielietojams un noderīgs praksē.
– Savu izvēli nenožēlo?
– Absolūti nē! Īpaši tagad, kad sāku strādāt par stjuartu, izdzīvoju, kā ir lidot ikdienā. Sapratu, ka tas ir tiešām man! Lai arī liekas, ka visu laiku viss atkārtojas: pacelies, lido, nolaidies, bet faktiski katra diena ir citāda, ir atšķirīgi laika apstākļi, dažādi pasažieri, ar ko jātiek galā, lidostas atšķirīgas, dažādas kravas, un tā var skaitīt vēl un vēl. Tas ir vēl viens pluss, ko nodrošina akadēmija, ka varam strādāt nozarē, ja ir tāda vēlme. Lidojot kā stjuarts, uz visu raugos no profesionālās puses un domāju, ka, kļūstot par pilotu, tā būs priekšrocība, jo zināšu, kāda dzīve notiek lidmašīnas salonā. Cenšos analizēt pilotu darbību, ja tieku kabīnē, labprāt tur pasēžu, pavēroju viņus darbībā. Mēģinu paņemt maksimālo, lai gūtu arvien lielāku pieredzi turpmākajam.
Komentāri