Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Lāčplēša diena. Vakars. Sajūtas

Jānis Gabrāns
21:08
12.11.2020
10
11novembris6 1

Tik daudz rakstīts, ka šis novembris būs klusāks, jo pasākumi atcelti, bet tas nemazina svētku nozīmīgumu. Savu attieksmi pret savu valsti var parādīt dažādi. Arī, paklausot aicinājumam, iedegt logos svecītes.

Savulaik taču tieši tā novembrī sākām izrādīt cieņu un piemiņu brīvības cīnītājiem, dedzot sveces logos 18.novembrī, 11.novembrī. Tad sveču likšana pārgāja uz publiskām teritorijām, pēdējos gados logos sveču liesmiņas vairs nebija manāmas, vien pa retai, vien kaut kur. Šogad atkal tradīcija atgriezās, sveces bija gan daudzdzīvokļu māju logos, gan privātmājās, pie dažām ēkām sveces dega arī pagalmos. Sveces pa vienai, pa trim sarkanbaltsarkanā kombinācijā. Īpaši patīkami bija iet pa Festivāla ielu, kur gandrīz katras privātmājas logā mirdzēja sveču liesmas. Šis gaismiņu sveiciens bija ne tikai Cēsīs, arī Priekuļos, Liepā, kur paviesojos tajā vakarā.

Sveces logā netraucēja cilvēkus nolikt tās arī piemiņas vietās vai vietās, kur šī tradīcija iedibināta pēdējos gados. Tās dega pie pieminekļa Brīvības cīņām Liepā,    pie akmens Cēsu kaujās kritušo igauņu un latviešu karavīru piemiņai Raunas upes krastā. Sveces izgaismoja Saules pulksteni Priekuļos, piemiņas vietas Cēsīs. Pie dažām izglītības iestādēm tās bija novietotas uz kāpnēm, cēsnieki sveces lika pie Skolnieku rotas pieminekļa, pie Uzvaras pieminekļa, Lejas kapos, un, protams, arī Pils parkā. Šogad Latvijas kontūra tur netika veidota organizēti, bet, ņemot vērā šīs tradīcijas popularitāti, tika gaidīts, ka cēsnieki to paveiks paši, un tā arī bija. No dažām svecītēm pēcpusdienā līdz Latvijas kontūrai vakarā. Cēsnieki nāca, nolika sveces un tūlīt arī devās projām, ievērojot prasības par nepulcēšanos, vien kādas īsas sarunas ar satiktajiem paziņām, apsveikumi svētkos un viss. Mākam svētku sajūtu radīt un gūt arī šādi, to atzina arī daži uzrunātie, sakot, ka bija jāatnāk, citādi nevar, bet svinam, ievērojot distanci.

Pils parkā pabija arī Renārs Sproģis, kurš iedibinājis šo tradīciju. Sarunā dažas dienas pirms Lāčplēša dienas viņš teica, ka būšot interesanti redzēt, kas notiks. Tagad, dienu pēc 11.novembra, viņš saka: “Man ir tik milzīgs prieks par tautas pašorganizēto atnākšanu un Latvijas kontūras salikšanu! Tas tik labi iezīmē, ka mēs kā tauta esam vienoti. Pat ja ikdienā mūs šķir nacionālā, politiskā, reliģiskā vai vēl kāda cita pārliecība, mēs sirdī tomēr esam vienota sabiedrība un tādi arī vēlamies būt! Nezinu, varbūt esmu pārāk liels ideālists, bet šīs sajūtas man patīk.”

Aug jaunie patrioti. Lāčplēša dienā pie pieminekļa Lejas kapos paviesojās visas 3.pirmsskolas mācību iestādes grupiņas. Īsā vēstures stundā atnākuši “Taurenīši”.

FOTO: Jānis Gabrāns

Kopā. Pie Brīvības cīņu pieminekļa Liepā piemiņas sveces lika dažādas liepēniešu paaudzes.

FOTO: Jānis Gabrāns

Piemiņai. Organizēti, pa vienam vai pa ģimenēm, sveču nolikšana piemiņas vietās notika daudzviet.

FOTO: Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
104

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi