Pirmdiena, 20. janvāris
Vārda dienas: Oļģerts, Orests, Aļģirds, Aļģis

Taisa “pigorus” no gāzes baloniem

Anda Dzenža
08:59
01.03.2017
62
Pigoru Taisitaji 2 2

Radoši, uzņēmīgi, apbrīnojami prasmīgi un ne mirkli uz vietas sēdoši. Tā īsumā gribas raksturot Juri Ceru un Ievu Dūrīti (abiem 29 gadi), kuri Jaunpiebalgas novadā, Paupos, gatavo vienus pigorus pēc citiem. Viņi pērn izlolojuši savu “Pigoru darbnīcu”, kurā darina skaistas lietas.

Jaunā ģimene izvēlējusies dzīvi vadīt laukos un ir apņēmības pilna iztikšanu pelnīt savām rokām. Kad vēl tikai taustījušies, meklējot, ko grib darīt, zīmīga kļuvusi ikdienišķā sarunā izspļauta frāze: “Netaisi pigorus!” Abi sapratuši, ka tieši to grib darīt – nebaidīties izmēģināt dažādas idejas un skatīties, kas no tām iznāks. Tā tapusi “Pigoru darbnīca”. Tiesa, taustāmā veidā tā nepastāv, par to jaunieši vēl tikai sapņo. Visa viņu darbošanās noris pagalmā vai mājā. Juris no kadiķa grebj karotes un taisa auskariņus, savukārt Ieva tamborē košas cepures. Īstu veiksmes stāstu piedzīvojuši neparasti mūzikas instrumenti – zvangas -, ko Juris meistaro no veciem gāzes baloniem, kas Latvijā teju divus gadus atzīti par nedrošiem lietošanai.

Zvangas ir jaunās paaudzes mūzikas instruments, kas izgudrots vien šajā tūkstošgadē. Melodiskais sitamais instruments gan nosaukumā, gan savā skanējumā apvieno zvanu un bungas. Metāliskais bundulis uzmanību piesaista ar iegriezumiem, kam, izrādās, ir nozīme – katrs iegriezums jeb mēlīte ir kāda nots, kas ieskaņota ar augstu precizitāti. Lai izgatavotu labas zvangas, meistaram vajadzīgi labi instrumenti. Juris saka, ka pirmām kārtām neiztikt bez leņķa slīpmašīnas, tā sauktā flekša un figūrzāģa. Vajadzīgs arī urbis, skaņotājs un citi instrumenti.

“Mani pirmie mēģinājumi izgatavot zvangas bija pirms trim gadiem. Tās prasīja ilgu laiku, arī rezultāts nesanāca tik glīts un pārdomāts kā tagad. Ar katrām nākamajām arvien labāk sapratu, kā vajag darīt. Nu jau roka piešauta,” saka Juris un pastāsta, ka no viena gāzes balona sanāk vienas zvangas. Taujāts, kas darāms, lai šķietami mazvērtīgo metāla balonu pārvērstu skanīgā mūzikas instrumentā, piebaldzēns pastāsta: “Zvangas var gatavot gan no lielajiem, gan mazajiem gāzes baloniem. No tiem nogriež abus galus un sametina kopā. Sākumā gan kārtīgi jāpārliecinās, vai balonā nav kādas gāzes paliekas. Tā jāizdedzina.” Te Ieva iestarpina, ka viss pagalms smird, kad Juris balonus sagatavo zvangu darināšanai. Tas ir gana bīstams un ne visai tīkams darba posms. Juris turpina: “Balonam ar metālapstrādes instrumentiem izgriež apakšu, izskrūvē ventili, var noņemt krāsu un nopulēt. Rūpīgākais darbs visā ir izgriezt mēlītes. No tā, cik tās dziļas vai garas, veidojas konkrēta nots. Jo garāka mēlīte, jo zemāka nots. Šis darbs jāveic ar lielu precizitāti, turklāt prasa milzu pacietību.”

Cilvēki par neparasto mūzikas instrumentu izrāda lielu interesi. Juris ar Ievu gan saka, ka pircēji pārsvarā esot ārzemnieki – Piebalgā darinātās zvangas aizceļo uz Ameriku, Vāciju, Austrāliju un Angliju. Pircējus tās atrod Etsy interneta lielveikalā, kur piebaldzēni atvēruši savu veikaliņu. “Pigoru darbnīcā” saražotais tagad atrodams arī Piebalgas vēstniecībā Rīgā. “Uz Ziemassvētkiem bija tāds bums, ka bija jāspēj tik strādāt. Tobrīd visus citus darbus liku pie malas un trīs dienas, galvu nepacēlis, strādāju pie zvangām. Parasti vienām zvangām nepieciešama viena diena, tajās dienās paguvu uztaisīt septiņas,” pastāsta Juris.

Ieva atklāj, ka zvangas var spēlēt jebkurš, pat bērni. Nekādas īpašas prasmes nav vajadzīgas. Arī Juris un Ieva tās labprāt uzspēlē. Viņi nodemonstrē, cik dzidra un nomierinoša skaņa plūst no zvangām, un atklāj, ka tādēļ jo īpaši noderīgas tās ir bērna iemidzināšanā. Arī pašu dēliņš Fricis, kam vien seši mēneši, labprāt klausās, kā vecāki spēlē. “Zvangu spēlēšana ir kā meditācija. Citkārt spēlēju, bērns aizmieg, un arī es pati nomierinos, ja esmu bijusi satraukta vai noraizējusies. Šo īpašību dēļ zvangas iegādājas arī jogas nodarbībām,” “Druvai” pastāsta Ieva. Arī viņa labprāt pieliek roku zvangu darināšanā, reizi pa reizei kādu no tām apgleznojot.

Taujāts, vai izejmateriāla pietiek, Juris pārstāsta dzirdēto statistiku: “Gāzes baloni noteikti nav deficīts. Latvijā apgrozībā varētu būt līdz 700 tūkstošiem šo balonu.”

Jāteic, ka zvangas nebūt nav vienīgais mūzikas instruments, ko Juris meistaro. Nule kā pabeigtas pirmās šamaņu bungas, pamazām top arī pūšamie instrumenti no bambusa. Turklāt Juris tagad arī mācās un reizē strādā pie kokļu meistara Druvienā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mākslīgais intelekts skolu vadības darbā

06:43
15.01.2025
106

Lai gan mūsdienās vairāk runā par to, ka skolēni izmanto mākslīgo intelektu, lai atvieglotu savu ikdienu, Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja semināru Vidzemes pirmsskolu, vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, lai iepazīstinātu, kā mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas var palīdzēt vadīt izglītības iestādi. Un mācību iestāžu vadītāji arī tika iepazīstināti ar Kuldīgā izveidotā direktoru kluba pieredzi, […]

Līgatnes jaunie līderi Portugālē – piedzīvojumā, kas maina dzīvi

06:09
11.01.2025
30

Jauno Līderu vidusskolas vienpadsmit skolēni un divi pedagogi aizvadītā gada nogalē devās neaizmirstamā ceļojumā uz Portugāles dienvidu pilsētu Faro. Līgatnieši piedalās “Erasmus+” akreditācijas projektā “Būsim gudri!”, lai praksē pieredzētu “Erasmus” devīzi “Bagātini pieredzi, domā plašāk!”. Skolotājs Mārtiņš Šteins atzīst, ka šis piedzīvojums kļuva par patiesu kultūru, zināšanu un emociju bagātināšanas pieredzi, ko tā dalībnieki atcerēsies […]

Skolēnu uzņēmumi gūst pieredzi “Citā Bazārā”

06:08
08.01.2025
42

Skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņā “Cits Bazārs”, kurā Rīgā ik decembri satiekas veiksmīgākie jauniešu veidotie uzņēmumi, kas piedāvā pašu radīto produkciju, balvu pamatskolu grupā saņēma Jaunpiebalgas vidusskolas meiteņu komanda “BathMiracle”. Taču pašu galveno – pieredzi – ieguva visi dalībnieki. Jaunpiebalgas vidusskolu pārstāvēja divi skolēnu mācību uzņēmumi: “EDUARDA SKAIDAS”, kur komandu veidoja skolēni Eduards Ješkins, Armands Samohvalovs, […]

Kaķīša dzirnaviņu vēsts arvien bērnu sirdīs

06:43
19.12.2024
69
1

Sākumskolas klašu sadarbības grupas pedagogi Amatas pamatskolā allaž pratuši ieinteresēt un aizraut skolēnus, lai mācītos. Šoreiz skolas starppriekšmetu mācīšanās notika, izvēloties dzejnieka un prozaiķa Kārļa Skalbes literāro pasaku “Kaķīša dzirnavas”, tā arī pieminot klasiķa 145.jubileju un realizējot izglītības iestādes gada uzdevumus – tekstpratību un sadarbību. Sā­kumskolas klasēs lasīšanas starpbrīži ir neatņemama brīvā laika pavadīšanas tradīcija: […]

Pagatavot gardu un veselīgu maltīti no vietējām izejvielām

06:32
14.12.2024
122
1

“Ko celsim galdā skolas pusdienās?” Ar tādu jautājumu pie Cēsu novada vispārizglītojošo skolu audzēkņiem vērsās Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. Konkursā skolēnus aicināja iesūtīt receptes ēdieniem, kādus vēlētos ēst skolā pusdienās un kuru gatavošanai izmanto Vidzemē audzētus un ražotus produktus. “Mērķis bija veicināt veselīgas ēšanas paradumus skolās un tajā līdzdarboties arī pašiem […]

Skolēni mācās organizēt un uzstāties

06:30
13.12.2024
58

Lai mudinātu skolēnus atvērties, prast plānot un organizēt notikumus, trenēt uzstāšanās prasmes un attīstīt esošos un vienlaikus arī atklāt jaunus talantus, Drabešu Jaunajā pamatskolā aizsākta jauna tradīcija – rīkot skolas talantu šovu “Mans talants”. “Ideja par tādu notikumu skolā radās skolēnu pašpārvaldei. Jaunieši, 5., 6., 7.klašu skolēni, sa­ņēma uzdevumu organizēt kādu pasākumu. Viņi apdomājās un […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
14
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
35
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
14
3
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
72
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
28
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi