Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Visi Lauku sētas darbi ir pa spēkam

Druva
18:45
06.12.2020
259
Sintija Untala 2

Telekanālā TV6 redzam 7.sezonas raidījumu “Lauku sēta”, kurā trīspadsmit dalībnieku vidū ir arī cēsniece Sintija Untāla (33). Septiņas sievietes un septiņi vīrieši vasarā gandrīz mēnesi dzīvoja saimniecībā pie jūras, Kurzemes pusē, Ģipkas pagastā. Šovs ekrānā piektdienu vakaros rit pilnā sparā, bet vai Sintijai izdosies plūkt uzvaras laurus?

– Kā sevi raksturotu?

-Karstasinīga, pārliecināta, valdonīga un atklāta. Saku to, ko domāju, un esmu patiesa. Nebaidos no kritikas. Tāda es esmu!
– Kāpēc pieteicāties Lauku sētā?
– Ģimene smejas un saka, ka man ir pusmūža krīze (smejas), bet tā nav! Dažkārt dzīvē pietrūkst asuma. Man patīk izmēģināt ko jaunu, jo šķiet, ka tad cilvēks ir dzīvs. Šoreiz “kauliņi krita” uz raidījumu Lauku sēta. Kad pēc Jāņiem zvanīja un paziņoja, ka esmu izvēlēta un varu braukt parakstīt līgumu par dalību, emocijas īpaši neizrādīju. Nebija tā, ka ļoti priecājos vai raizējos. Tagad esmu tur bijusi un redzējusi, kā viss notiek. Priecājos, ka man bija dota tāda iespēja.
– Ko rakstījāt pieteikuma anketā?
– Atzīšos, īsti neatminos. Noteikti bija jāsniedz neliels raksturojums par sevi un jānosūta divas fotogrāfijas. Pieļauju, ka uzrakstīju kaut ko traku. Atminos, ka todien bija mana vārdadiena un biju darbā. Zinu, ka pieteikuma anketā nebiju norādījusi savu vecumu, jo man īsziņā jautāja, vai esmu pilngadīga (smejas).
– Kā ritēja šovs un tā filmēšana?
– Mums bija teritorija, no kuras ārā iet nevarējām. Ja pēkšņi kādu dienu bija izbraukums, piemēram, makšķerēt, mūs par to informēja no rīta. Tas bija interesanti, jo nezinājām, ko sagaidīt no rītdienas, no saimniekiem un veicamajiem darbiem, izdzīvojām mirkli bez plānošanas. Šova filmēšana notika mēnesi, aizrāva tas process un interviju sniegšana pēc katra izgājiena, spēles vai kopīgā izbrauciena.
– Bija kas tāds, kas nepatika?
– Dalībnieki bija gatavi uz jebko, lai paliktu šovā. Protams, tā ir spēle, bet dažubrīd pietrūka cilvēciskas attieksmes. Saprotu, ka šādam raidījumam nepieciešami dažādi cilvēki no dažādiem sociālajiem slāņiem, lai būtu arī ķildas un nesaskaņas, lai skatītājiem būtu interesanti.
– Vai tas, ko redzam TV ekrānos, ir patiesi?
– Viss notika tā, kā atainots, nekas nav iestudēts. Dzīvojām tādos apstākļos, kādi tur redzami. Drēbes neviens mums nemazgāja, siltas dušas nebija. Tas bija pārbaudījums cilvēkiem, kuri pieraduši dzīvot mūsdienīgās ērtībās un reti izkāpj no komforta zonas.

Darījām dažādus darbus, ko nu saimniecībā vajag. Man nekas nebija grūti. Ja apstākļi spiež, cilvēks var izdarīt visu, galvenais bija mācēt, bet, ja neproti, ir dota mute, lai kādam pajautātu, kā darbu labāk veikt. Mūsdienu sievietes var izdarīt pat daudzus vīriešu darbus. Taču nevēlos aizskart nevienu pretējā dzimuma pārstāvi (smejas).
– Ko mācījāties no šova pieredzes?
– Skatos uz pasauli citādi. Cilvēki var iztikt bez vairuma ekstrām. Ja paklausos citu dalībnieku dzīvesstāstus, saprotu, ka dzīvoju ļoti labi, nevaru sūdzēties par dzīvi, kāda tā man ir tagad.
– Vai spējat skatīties samontēto raidījumu?
– Jā, kopā ar mīļoto vīrieti. Mums ir noruna, ka visus raidījumus skatāmies kopā. Interesanti vērot sevi no malas. Man patīk tas, ko redzu, esmu apmierināta ar savu dalību Lauku sētā.
– Vai noslēguma raidījums būs svinīgs brīdis jums pašai?
– Nezinu, vai skatīšos līdz galam, esmu iekavējusi pāris šova sērijas. Bet vēl jau neviens skatītājs nezina, vai tikšu līdz galam (smejas).
– Jums ir divi bērni. Kā ģimenei paziņojāt, ka piedalīsieties šādā pasākumā?
– Šova veidotāji atļāva ģimenes locekļiem pateikt par dalību raidījumā, māsa darbā pat bija saorganizējusi atvaļinājumu, lai varētu pieskatīt bērnus.
– Jūs sevi saucat par cēsnieci.
– Kopš bērnības zināju, ka dzīvošu Cēsīs. Esmu dzimusi Limbažos. Līdz devītajai klasei mācījos Lēdurgas pamatskolā. Atminos, ka ar mammu braucām iepirkties uz Cēsīm, Limbažiem, Rīgu. Es mammai teicu, ka dzīvošu Cēsīs, un tas arī ir piepildījies. Pēc skolas mācījos Jāņmuižā par ēdināšanas servisa speciālisti, apguvu pavāra, viesmīļa, bārmeņa, konditora amatu. Un tā gandrīz piecpadsmit gadus dzīvoju Cēsīs. Strādāju par bārmeni un viesmīli. Man patīk darbs, ko daru, bet tas noteikti nav mans mūža darbs, jo nākotnē vēlētos savu zemnieku saimniecību, darboties tajā.
– Kas slēpjas aiz karstasinīgās un valdonīgās Sintijas? Ir kāda aizraušanās?
– Pēdējos divus gadus es gleznoju, bet darbus nerādu. Tas ir tāds hobijs, lai aizbēgtu no ikdienas steigas. Vēl man ļoti patīk savi lauki un miers, kas tur valda. Patīk izpausties radoši, piemēram, gatavoju dekoratīvus vainagus uz svētkiem un pasākumiem, arī Adventes. Kā hobiju varētu minēt arī darbošanos kāzās, pildot bārmenes lomu, izdomāju kokteiļus ar jaunlaulāto izvēlētām sastāvdaļām.
– Kur sevi redzat pēc pāris gadiem un ko sev novēlētu?
– Redzu sevi dzīvojam mājā, jo manam mīļotajam vīrietim ir īpašums ārpus Cēsīm. Noteikti gribētu sevi redzēt citā amatā profesi­onālajā jomā, jo visu mūžu nevēlos strādāt par viesmīli.
Novēlētu sev iet uz priekšu un nekad nepadoties. Visu, ko esmu iedomājusies vai iesākusi, nepamest, bet virzīties uz priekšu, neatkāpjoties no saviem mērķiem. Ieklausīties tikai sevī, nevis citu cilvēku negācijās un nelabvēļu viedokļos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
30

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
136

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi