Ai, ai, kā ziema spītējas, bet tik ļoti gribas iejukt baltās kupenās un nedaudz sajust ziemas spelgoņu.
Taču, neskatoties uz to, ka ziema vēl nesteidz, ar neatkarīgo eksperti Agni Liepiņu tomēr nolēmām šoreiz runāt par ziemas priekiem. Kalns un idille
“Pāris ziemas dienas jau bija gan. Arī sniegu, ja ļoti, ļoti gribas, šur tur laukos atrast var,” saka Agne, kura ziemas priekus baudīt bija devusies uz Skujenes pagasta Andrēnkalnu.
“Ja jaunietim ir mašīna un laba draugu kompānija, ziemas priekus var meklēt arī laukos. Un teikšu godīgi, pavadītā pēcpusdiena Andrēnkalnā bija jauka. Lauki, daba, klusums un labs garastāvoklis. Taču nenoliedzu, ka atradīsies kāds oponents,” saka Agne un stāsta, ka Andrēnkalnā darbojas vairākas dažādas grūtības pakāpes kalnu slēpošanas trases. Pie tam romantiska slēpošana iespējama vakarā, jo trases ir apgaismotas un nav jābaidās no tumšajiem ziemas vakariem.
„Andrēnkalnā darbojas arī pacēlājs, kas ir vienreizēji. Pie tam, ziniet, šeit nebija jāstāv piecpadsmit minūtes rindā pie pacēlāja. Cilvēku te nav tik daudz kā citos iecienītos kalnos, tāpēc atpūta vismaz mūsu izvēlētajā dienā bija gana mierīga un jauka,” vērtē eksperte un piebilst, ka jauks ir arī kalna pakājē atvērtais atpūtas namiņš. Vērtējums: 5 punkti(no pieciem).
„Man tiešām patika. Ne vienmēr gribas burzmu, ne vienmēr gribas satikt divdesmit pazīstamus cilvēkus. Ne vienmēr mākslīgais sniegs rada īstu ziemas sajūtu. Bet Andrēnkalnā mākslīgā sniega tiešām nav!” saka Agne. Vispirms Žagarkalns, tad sekos Alpi
Sarunas laikā Agne atklāj, ka pati ir liela ziemas sporta veidu cienītāja. Viņa gan slēpo, gan snovo, gan ar draudzenes bērniem dodas vizināties ar ragaviņām.
„Runājot par Žagarkalnu, jāsaka – patiešām, mana lielā aizraušanās ar snovošanu sākās tieši te. Bet šo gadu laikā esmu bijusi pasnovot arī Alpos, un tā jau ir fantastika,” stāsta Agne un piebilst, ka ar Žagarkalnu viss esot ok.
„Patiesībā man pat trūkst vārdu, jo nav svarīgi, vai esi viens, ar draugiem vai maziem bērniem, Žagarkalnā nodarbošanos atradīs ikviens. Izvēle plaša- snovborda parks, dažādas slēpošanas trases, skolnieku kalns, bērnu parks un distanču trases. Vajag tikai vēlēšanos izkustēties un tikt līdz Cīrulīšiem. Tālāk laiks paskrien nemanot. Vēl glāze karstas upeņu sulas, draugu kompānija un jauka ziemas diena. Viss, ko var vēlēties,” saka neatkarīgā eksperte. Vērtējums: 5 punkti.
„Bez vārdiem. Mīlu Žagarkalnu un ziemu!” piebilst Agne. Slidas ir, ledus nav
Vēl pavisam nesen termometra stabiņš bija noslīdējis zem mīnus piecu grādu atzīmes, un slidotājgribētāji sarosījās. Arī Agne šoziem paspējusi izslidoties.
„Janvāra sākumā Cēsu skeitparkā pie Maija parka sāka darboties publiskā slidotava ar dabiskā ledus segumu. Un bija jauki. Cik gan bieži esmu slidojusi dažādās Rīgas slidotavās! Pat šoziem Vecrīgā jau biju paslidot. Un tam nav šķēršļu. Taču te gan jāgaužas par mūsu jokainajām ziemām. Slidotava būtu, ja vien aukstums turētos. Pie tam, kā novēroju, tie, kuriem slidu nebija, varēja tās uz vietas nomāt. Arī maksa bija gana demokrātiska,” spriež jauniete. Vērtējums: 5 balles.
„Esmu pie viena arī aktīvā tūrisma centra „Eži” atbalstītāja. Prieks, ka viņi arī šajā jomā sākuši kaut ko darīt Cēsīs. Ja laukos dīķu, kur paslidot netrūkst, tad pilsētniekiem šī bija lieliski sagādāta iespēja. Mums jau vēl ledus halles nav…” žēli nopūšas Agne. Pastaigā pa mežu
Tā, sēžot pie karstas tējas tases, izdomājām, ka ziemas priekus bez maksas var baudīt arī romantiskās pastaigās pa mežu.
“Bet zini, pietrūkst sniega. Es laikam gribētu kādam mīļam cilvēkam ieķerties rokā, brist pa dziļu sniegu, sajust, ka mans degungals ir nosalis, un tad steigt uz silti izkurinātu māju un kopīgi dzert siltu tēju…,” fantazē Agne un turpina: „Nenoliegšu, ka mūsdienās teju nekas nav bez maksas. Arī izpriecas kalnos, publiskās slidotavās vai vēl kur maksā naudu. Un ja nu tās nav? Iespējas, kur un kā atpūsties, ir vienmēr! Atliek vien ikvienam vēlēt pagūt izbaudīt ziemas priekus.”
Komentāri