Trešdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Vecpiebaldzēni Bulgārijā

Druva
09:25
22.08.2011
25
Att00057

Vecpiebalgas vidusskola starp četrām valstīm koordinē skolu Comenius projektu „Mana valsts tavā un manā skatījumā“. Skolēniem tajā ļauts salīdzināt, vai tas, ar ko lepojamies, ko

rādām vai stāstām projekta dalībniekiem, ir tas pats, ko viņi pamana un novērtē.

Aprīlī satikāmies Kiprā, bet jūlijā seši Vecpiebalgas skolēni un trīs skolotāji

nedēļu pavadīja Bulgārijā. Braucienā bieži skanēja vārdi „pirmo reizi“-

pirmais lidojums,

brauciens ar metro, kalnu serpentīns, saulespuķu un vīnogu lauki. Piejūras pilsēta Burgasa sagaidīja

ar nieka 37°C un 28 ° ūdens temperatūru Melnajā jūrā.

Bulgāri bija sagatavojuši plašu programmu. Izbaudījām viesmīlību, atsvaidzinājām zināšanas par partnervalstīm. Ar lepnumu jāatzīst, ka vissiltākos aplausus atkal izpelnījās latviešu deja, kad komandas prezentēja savas valstis.

Aktīva darbošanās notika Burgasas jauniešu centrā, gatavojot suvenīrus survaknicu un martenicas. Dejojām bulgāru horu, dziedājām tautas dziesmu. Liels bija pārsteigums, kad bulgāru puisis Ivans nodziedāja mūsu dziesmu „Seši mazi bundzinieki“, ko jaunieši aprīlī bija mācījuši Kiprā. Radošajās darbnīcās intervēt bija ieradusies Burgasas televīzija. Bija patīkami apzināties, ka Latvijas un Vecpiebalgas vārds izskan ziņu raidījumos.

Fotografējāmies bulgāru tautas tērpos, bet karstajai dienai tautas tērps nebūt nebija ērtākais apģērbs. Neaizmirstams izvērtās bulgāru vakars Batas ciematā, kurā iepazinām

nacionālos ēdienus un dzīvespriecīgās

dejas. Kopā ar daudzu valstu tūristiem piedalījāmies atrakcijās. Vakara kulminācija – Nestinari jeb dejas uz oglēm.

Bulgārijas simbols ir roze, tāpēc priecājāmies, kad plānā ieraudzījām braucienu uz Kazanlakas ieleju un rožu muzeju. Diemžēl rožu ziedēšanas laiks

jau bija nokavēts. Etaras brīvdabas muzejā vērojām vairāk vai mazāk pazīstamos senos amatus un darba rīkus. Latvijā neredzēta bija kalnu upes darbinātā paklāju mazgāšanas mašīna, interesanta bija zāģētava un podnieka ripa. Skolēni visilgāk pakavējās mūzikas instrumentu darbnīcā.

Balkānu kalnos un īpaši

Šipkas pārejā skolēni atzina, ka kaut ko tik skaistu vēl nekad nav redzējuši. Vēl lielāka vērtība bija iegūtie draugi un emocijas. Par to liecina skolēnu ieraksti brauciena dienasgrāmatās: „Bulgāri ir tik sirsnīgi, jautri un runātīgi. Vajadzēja viņus salikt līdzi čemodānā, bet nācās iztikt tikai ar kārtīgi salocītām emocijām “, „Viena no mūsu valstu redzamākajām atšķirībām ir daba. Kalni un jūra tur ir tik burvīgi. Dažiem bulgāriem gan nebija saprotams, kāpēc mēs tā gribējām tikt uz pludmali, jo izmantojām katru iespēju, lai peldētu jūrā un noķertu saulīti”, „ Katra diena bija pilna ar

sīkumiņiem, kas

radīja krāsainu gleznu. Iemācījos ar smaidu un pateicību pieņemt to, ko

sniedz

cilvēki, arī pati vēlējos dalīties emocijās. Uzzināju ko jaunu par sevi, saviem komandas biedriem un skolotājiem, iepazinu citu valstu jauniešus un sapratu, ka Bulgārija ir pārsteidzoša un skaista zeme, uz kuru gribētu aizbraukt vēlreiz.“

Vecpiebalgā tagad gatavosimies nākamajiem projekta posmiem – braucienam oktobrī uz Poliju, bet aprīlī gaidīsim viesus Vecpiebalgā. Velga Jēriņa, skolotāja

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
16

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
11

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
26

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
39

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Folkloras kopa cildina Piebalgas ozolus

06:27
08.04.2025
47

Jaunpiebalgas kultūras centra folkloras kopa “Piebaldzēni” Vidzemes augstienes bērnu un jauniešu folkloras kopu reģionālajā skatē ieguvusi I pakāpi. Gatavojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Ran­kas Kultūras namā    nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas “Pul­kā eimu, pulkā teku” reģionālajā skatē piedalījās astoņas folkloras kopas. No Cēsu novada savu varēšanu rādīja “Piebal­dzēni”. Dalībniekiem bija […]

Tautas balss

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
8
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
15
2
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Sludinājumi