Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Kuplā ģimenē tēta ikdienas atbalsts īpaši vajadzīgs

Anna Kola
07:49
21.10.2022
290
Gimene 1

Laura Stengrēvica dzimusi un uzaugusi Cēsīs, tomēr, kā jau daudzus, mācības augstskolā un darbs aizvedis tuvāk galvaspilsētai. Ģimenē aug trīs bērni: meita Luīze, kurai ir seši gadi, četrgadīgais dēliņš Patriks un mazākā atvasīte Terēze, kurai ir tikai divi gadiņi.

“Vīrs ir no Kuldīgas, ģimenes mājas pašreiz esam izveidojuši Ādažos,” stāsta trīs bērnu māmiņa Laura. “Līdz tam dzīvojām Rīgā. Lai arī tur viss mūs apmierināja, pandēmijas laiks pierādīja, ka ar maziem bērniem dzīve galvaspilsētas pašā centrā nav tā veselīgākā.”

Māmiņa teic, lai arī dzīvei Rīgā ir daudz priekšrocību – darba iespējas, bērniem interešu izglītības iespējas -, trūkst tādu vienkāršu iespēju kā pastaigas svaigā gaisā bez maršruta iepriekšplānošanas vai iespēja bērnus laist parotaļāties piemājas dārzā ar kaimiņu bērniem. “Vēl līdz maijam dzīvojām Rīgas centrā, tad sakrita apstākļi un bija iespēja pārcelties uz Ādažiem. Tagad mums ir sava piemājas teritorija, burvīgi kaimiņi un bērniem turpat blakus ir draugi,” priekā dalās Laura.

Sarunā Laura vairākkārt uzsver, ka bērnu aprūpē un audzināšanā atspaids jau no paša sākuma bijis vīrs Jānis. Viņš ir programmētājs, tāpēc ir iespēja strādāt no ģimenes mājokļa vai, kā teic Laura, būtībā no jebkuras vietas. “Vīrs bijis patiešām liels atbalsts, nevaru iedomāties, kā būtu ar visu tikusi galā, ja nebūtu viņa atbalsta un palīdzības bērnu audzināšanā un sadzīvē,” atklāj triju bērniņu mamma. “Lai arī pirmo gadu katrs bērniņš patiešām bijis īsts eņģelītis un zīdaiņa vecums šķitis samērā viegls, nebija problēmu ar vēderu vai miega režīmu, tad no brīža, kad mazuļiem apritēja gads, jau viss kļuva citādāk. Rāpošana, kāpšana, staigāšana – tas nebija viegli, turklāt pati šajā laikā apguvu jaunu profesiju, tāpēc jo sevišķi gribas teikt paldies vīram par būšanu blakus un atbalstīšanu.”

Kā tas bieži mēdz būt, arī šajā kuplajā ģimenē katram bērnam ir citāds raksturs. “Luīze, vecākā meita, ir nosvērta, ar viņu visu var tā viegli sarunāt, piemēram, kad pienāk laiks beigt lietot planšeti, viņa neprotestē. Viņa jau interesējas par sportu, vieglatlētiku, piedalās fiziskās sagatavošanas pulciņā. Tas viņai tiešām ļoti patīk. Vēl viņa apmeklē deju pulciņu, bet labāk patīk sporta nodarbības. Vidējais bērns, dēliņš Patriks, gan ir skaļāks un prasīgāks, zina pateikt, ko grib vai negrib. Abi mazākie šķiet ļoti daudzpusīgi, bet vēl jau tikai redzēsim, kā attīstīsies interešu sfēras,” smaidot teic Laura.

Nereti vairāku bērnu māmiņas vērtē, ka audzināt pirmo bērnu bijis visgrūtāk, jo daudz nezināmā, bažu. Laura atzīst, ka viņai jau ar pirmo bērnu viss šķitis viegli un dabiski, bet, galvenais, daudz laika, ko veltīt tikai šim mazulim. “Nesteidzīgas pastaigas, viss bija sagatavots, saplānots. Ar katru nākamo bērniņu tas vairs nebija tā, jo fiziski nav iespējams sadalīt uzmanību absolūti vienlīdzīgi. Tas skumdina, jo gribētos, lai pietiek spēka un laika, ko veltīt vienlīdz daudz katram,” viņa saka.

Jautāta, kā ģimene kopīgi pavada brīvo laiku un vai ģimenei ir kādas sevišķas tradīcijas, Laura kļūst domīga. “Ir viens paņēmiens, ko iemācījos no draudzenes. To ieviesām nesen. Iespē­jams, agrāk to arī būtu bijis daudz grūtāk īstenot bērnu vecuma dēļ, bet tagad to darām gandrīz katru vakaru. Tas ir psiholoģijas jomas paņēmiens, kur katrs atskatāmies uz aizvadīto dienu, izvērtējam un nosaucam četras pozitīvas un vienu negatīvu lietu, kas bijusi aizejošajā dienā. Tā kā visi bērni apmeklē bērnudārzu, vīram un man katram ir savs darbs, par aizvadīto dienu iespaidu netrūkst un tie ir atšķirīgi, tādēļ ir interesanti dalīties, stāsta Laura. “Bērni patiešām atraisās un stāsta, arī mazākā meitiņa, kurai ir tikai divi gadiņi, patiešām pastāsta, kā dienu aizvadījusi. Tas, manuprāt, ir ļoti labs veids, kā kopā parunāties, dalīties, nevis tikai pajautāt: “Kā tev gāja šodien?””
Ikdienas vakara rituāls ģimenē ir pasaku lasīšana. Brīvdienās parasti ir kāds pasākums ārpus mājas – pastaiga, došanās ciemos. “Cenšamies vismaz reizi mēnesī apmeklēt teātri. Mums ar vīru ļoti patīk teātra izrādes, tāpēc gribam arī bērniem parādīt šo kultūras dzīvi, protams, pieņemot, ka viņiem var arī nepatikt.”

Ģimenes plānos regulāri ir arī brauciens uz Lauras dzimto pilsētu Cēsīm. Cik bieži izdodas atbraukt? Laura atzīst, ka cenšas ieplānot braucienu vismaz reizi mēnesī, un priecājas, ja tas izdodas biežāk. Ar Cēsīm saistās skaistas atmiņas, tur aizvien dzīvo viņas vecāki un draugi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
16

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
53

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi