Gulbenes rajona tiesa kādu civillietu pirmajā instancē izskata jau vairāk nekā 12 gadus, aģentūra LETA uzzināja Tiesībsarga birojā.
Kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, konkrētajā lietā prasītāji lūguši konstatēt juridisku faktu saistībā ar pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā. Tiesā šī lieta saņemta 2000.gada 24.augustā un joprojām nav izskatīta pēc būtības.
Tiesībsarga 2012.gada ziņojumā teikts, ka lietu iztiesāšana saprātīgos termiņos ir ilgstoša problēma, uz kuru pēdējā nākas norādīt bieži. Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par kriminālprocesu ilgstošu izskatīšanu, bet šāda tendence vērojama arī civillietu un administratīvo lietu izskatīšanas procesā.
Piemēram, konkrētajā civillietā, kuru Gulbenes rajona tiesa izskata teju 13 gadus, kopējais lietas izskatīšanas termiņš potenciāli var pagarināties vēl nenoteiktu laika posmu, ja lieta tiks virzīta izskatīšanai apelācijas un kasācijas kārtībā.
Pērn pārbaudes lietā tiesībsargs konstatēja, ka minētajā civillietā pārkāptas personas tiesības uz lietas izskatīšanu savlaicīgā termiņā, turklāt tiesas rīcības dēļ iztiesāšana ieilgusi tiktāl, ka lietas dalībnieku nāves dēļ ir sākusies to nomaiņa, kas vēl vairāk paildzinājusi lietas izskatīšanu.
Vēl arvien aktuāls ir jautājums arī par lietu izskatīšanas termiņiem apelācijas instancē, teikts tiesībsarga ziņojumā. Atsevišķos gadījumos tiesībsargs konstatējis, ka personas, kas ir notiesātas ar pirmās instances tiesas spriedumu un to pārsūdzējušas, gaidot apelācijas instances nolēmumu, jau gandrīz “nosēž” pirmās instances tiesas piespriesto brīvības atņemšanas sodu.
Tiesībsargs vērsis Latvijas tiesu uzmanību uz to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir norādījusi, ka galvenais, kas jāvērtē, lai lemtu, vai tiek ievērotas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, ir tas, vai lietā nav nesamērīgi ilgi laika periodi, kuros nenotiek vispār nekādas procesuālās darbības. Vairākos gadījumos tika konstatēts, ka šādi periodi no vienas tiesas sēdes līdz nākamajai ir nesamērīgi ilgi.
Tiesībsarga ziņojumā minēts piemērs, kad kāda rajona līmeņa tiesa atlika lietas izskatīšanu saistībā ar citas lietas izskatīšanu un nākamo sēdi nozīmēja pēc gada. Tomēr pēc gada puses uz tiesas sēdi neieradās, jo tiesa nebija nosūtījusi tām pavēsti. Neraugoties uz to, ka lieta netika izskatīta tiesas vainas dēļ, nākamā sēde atkal tika nozīmēta tikai pēc gada. Tendence, ka nākamā tiesas sēde neatkarīgi no lietas izskatīšanas atlikšanas apsvērumiem tiek nozīmēta pēc nesamērīgi ilga laika, ir vērojama arī vairākās citās lietās, atzīst tiesībsargs.
Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka tiek konstatēti arī pozitīvi piemēri, kuros tiesa atrod risinājumus, lai labotu pieļautās kļūdas. Piemēram, kādā gadījumā tiesa nevarēja izlemt jautājumu par notiesātā pirmstermiņa atbrīvošanu, jo nebija norīkojusi konvoju, kas personu atvestu no cietuma uz tiesas sēdi. Tomēr tiesa nekavējoties un bez vilcināšanās atkārtotu sēdi noteica jau pēc nedēļas, kad jautājums arī tika izlemts pēc būtības.
“Lai gan lielākā kritika šajā gadījumā attiecināma uz izpildvaru, kura nenodrošina tiesas ar pietiekamu tiesnešu un palīgu skaitu, lai veiktu lietu savlaicīgu izskatīšanu, tomēr nepilnības saskatāmas arī pašu tiesu darbā,” savā ziņojumā rezumē tiesībsargs.
LETA
Komentāri