Radoši, uzņēmīgi, apbrīnojami prasmīgi un ne mirkli uz vietas sēdoši. Tā īsumā gribas raksturot Juri Ceru un Ievu Dūrīti (abiem 29 gadi), kuri Jaunpiebalgas novadā, Paupos, gatavo vienus pigorus pēc citiem. Viņi pērn izlolojuši savu “Pigoru darbnīcu”, kurā darina skaistas lietas.
Jaunā ģimene izvēlējusies dzīvi vadīt laukos un ir apņēmības pilna iztikšanu pelnīt savām rokām. Kad vēl tikai taustījušies, meklējot, ko grib darīt, zīmīga kļuvusi ikdienišķā sarunā izspļauta frāze: “Netaisi pigorus!” Abi sapratuši, ka tieši to grib darīt – nebaidīties izmēģināt dažādas idejas un skatīties, kas no tām iznāks. Tā tapusi “Pigoru darbnīca”. Tiesa, taustāmā veidā tā nepastāv, par to jaunieši vēl tikai sapņo. Visa viņu darbošanās noris pagalmā vai mājā. Juris no kadiķa grebj karotes un taisa auskariņus, savukārt Ieva tamborē košas cepures. Īstu veiksmes stāstu piedzīvojuši neparasti mūzikas instrumenti – zvangas -, ko Juris meistaro no veciem gāzes baloniem, kas Latvijā teju divus gadus atzīti par nedrošiem lietošanai.
Zvangas ir jaunās paaudzes mūzikas instruments, kas izgudrots vien šajā tūkstošgadē. Melodiskais sitamais instruments gan nosaukumā, gan savā skanējumā apvieno zvanu un bungas. Metāliskais bundulis uzmanību piesaista ar iegriezumiem, kam, izrādās, ir nozīme – katrs iegriezums jeb mēlīte ir kāda nots, kas ieskaņota ar augstu precizitāti. Lai izgatavotu labas zvangas, meistaram vajadzīgi labi instrumenti. Juris saka, ka pirmām kārtām neiztikt bez leņķa slīpmašīnas, tā sauktā flekša un figūrzāģa. Vajadzīgs arī urbis, skaņotājs un citi instrumenti.
“Mani pirmie mēģinājumi izgatavot zvangas bija pirms trim gadiem. Tās prasīja ilgu laiku, arī rezultāts nesanāca tik glīts un pārdomāts kā tagad. Ar katrām nākamajām arvien labāk sapratu, kā vajag darīt. Nu jau roka piešauta,” saka Juris un pastāsta, ka no viena gāzes balona sanāk vienas zvangas. Taujāts, kas darāms, lai šķietami mazvērtīgo metāla balonu pārvērstu skanīgā mūzikas instrumentā, piebaldzēns pastāsta: “Zvangas var gatavot gan no lielajiem, gan mazajiem gāzes baloniem. No tiem nogriež abus galus un sametina kopā. Sākumā gan kārtīgi jāpārliecinās, vai balonā nav kādas gāzes paliekas. Tā jāizdedzina.” Te Ieva iestarpina, ka viss pagalms smird, kad Juris balonus sagatavo zvangu darināšanai. Tas ir gana bīstams un ne visai tīkams darba posms. Juris turpina: “Balonam ar metālapstrādes instrumentiem izgriež apakšu, izskrūvē ventili, var noņemt krāsu un nopulēt. Rūpīgākais darbs visā ir izgriezt mēlītes. No tā, cik tās dziļas vai garas, veidojas konkrēta nots. Jo garāka mēlīte, jo zemāka nots. Šis darbs jāveic ar lielu precizitāti, turklāt prasa milzu pacietību.”
Cilvēki par neparasto mūzikas instrumentu izrāda lielu interesi. Juris ar Ievu gan saka, ka pircēji pārsvarā esot ārzemnieki – Piebalgā darinātās zvangas aizceļo uz Ameriku, Vāciju, Austrāliju un Angliju. Pircējus tās atrod Etsy interneta lielveikalā, kur piebaldzēni atvēruši savu veikaliņu. “Pigoru darbnīcā” saražotais tagad atrodams arī Piebalgas vēstniecībā Rīgā. “Uz Ziemassvētkiem bija tāds bums, ka bija jāspēj tik strādāt. Tobrīd visus citus darbus liku pie malas un trīs dienas, galvu nepacēlis, strādāju pie zvangām. Parasti vienām zvangām nepieciešama viena diena, tajās dienās paguvu uztaisīt septiņas,” pastāsta Juris.
Ieva atklāj, ka zvangas var spēlēt jebkurš, pat bērni. Nekādas īpašas prasmes nav vajadzīgas. Arī Juris un Ieva tās labprāt uzspēlē. Viņi nodemonstrē, cik dzidra un nomierinoša skaņa plūst no zvangām, un atklāj, ka tādēļ jo īpaši noderīgas tās ir bērna iemidzināšanā. Arī pašu dēliņš Fricis, kam vien seši mēneši, labprāt klausās, kā vecāki spēlē. “Zvangu spēlēšana ir kā meditācija. Citkārt spēlēju, bērns aizmieg, un arī es pati nomierinos, ja esmu bijusi satraukta vai noraizējusies. Šo īpašību dēļ zvangas iegādājas arī jogas nodarbībām,” “Druvai” pastāsta Ieva. Arī viņa labprāt pieliek roku zvangu darināšanā, reizi pa reizei kādu no tām apgleznojot.
Taujāts, vai izejmateriāla pietiek, Juris pārstāsta dzirdēto statistiku: “Gāzes baloni noteikti nav deficīts. Latvijā apgrozībā varētu būt līdz 700 tūkstošiem šo balonu.”
Jāteic, ka zvangas nebūt nav vienīgais mūzikas instruments, ko Juris meistaro. Nule kā pabeigtas pirmās šamaņu bungas, pamazām top arī pūšamie instrumenti no bambusa. Turklāt Juris tagad arī mācās un reizē strādā pie kokļu meistara Druvienā.
Komentāri