Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Raibie lakati un šalles

Druva
00:00
03.11.2007
34
8lp Shalle 1

Nu jau klāt rudens ar džemperiem, cepurēm, cimdiem un … Šoreiz par lakatiem un šallēm. Par to, ka šalle nav domāta tikai kakla sildīšanai, bet arī izmantojama kā lielisks aksesuārs.

Izstaigājot Cēsu veikalus, var pārliecināties, ka tajos krāšņu lakatu netrūkst. Tiesa, tie kļuvuši nedaudz siltāki un ziemīgāki. Arī veikala Boheme pārdevēja Natālija atzina, ka pašu veikalā lakatu un šaļļu klāsts ir gana plašs. Arī cēsnieki jau izrādījuši pirmo interesi par šī rudens aksesuāra iegādi un katrs pēc savas gaumes un stila pērk dažnedažādus rudens lakatus. Taču Natālija uzsver, ka, iestājoties lielākam salam, pēc šallēm un lakatiem būs vēl lielāks pieprasījums.

Cēsniece un lakatu cienītāja Ieva Zariņa stāsta, ka, pareizi piemeklēts, lakats ir nēsājams gan pie vakartērpa, gan arī pie sportiska stila apģērba. Galvenais – pareizi izvēlēties lakata krāsu un veidu. Pie tam lakati ir sienami ne tikai ap kaklu, bet arī ap galvu, gurniem vai krūšu daļu. Atliek vien eksperimentēt.

“Man pašai skapis ir pilns ar visdažādākajiem lakatiem. Daudzi no tiem ir vesti no ārzemēm, citi pirkti vietējos veikaliņos. Taču tam nav nozīmes. Svarīgi, ka lakats patiešām tiek izmantots kā aksesuārs un pirms likšanas ap kaklu tiek padomāts arī par to, vai tas piestāvēs manam šīs dienas mētelim, rokassomiņai vai lūpu krāsai. Man žēl, ja sievietes šalli uztver tikai kā apģērba piederumu, kas paredzēts ķermeņa sasildīšanai,” pārdomās dalās Ieva. Kas ar ko un pie kā?

* Sieviete pie jebkura apģērba kā aksesuāru var izvēlēties lakatu vai šalli. Taču jāatceras, ka tiem jābūt perfekti sakārtotiem un sastiprinātiem. Šie aksesuāri nedrīkst noslīdēt vai atraisīties. Īpaši par to jādomā, ja paredzēta uzstāšanās. Šalles vai lakata nemitīga kārtošana novērš klausītāju uzmanību.

* Ja laiks ir auksts, bet kādā svinīgā sarīkojumā viesi aicināti ierasties greznos tērpos, sieviete var izmantot tērpa krāsai pieskaņotu garu un platu no plāna vilnas auduma vai kažokādas izgatavotu šalli, ko aplikt ap pleciem. Piemērots būs arī kažokādas apmetnis. * Pie klasiska stila apģērba – mazs lakatiņš vai šallīte var būt kā neliels aksesuārs, to apsien ap kaklu, galus paslēpj zem žaketes. Var izvēlēties lielāku lakatu, kas pieskaņots pie žaketes, tas tiek likts virs žaketes atloka vai sasiets tā, ka viens lakata stūris karājas uz mugurpusi.

* Romantiskā stilā lakats var būt ar bārkstīm un mežģīnēm. Krāsas tad varētu nākties izvēlēties ļoti maigas. Lakata izmēri var būt, sākot no vismazākā, ko siet ap kaklu, līdz vislielākajam, kurā var paslēpties.

* Arī pie ikdienišķa un sportiska stila apģērba lakats var būt labs aksesuārs. Tikai jāraugās, lai lakata krāsa, raksts vai faktūra nebūtu romantiska. Šim stilam piestāv grafiski raksti. Lakatus var siet uz galvas kā turbānu. Tāpat var ap kaklu kārtu kārtām sasiet lielus lakatus.

* Ja kleita ir ar atsegtiem pleciem, tad pie tās var siet lielu lakatu vai šalli, lai pasargātu kailos plecus no caurvēju vēsumiem. Taču tad jāmāk visu vakaru šo aksesuāru nest, neļaujot lakatam noslīdēt zemāk par elkoņiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi