Sarunā par to, kas satrauc jauniešus, piedalījās trīs puiši – Aivars Būris, Ronalds Golde un Mārtiņš Kugrēns. -Kas ir aktuālākais jūsu vecumā? Aivars: – Mani vēl nekas neuztrauc. Viss vēl priekšā. Ronalds: – Domas par to, kā atdot visus murgainos kredītus. 26 gados laikam lielākā daļa mūsu vecuma jauniešu sāk apaugt ar līdzīgiem draņķiem. Aivars: – Šajā jautājumā laikam esam atšķirīgās domās, jo mēģinu tikt galā paša spēkiem. Varbūt man nedaudz vecmodīga domāšana. Mārtiņš: – Mani šādas problēmas vēl neuztrauc. Visam savs laiks. Es vēl mācos un tikai domāju par nākotni. Aivars: – Mana problēma ir tā, ka vēl joprojām neesmu atradis, ar ko dzīvē nodarboties par visiem 200 procentiem. Taču varbūt pavisam apzināti no tā izvairos un nevēlos, lai tā būtu. Esmu iesaistījies daudzās lietās un nav bijis laika koncentrēties uz kaut ko vienu. Pie tam Latvija ir samērā maza valsts, lai nodarbotos tikai specifiski vienā sfērā. Tāpēc jābūt daudzpusīgam un jāspēj orientēties plašāk. Ronalds: – Es savukārt jau kopš vidusskolas zināju, ka kļūšu par arhitektu, taču šobrīd šķiet, ka nebūtu slikti kaut ko dzīvē pamainīt. -Atceraties sevi, piemēram, Mārtiņa vecumā? Aivars: – Prātā nāk sports. Ronalds: – Jā, no rīta līdz vakaram ar to nodarbojāmies. Nopietni. Aivars: – Domāju, ka šo gadu laikā ir attīstījusies spēja paņem svarīgāko un atmest lieko. Spēja uz lietām skatīties globāli. Ronalds: – Šķiet, esmu izmainījies tieši pēdējos gados, kopš pašam ir savs birojs. Ar laiku visas lietas dzīvē parādās citā gaismā. -Vai jūtat, ka dzīvē esat nostājušies uz savām kājām? Ronalds: – Neesmu pārliecināts īsti par to… tas laikam būtu tā, ka no rīta pamosties un nav jādomā, ka šis darbiņš obligāti jāizdara, jo esmu no tā atkarīgs, lai būtu nauda… Aivars: – Man nostāšanās uz savām kājām nozīmē kļūt patstāvīgam un neatkarīgam. Taču tas, manuprāt, nav atkarīgs no vecuma, jo arī 40 gados cilvēks var lidot pa gaisu. Mārtiņš: – Es laikam šobrīd tā arī jūtos, ka esmu vēl atkarīgs no ģimenes. -Abi esat jau precēti vīri. Vai tas ko mainījis jūsu dzīvē? Ronalds: – Pirmajā mirklī šķita, ka tas daudz ko mainīs, bet ļoti radikāli jau nekas nemainās. Taču ir svarīgi, lai ģimenē valdītu harmonija. Tad veicas arī citās lietās. Aivars:– Man laulība nāca ļoti ilgi un pārdomāti. Pamainās nedaudz garīgas vērtības. Esi otram cilvēkam solījies par viņu rūpēties. Esi uzņēmies atbildību par līdzcilvēku. Mārtiņš: – Par to vēl nedomāju. Tikai vizuāli varu iedomāties, kā tas varētu būt man… Taču šobrīd brīvo laiku veltu sportam. – Kas jūsu dzīvē trūkst vēl pilnai laimei? Aivars:– Domāju, ka zinu, kā man pietrūkst. Taču varbūt kļūdos… Finansiāla stabilitāte, bet varbūt tāda ir tikai izredzētajiem, visi pārējie tās dēļ cīnās un pušu raujas. Gribas atvaļinājumu, gadā reizi aizbraukt jaukā ceļojumā un neuztraukties par to, ja vienu dienu mēnesī nolemju nedaudz paslinkot. Ronalds: – Piekrītu Aivaram, jo viss pārējais mums ir.
Komentāri