Krimināllietu par iespējamu uzņēmēja Kaspara Ieviņa-Brambja fizisku ietekmēšanu Siguldas policijas iecirknī Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā turpinās izskatīt 21.decembrī plkst.13.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, šodien lietā nopratināts viens liecinieks, tāpat procesa dalībnieki noskatījušies lietas materiāliem pievienoto videoierakstu no novērošanas kamerām spēļu zālē, kurā neilgi pirms savas nāves uzturējās Ieviņš-Brambis. Savukārt nākamajā tiesas sēdē plānots turpināt liecinieku uzklausīšanu.
Kā ziņots, iepriekš minētā krimināllieta bija tiesneša Riharda Hlevicka lietvedībā, taču, kad viņš nolēma doties pensijā, lietas izskatīšana tika uzticēta citai tiesnesei – Adrijai Kasakovskai. Saistībā ar minēto tiesnešu nomaiņu lieta apelācijas kārtībā tiek izskatīta no jauna.
LETA jau ziņoja, ka pirmās instances tiesa vienu no lietā apsūdzētajiem bijušajiem policistiem – Juriju Rudakovu – attaisnoja pēc abiem viņam inkriminētajiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet otrs bijušais policists – Juris Stepiņš – tika atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā un sodīts ar trīs gadu cietumsodu.
Minēto spriedumu vēlāk pārsūdzēja Stepiņš, cietušās puses advokāts Saulvedis Vārpiņš un prokuratūra, tāpēc lieta tagad nonākusi Rīgas apgabaltiesā, kurai tā jāskata apelācijas kārtībā.
LETA jau ziņoja, ka Rudakovu Zemgales priekšpilsētas tiesa 2010.gada 1.aprīlī attaisnoja pēc KL 125.panta 3.daļas par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Tomēr apsūdzības daļu pēc šī panta tiesa nolēma nosūtīt pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanai Rīgas rajona prokuratūras virsprokurorei. Kā aģentūrai LETA uzsvēra tiesā, pirmstiesas izmeklēšanai lietas materiāli tiks nosūtīti pēc tam, kad spriedums stāsies spēkā.
Tāpat Rudakovs pirmās instances tiesā tika attaisnots pēc KL 317.panta 2.daļas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu.
Savukārt Stepiņš tika atzīts par vainīgu pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas. Viņam pirmās instances tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu un aizliegumu trīs gadus ieņemt amatus iekšlietu struktūrā.
Zemgales priekšpilsētas tiesa arī daļēji apmierināja cietušās Ieviņa-Brambja atraitnes kaitējuma kompensācijas pieteikumu. Viņai par labu tika nolemts piedzīt 50 860 latus, no kuriem 50 000 latu ir atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu, bet 860 lati – kompensācija par bērna uzturēšanu. Šī nauda piedzenama no Stepiņa.
Tāpat pirmās instances tiesa pieņēma arī divus blakuslēmumus, kuri arī varēs stāties spēkā tikai vienlaikus ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.
Kā aģentūra LETA iepriekš uzzināja Zemgales priekšpilsētas tiesā, viens blakuslēmums ir par Siguldas policijas iecirkņa inspektores Maksimovas nepienācīgu pienākumu pildīšanu, veicot sākotnējās darbības kriminālprocesā. Kā ziņots, cietušās puses pārstāvis advokāts Vārpiņš iepriekš uzsvēra, ka policijas inspektore, kura sākotnēji izmeklēja šo lietu, nodevusi mirušā uzņēmēja sievai izmazgāt nelaiķa drēbes, bet tādējādi, iespējams, zuduši pierādījumi, kas varētu sekmēt taisnības noskaidrošanu. Līdz ar to būtu jāvērtē šīs inspektores atbilstība ieņemamajam amatam, tiesā sacīja Vārpiņš.
Savukārt otrs blakuslēmums tika pieņemts par kriminālprocesa sākšanu pret liecinieku Valdi Mežkungu, kurš pats saistībā ar Ieviņa-Brambja lietu sākotnēji bija nonācis aizdomās turamā statusā. Vēlāk Rīgas rajona prokuratūrā kriminālprocess pret viņu tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Savukārt 2010.gada 1.aprīlī pieņemtais tiesas sprieduma blakuslēmums paredz sākt pret Mežkungu kriminālprocesu pēc KL 300.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.
Kā ziņots, Ieviņš-Brambis 2007.gada jūnijā no galvas traumas mira Siguldas policijas iecirknī. Pēc viņa nāves tika sākts kriminālprocess, kura izskatīšanu pirmā tiesu instance pabeidza 2010.gada 17.martā, kad abi apsūdzētie tiesai teica pēdējo vārdu, lūdzot sevi attaisnot. Savukārt prokuratūra viņus tiesas debatēs pieprasīja atzīt par vainīgiem un notiesāt ar reāliem cietumsodiem.
Rudakovam par Ieviņa-Brambja fizisku ietekmēšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu prokurore bija pieprasījusi sešu gadu cietumsodu, bet Stepiņu par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas, bija lūgts sodīt ar trīs gadu brīvības atņemšanu. Abiem apsūdzētajiem prokurore bija lūgusi piemērot arī trīs gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus iekšlietu struktūrā, bet Rudakovam – arī policijas kontroli uz diviem gadiem.
Tāpat valsts apsūdzības uzturētāja savā runā izteicās par cietušo pieteikto kompensāciju. Prokurore uzskatīja, ka šis pieteikums ir apmierināms daļēji.
Abi apsūdzētie kategoriski noliedza, ka būtu fiziski ietekmējuši mirušo uzņēmēju.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju vienam no nu jau bijušajiem policistiem apsūdzība uzrādīta pēc KL 125.panta 3.daļas – par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Minētais likuma pants paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 15 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Tāpat apsūdzība viņam uzrādīta pēc KL 317.panta 2.daļas – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās saistītas ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu. Saskaņā ar likumu par šādu nodarījumu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Savukārt otram bijušajam policistam apsūdzība uzrādīta pēc KL 319.panta 2.daļas – par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas. Likums par šo nodarījumu paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Pret trešo personu – Mežkungu -, kurš šajā lietā iepriekš bija nonācis aizdomās turamā statusā, Rīgas rajona prokuratūrā kriminālprocess tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Mežkungam lietā piemērots liecinieka statuss.
Abi nu jau apsūdzētie likumsargi pēc veiktās disciplinārizmeklēšanas no darba policijā tika atbrīvoti, bet pret Mežkungu disciplinārlieta vispār netika ierosināta. Savukārt Siguldas policijas priekšnieka vietniekam tika piemērots disciplinārsods – brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam vājas padoto darba kontroles dēļ. Iepriekš medijiem gan nebija sniegta informācija par vēl kādas personas saistību ar šo lietu, izņemot trīs iepriekšminētās personas.
Kā ziņots, uzņēmējs nomira 2007.gada 18.jūnijā policijas iecirknī. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka vīrieša nāves iemesls ir galvas smadzeņu trauma, kas gūta laikā, kad viņš atradies iecirknī.
Trīs aizdomās turamie Siguldas policisti – Stepiņš, Rudakovs un Mežkungs – tika aizturēti 2007.gada 27.jūnijā un sākotnēji apcietināti, bet jau jūlijā tiesa viņus atbrīvoja, kā drošības līdzekli piemērojot policijas uzraudzību.
Kā iepriekš, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja Latvijas Televīzija, uzņēmējs esot bijis iesaistīts kautiņā spēļu zālē. Pēc tam viņš pārradies mājās un sūdzējies par sliktu pašsajūtu. Vīrieša kaimiņi izsaukuši Pašvaldības policiju, kas cietušo nogādājusi vietējā slimnīcā. Tur viņš apsekots, taču traumas nav konstatētas. Ārsta apskate gan oficiāli dokumentos nav fiksēta. Pēc tam vīrietis nogādāts policijas iecirknī, kur naktī uz 18.jūniju miris. LETA
Komentāri