Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Straupē ir vislabāk

Druva
11:25
17.03.2020
171
Straupes Pag La Fotomarta 3 2

Maija Ekerte paaudzēs ir straupiete. “Te esmu dzimusi, augusi, un negribas prom. Te ir viss – radi, draugi -, te mana vieta. Tik skaista, daudzveidīga daba, ainavas, ceļi uz visām pusēm, kur vēl tā ir,” saka Maija.

Maija ir vīramātes kafejnīcas “Zem ozola” vadītāja, bet abiem ar vīru Ritvaru ir savs, pagaidām neliels bizness.

Maijai patīk lasīt ogas. Ar pirmajām zemenēm līdz vēlā rudenī, kad purvā ir dzērvenes, viņa ar prieku ir mežā. Bērnībā tā bija piepelnīšanās, vēlāk jau ogas lasīja ģimenei, draugiem. Kādudien Ritvars ieminējās, ka varbūt salasīto var arī tirgot. Kāds jau zināja, ka Maija labprāt ogo, pasūtīja dažus litrus. Pirms trim gadiem Maija salasītās ogas sāka saldēt.

Straupiete uzsver, ka uzņēmējdarbībā ikvienam produktam, ko piedāvā, ļoti svarīgs ir noformējums, etiķetei jāatšķiras no tām, kas ir līdzīgiem produktiem.

Maija ogām un sīrupiem izvēlējusies zīmolu “Minnāgas”. Tas nav tikai skaists vārds, bet senas straupiešu dzimtas vērtība. “Kādreiz dzimtas uzvārds bija Minnāga. Laiki mainījās, arī uzvārds – bijām Minnēgi, Midegi. Esmu dzimusi Midika,” pastāsta Maija.
Pērnruden ģimene ievāca pirmo cidoniju ražu, tika izspiesta sula un izgatavots sīrups. Cidonijas iestādītas trīs hektāros, ap 16 tūkstoši stādu.

“Mums sīrups tiek gatavots no sulas. Prieks, ka jau ir pastāvīgie klienti,” teic Maija. Ar gandarījumu uzņēmēja stāsta, ka nu pērn lasītās saldētās ogas ir pārdotas. “Diemžēl tiem, kuri interesējas, jāsaka, lai gaida līdz rudenim,” ar smaidu saka Maija un piebilst, ka nu jau viena salasīt nespēj, arī šovasar ogas iepirks no pazīstamiem cilvēkiem.

Viņa pārliecinājusies, kas sākt uzņēmējdarbību var ar mazumiņu. “Vispirms nopirkām saldētavu, tad grantu konkursā saņēmām finansējumu aukstumkameras iegādei. Guvām atbalstu Lauku atbalsta dienesta admi- nistrētā projektu konkursā. Iegādāts traktors un kastes cidoniju stādījumu kopšanai un novākšanai. Būs arī jaudīgāka sulu spiede. Tikai jāstrādā. Taču bez vecāku atbalsta mēs nebūtu tik daudz sasnieguši,” pastāsta straupiete.

Darba dienās Maija neskaita stundas, viss jāpagūst. Darbs kafejnīcā, vēl sagatavo ogas, sīrupi pasūtītājiem, bet vakarā mājas rūpes. Vasarā ir daudz darba, bet darāmā kārtību noteiks zemeņu, melleņu, lāceņu, aveņu, brūkleņu, dzērveņu laiks. “Cenšamies izrauties no mājas, kaut kur aizbraukt, kaut uz baseinu vai kino, jo tad nedomājam par darbu. Pāris reižu gadā cenšamies ar laivu izbraukt pa Braslu. Esmu meža bērns. Mežā ir miers un var izdomāt domas. Straupē skaistu vietu netrūkst,” teic Maija un piebilst, ka ar trīsgadnieku Oliveru labprāt dodas pastaigās un ikreiz atklāj ko jaunu, kam iepriekš paiets garām.

“Ar Ritvaru runājām, ka negribētu dzīvot nekur citur. Trešdaļa klasesbiedru ir Straupē, pārējie kaut kur prom, vairāki ārzemēs. Mums ciemos jau divas nedēļas ir daudz,” pārliecināta Maija Ekerte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi