Atšķirībā no pavasara, kad ierastā darbdienas vakarā pēkšņi uzzinājām par skolu slēgšanu un tā arī atlikušo semestri izglītības iestādes strādāja, šajā mācību gadā dažādie ierobežojumi un nosacījumi izglītības procesa īstenošanā ik pa brīdimparādījušies kā caurumi deķī, kurus pedagogiem un mācību iestāžu vadītājiem bijis jāsteidz kaut kā aizlāpīt. Praktiskie risinājumi tiek atrasti, un skolu vadītāji uz notiekošo raugās ar izpratni, tomēr mētāšanās nenoliedzami ir samulsinājusi pedagogus.
Priekšpēdējā epidemioloģiskās drošības pasākumu paplašināšanas reizē – 24.novembrī – kā jauninājums mācību procesa nodrošināšanā klāt nāca trīs kvadrātmetru prasība katram audzēknim mācību telpā. Nepilnā nedēļā līdz noliktajam termiņam, 30.novembrim, pamata izglītību sniedzošās iestādes nu steidza katra pēc savām iespējām un audzēkņu skaita pielāgot visas pieejamās klašu telpas. Kur nevarēja rast pietiekamu platību vai arī nepietika pedagoģisko resursu, lai stundas klātienē vadītu audzēkņu grupās sadalītajās klasēs, tika noteikts daļēji attālinātais mācību režīms. Nupat pēc otrās šādi pavadītās dienas direktori jau varēja novērtēt savas ātrās reaģēšanas rezultātus. Taču naktī uz trešdienu, 2.decembri, valdība nāca klajā ar jaunām korekcijām – attālinātās mācības no 7.decembra noteiktas jau no 5.klases, līdz šim tā stundas notika skolēniem, sākot no 7.klases.
Kā ar pārkārtošanos veicās mūspuses skolām un ar kādām izjūtām sagaidīti kārtējie jaunumi, “Druva” iztaujāja vairākus izglītības iestāžu vadītājus. Stalbes pamatskolā trīs kvadrātmetru prasība piespiedusi mainīt ierasto mācību vidi vien divām klasēm, pastāstīja direktore Jolanta Dzene. Pārmaiņas šonedēļ piedzīvoja 1. un 6.klase, jo tieši šo klašu telpas bija nedaudz mazākas, lai nodrošinātu prasītos trīs kvadrātmetrus katram audzēknim, taču pārējos vecumposmos esošās telpas nav bijis īpaši jāpielāgo. “Mēs, jau šo mācību gadu uzsākot, mēģinājām iekārtot tā, lai telpās neatrastos nekas lieks,” skaidro skolas direktore, kā domāts par to, lai skolēnu sēdvietas atrastos cita no citas pietiekamā attālumā. Attiecībā uz pirmklasniekiem tieši vienu dienu izmēģinātas mācības dalītās grupās – divās blakus esošās telpās. Sākotnēji šķitis, ka tas varētu būt gana ērts risinājums, jo mazajiem tiktu pēc iespējas saglabāta ierastā vide. Tomēr jau tajā pašā dienā secināts, ka labāk meklēt citu variantu, un pirmīši pārcēlušies uz ēkas lielo korpusu, iepriekš neiepazīto skolas daļu – uz vēstures kabinetu, ko patlaban itin labi apdzīvojuši un ir apmierināti. Savukārt sestklasniekus administrācija lēma pārcelt uz skolas aktu zāli, arī šīs pārmaiņas audzēkņi uzņēmuši ļoti pozitīvi. J.Dzene gan atzīst, ka nedaudz būs žēl jaunnedēļ vairs neizmantot šo 6.klasei veiksmīgi atrasto risinājumu, tomēr, ņemot vērā pandēmijas attīstību valstī, viņa pauž sapratni par šādu valdības lēmumu.
Izmantot visas iespējas. Cēsu 2.pamatskolā plašākas platības meklējumos tika apgūts arī gaitenis.
FOTO: publicitātes
Cēsu 1.pamatskolas kolektīvs arīdzan pāris dienās pārskatīja telpu iespējas un pārplānoja nodarbību grafikus saskaņā ar jauno uzdevumu – trīs kvadrātmetri uz audzēkni. Pirmo klašu audzēkņiem līdz pat 4.klasei mācības joprojām turpinās klātienē, vien sadalot visas klases uz pusēm un katru izvietojot savā telpā. Pamatskolas direktore Antra Avena “Druvai” atzina, ka tas tagad nozīmē visu cilvēcisko resursu iesaisti. Kam vien ir brīvāks, dodas palīgā kolēģiem kādā no pusklasēm. Diemžēl šeit nevienas klases audzēkņu nav tādā skaitā un telpas tādā izmērā, lai klasi varētu nesadalīt. Attiecībā uz 5. un 6.klašu audzēkņiem A.Avenai šķiet, ka skola bija atradusi labāko risinājumu – vienu dienu klātienē, vienu attālināti (katrai pamīšus ar savu grafiku) – lai nodrošinātu gan mazāku saskarsmi, gan kopumā divu nedēļu laikā tās piecas klātienes dienas, kad, piemēram, var arī kādus pārbaudes darbus ieplānot. Zināma vilšanās par šīs ieceres apraušanos gan ir, bet arī A.Avena ar nopūtu teic – kas jādara, jādara.
No telefoniski uzrunātajiem skolu vadītājiem vissāpīgāk pēdējās izsludinātās pārmaiņas skolām pārdzīvo Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas direktore Ravita Blaževica. Kolektīvā otrdien nospriests, ka izdarīts iespējami labākais, un izjusts pat sava veida gandarījums par risinājumu, kas “ļauj būt uz abiem zirgiem reizē – drošības un izglītības kvalitātes”. Šajā skolā tikai pirmklasnieki šonedēļ mācās pilnībā klātienē, bet 2.-6.klases skolēniem katras klases grupai izveidots savs darba režīms. Katrai pusklasei nedēļā ir divas dienas klātienē, divas attālināti un vēl diena – brīvākai saziņai par iekavētajiem darbiem un citām neskaidrībām. Tādējādi skolēni to, kas attālināti palicis neizprasts, varēja vēl noskaidrot savās klātienes dienu stundās vai noteiktajos konsultāciju laikos. “Bijām pārliecināti, ka tā līdz semestra beigām varēsim strādāt,” teic R.Blaževica. Taujāta par it kā skarbāko Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ierosinājumu noteikt sākumskolēniem jau tagad ziemas brīvlaiku un to atstrādāt vasarā, direktore teic – to pat varētu iedomāties, ja būtu pilnīga pārliecība, ka vasarā varētu strādāt pilnvērtīgi klātienē. “Bet to jau arī Kariņš nezina, kā būs vasarā, tāpēc šobrīd tomēr pieturamies pie satura, kvalitātes nodrošināšanas esošo iespēju robežās.” Uz piektklasnieku un sestklasnieku attālināšanās rēķina gan, iespējams, tiks palielināts klātienes dienu skaits kādās no mazajām klasēm. “To pavasari tā kaut kā pārdzīvojām, bet tas, kā tagad tiekam svaidīti, – nu jau šķiet par daudz,” sagurumu un arī bažas par izglītības procesa kvalitāti atklāj skolas direktore.
Komentāri