Maija Ekerte paaudzēs ir straupiete. “Te esmu dzimusi, augusi, un negribas prom. Te ir viss – radi, draugi -, te mana vieta. Tik skaista, daudzveidīga daba, ainavas, ceļi uz visām pusēm, kur vēl tā ir,” saka Maija.
Maija ir vīramātes kafejnīcas “Zem ozola” vadītāja, bet abiem ar vīru Ritvaru ir savs, pagaidām neliels bizness.
Maijai patīk lasīt ogas. Ar pirmajām zemenēm līdz vēlā rudenī, kad purvā ir dzērvenes, viņa ar prieku ir mežā. Bērnībā tā bija piepelnīšanās, vēlāk jau ogas lasīja ģimenei, draugiem. Kādudien Ritvars ieminējās, ka varbūt salasīto var arī tirgot. Kāds jau zināja, ka Maija labprāt ogo, pasūtīja dažus litrus. Pirms trim gadiem Maija salasītās ogas sāka saldēt.
Straupiete uzsver, ka uzņēmējdarbībā ikvienam produktam, ko piedāvā, ļoti svarīgs ir noformējums, etiķetei jāatšķiras no tām, kas ir līdzīgiem produktiem.
Maija ogām un sīrupiem izvēlējusies zīmolu “Minnāgas”. Tas nav tikai skaists vārds, bet senas straupiešu dzimtas vērtība. “Kādreiz dzimtas uzvārds bija Minnāga. Laiki mainījās, arī uzvārds – bijām Minnēgi, Midegi. Esmu dzimusi Midika,” pastāsta Maija.
Pērnruden ģimene ievāca pirmo cidoniju ražu, tika izspiesta sula un izgatavots sīrups. Cidonijas iestādītas trīs hektāros, ap 16 tūkstoši stādu.
“Mums sīrups tiek gatavots no sulas. Prieks, ka jau ir pastāvīgie klienti,” teic Maija. Ar gandarījumu uzņēmēja stāsta, ka nu pērn lasītās saldētās ogas ir pārdotas. “Diemžēl tiem, kuri interesējas, jāsaka, lai gaida līdz rudenim,” ar smaidu saka Maija un piebilst, ka nu jau viena salasīt nespēj, arī šovasar ogas iepirks no pazīstamiem cilvēkiem.
Viņa pārliecinājusies, kas sākt uzņēmējdarbību var ar mazumiņu. “Vispirms nopirkām saldētavu, tad grantu konkursā saņēmām finansējumu aukstumkameras iegādei. Guvām atbalstu Lauku atbalsta dienesta admi- nistrētā projektu konkursā. Iegādāts traktors un kastes cidoniju stādījumu kopšanai un novākšanai. Būs arī jaudīgāka sulu spiede. Tikai jāstrādā. Taču bez vecāku atbalsta mēs nebūtu tik daudz sasnieguši,” pastāsta straupiete.
Darba dienās Maija neskaita stundas, viss jāpagūst. Darbs kafejnīcā, vēl sagatavo ogas, sīrupi pasūtītājiem, bet vakarā mājas rūpes. Vasarā ir daudz darba, bet darāmā kārtību noteiks zemeņu, melleņu, lāceņu, aveņu, brūkleņu, dzērveņu laiks. “Cenšamies izrauties no mājas, kaut kur aizbraukt, kaut uz baseinu vai kino, jo tad nedomājam par darbu. Pāris reižu gadā cenšamies ar laivu izbraukt pa Braslu. Esmu meža bērns. Mežā ir miers un var izdomāt domas. Straupē skaistu vietu netrūkst,” teic Maija un piebilst, ka ar trīsgadnieku Oliveru labprāt dodas pastaigās un ikreiz atklāj ko jaunu, kam iepriekš paiets garām.
“Ar Ritvaru runājām, ka negribētu dzīvot nekur citur. Trešdaļa klasesbiedru ir Straupē, pārējie kaut kur prom, vairāki ārzemēs. Mums ciemos jau divas nedēļas ir daudz,” pārliecināta Maija Ekerte.
Komentāri