Cēsniece Baiba Roze kopā ar domubiedriem un saviem palīgiem Latvijā uzņēma desmit armēņu, astoņus turku un desmit latviešu jauniešus, lai kopīgi piedalītos projektā “Emotion Explosion”. Kā stāsta pati Baiba, projekta laikā trīs valstu pārstāvji runāja un meklēja dažādus ceļus, kā izteikt un saprast savas emocijas. Gan dziedot, dejojot, zīmējot, veidojot, spēlējot teātri un pat klusējot.
“Katram no mums ir dažādas emocijas, bet šajā tikšanās reizē mēs meklējām līdzīgo vai atšķirīgo starp dažādu kultūru pārstāvjiem. Runājot paši par sevi un ieklausoties citos, mēģinājām atrast atslēgvārdus tam, kas ir emocijas. Cik viegli vai grūti mums ikdienā ir izpaust to, ko jūtam,” stāsta B. Roze, norādot, ka kopā jaunieši Latvijā dzīvoja 11 dienas.
Laikraksts “Druva” uz sarunu aicināja pārstāvi no katras valsts, lai pajautātu, kādi iespaidi radušies par kopējo tikšanos. Sarunā piedalījās armēniete Jevgēnija Kazumjana, turks Kamers Olkais Ašiks un cēsniece Adele Grunte. – Kādas ir pārdomas par šo projektu?
Adele: – Jāteic, ka šajā projektā satikušies aktīvi un radoši cilvēki, kuriem laikam ikdienā nav problēmu izrādīt savas emocijas, tādēļ šīs dienas kopā paiet ļoti jautrā, aktīvā un radošā gaisotnē. Man ļoti patīk būt vienai no šī projekta dalībniecēm. Esmu patīkami pārsteigta, ka atšķirīgo jūtu ļoti maz. Gan armēņi, gan turki ir jauki un atvērti.
-Vai Latvijā esat pirmo reizi un kā šeit jūtaties?
Kamers: – Latvijā esmu pirmo reizi, un man liels pārsteigums bija vispirms par Rīga, kas ir ļoti skaista un savdabīga pilsēta ar ļoti jauku arhitektūru. Turklāt Rīga atšķiras no citām Eiropas pilsētām. Projekta laikā dzīvojām kādā viesu namā Siguldā, kas atrodas meža viducī. Tas atkal ir kaut kas absolūti jauks. Šodien visi viesojamies Cēsīs, un arī šī ir lieliska pilsēta. Esmu tiešām sajūsmināts par Latviju un pārsteigts, ka latvieši, kaut arī ziemeļvalstu pārstāvji, ir ļoti sirsnīgi, atvērti un jauki. Esmu priecīgs, ka jaunieši runā angļu valodā.
Jevgēnija: – Jā, arī Armēnijā pastāv viedoklis, ka latvieši ir vēsi un atturīgi cilvēki, taču tas tā nav. To es savējiem tautiešiem jau esmu stāstījusi, jo šī man nav pirmā reize Latvijā. Te man jau ir ļoti daudzi jauki un viesmīlīgi draugi, par ko es priecājos.
– Un tomēr, kas tad ir atšķirīgais?
Adele: – Latvietis, protams, ir nedaudz noslēgtāks pēc savas dabas nekā dienvidu zemju pārstāvji. Mums varbūt grūtāk nākas un varbūt pat nav tik ļoti pieņemts apskaut draugus vai paziņas. Izrādīt savas emocijas uzreiz, bet jāteic, ka šajā kopīgajā nometnē mēs to nejūtam. Visi esam sadraudzējušies.
Jevgēnija: – Mēs visi kopā skatījāmies kādu aizkustinošu filmu, kas raisīja emocijas. Domāju, ka uz pasaules visiem cilvēkiem ir savas sajūtas, visas dzīvas būtnes jūt, izrāda emocijas. Katrs to dara citādāk. Cits ir emocionālāks, cits mazāk. Arī prieku, stresu vai nelaimi varam pārdzīvot citādāk. Bet just mēs jūtam visi.
Kamers: – Piekrītu meitenēm – jūtas ir katram. Esmu ļoti priecīgs, ka tiku aicināts piedalīties šajā projektā un ka šeit satikušās trīs eksotiskas un interesantas valstis.
Jevgēnija: – Man ir milzīgs prieks, ka mūsdienās ir dažādas iespējas jauniešiem ceļot, iesaistīties apmaiņas programmās vai piedalīties šādos starpvalstu projektos. Šis ir laiks, kad mēs viegli un droši varam iepazīt citu tautu kultūru, tradīcijas un valodu. Es jau esmu iemācījusies dažus vārdus latviešu valodā un jūtos par to lepna.
Kamers: – Par Latviju biju dzirdējis, ka šī ir maza, bet attīstīta valsts. Esmu tiešām pārsteigts par šeit redzēto un to, kā jūs dzīvojat, īpaši harmonijā ar dabu. Protams, gribētos Latvijā padzīvot ilgāk. Redzēt un piedzīvot jūsu balto ziemu.
-Vai vēl kādreiz atgriezīsieties Latvijā?
Jevgēnija: – Pavisam noteikti, jo šeit esam iepazinušies ar fantastiskiem jauniešiem. Jau ir padomā citi projekti un citas tikšanās. Domāju, ka mūsdienās visu valstu jauniešiem ir visdažādākās iespējas izrauties no savas ikdienas, rutīnas. Mēs latviešu un turku draugus aicināsim pie sevis ciemos. Domāju – mēs vēl tiksimies.
Kamers: – Jā, latviešu pārstāvji ir enerģijas un ideju pilni. Arī es ceru, ka vēl tiksimies. Ļoti gribētos tuvāk iepazīt skaistās Latvijas pilsētas, tostarp Cēsis.
Adele: – Piekrītu ārvalstu jauniešiem, ka patiešām mūsdienās ir visas robežas vaļā, lai ceļotu un gūtu pieredzi. Uzskatu, ka jauniešiem ir vairāk jāuzdrīkstas un jābūt gataviem piedzīvot. Liene Lote Grizāne
Komentāri