Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Profesionālā izglītība izaicinājumu priekšā

Jānis Gabrāns
07:04
29.03.2018
3
Tehnologiju Vidusskola 1

Mūsu valsts izglītības sistēma ir nemitīgu pārmaiņu priekšā, taču pozitīvus rezultātus vēl īsti nemana. Daudz šķēpu tiek lauzts par skolu skaitu, audzēkņu skaitu tajās, notiek cīkstēšanās starp valsti un pašvaldībām, kam ir nedaudz citādi uzskati.

Visam šim juceklim pa vidu ir arī profesionālās skolas, par kurām augstākajā līmenī tikpat kā nerunā. Te jāpiekrīt Priekuļu tehnikuma direktora vietnieka attīstības jomā Aleksandra Ļubinska teiktajam, ka visu nosaka balsu vairākums: “Te nerunāju par kādu balsojumu parlamentā. Valstī ir ļoti daudz vidusskolu, tehnikumu – krietni mazāk, tad katrs var padomāt, cik skaļi izskan vienas vai otras puses argumenti, iespējams, tur ir arī tā atbilde par attieksmi pret profesionālo izglītību.”

Mūsu pusē ir divas profesionālās skolas – Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola un Priekuļu tehnikums. Sarunā ar šo skolu pārstāvjiem “Druva” centās noskaidrot problēmas, ar kādām jāsaskaras profesionālajai izglītībai, un iespējamos risinājumus.

Skolu specializācija

Ieskatoties profesionālo skolu piedāvājumā Vidzemē, redzam, ka, piemēram, ēdināšanas jomas speciālistus gatavo Priekuļos, Valmierā, Smiltenē, šķiet, ar grupu komplektāciju pārāk labi nevedas. Līdzīgus piemērus var atrast visos reģionos. Varbūt pareizāk būtu, ja reģionā būtu viena skola, kurā māca konkrētās specialitātēs, vai tā būtu ēdināšana, autotransports, būvdarbi vai cita, tad varētu vairāk līdzekļu ieguldīt mūsdienīgā infrastruktūrā, aprīkojumā, tad arī labāk komplektētos grupas un varētu piesaistīt labākos pedagogus.
A. Ļubinskis norāda, ka tas būtu prātīgākais risinājums: “Tam ir divi pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tā ir valsts izglītība, kam tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, svarīgi to apsaimniekot iespējami efektīvāk. Ja infrastruktūru mēģinām nodrošināt iespējami augstākā līmenī, labāk to darīt vienā skolā Vidzemē. Attālumi nav tik lieli, lai audzēkņi nevarētu nokļūt uz izvēlēto mācību iestādi.

Otrs aspekts – tādējādi veidojas saprātīga studentu plūsma. Jo audzēkņu Vidzemē, un tā ir arī citos reģionos, ir tik, cik viņu ir. Ja vairākas skolas piedāvā vienu izglītības programmu, audzēkņi tiek sadalīti, nevienā skolā nav īsti nokomplektētas grupas. Varbūt pareizāk būtu, ja konkrēta specializācija būtu vienā no reģiona skolām un tajā būtu pietiekams audzēkņu skaits. Lai lielākā daļa pēc skolas beigšanas aiziet strādāt izraudzītajā nozarē vai arī tajā turpina mācības augstskolā.”

Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas direktors Guntars Zvejnieks, piekrītot, ka konkurence uz vietu skolā noteikti uzlabotu rezultātus, tomēr norāda, ka skolu specializācija nav vienkārši vērtējams jautājums: “Īpaši tas attiecināms uz programmēšanu. To piedāvā Priekuļu tehnikumā, Valmieras tehnikumā pateikuši, ka no nākamā gada šāda programma būs, arī mēs esam pau­duši, ka mums tā būtu svarīga. Ar IT nozari ir interesanti, jo bez tās nākotnē nav iedomājama neviena nozare.”

A. Ļubinskis atzīst, ka iekārtas, tehnoloģijas, ko izmanto mācību procesā, nedrīkstētu atpalikt par vairāk nekā desmit gadiem. Lai tās atjaunotu, vajadzīgi līdzekļi. Vai labāk tos ieguldīt vienā skolā vai vairākās, pērkot vienu un to pašu? Protams, daudz tiek piesaistīti Eiropas fondu līdzekļi, bet arī te jautājums par to lietderīgu izmantošanu.

“Nedaudz sāk uzlaboties uzņēmējdarbības vēlme atbalstīt skolas, ir vairāki uzņēmumi, ar kuriem sadarbojamies. Viņi atrod iespējas materiāli palīdzēt mācību iestādei, jo apzinās, ka audzēkņi būs iepazīstināti ar viņu tehnoloģijām un, beidzot skolu, viņiem būs zināšanas konkrētajā jomā. Valstī esošā darbaspēka krīze mums nāk par labu, jo uzņēmēji uz profesionālajām skolām sāk skatīties kā uz jauno darbinieku sagatavošanas vietu,” norāda A. Ļubinskis.

Pedagogu trūkums arvien jūtamāks

Runājot par spēju piesaistīt pedagogus, G. Zvejnieks neslēpj, ka situācija ir kritiska, jo prasības pret pedagogiem aug: “Ir vēlams, lai pasniedzējam būtu saskarsme ar reālo vidi. Mācībām jākļūst mazāk teorētiskām, vairāk praktiskām, lai jaunietī veidojas izpratne, kā kura lieta darbojas, kāpēc tā ir vajadzīga. Tāpēc lielāka vērtība pasniedzējiem, kuri spēs apvienot teorētisko un praktisko, ar reāliem piemēriem pratīs pastāstīt par būtiskāko, jaunāko nozarē. Šādi pasniedzēji būs interesantāki arī jauniešiem.”

Arī Priekuļu tehnikuma pārstāvis uzsver, ka pedagogam jābūt nozares profesionālim, jo viņš māca profesionālo izglītību: “Man patīk tēze, ko dzirdēju diskusijā sadraudzības skolā Somijā, proti, ja gribi būt profesionālās izglītības skolotājs, tev jāpraktizē. Jā, šis skolotājs nevarēs skolā strādāt ar lielu slodzi, bet viņš būs ar labu praktisku pieredzi. Ja viņam ir savs uzņēmums, viņš nemitīgi ir saskarē ar nozari, seko līdzi jaunākajām tendencēm, šo pieredzi varēs nodot audzēkņiem. Zinām, cik strauji attīstās tehnoloģijas, un pasniedzējam jāspēj par tām stāstīt audzēkņiem. Šāda pasniedzēja mācīts audzēknis pēc skolas beigšanas būs gatavs startēt darba tirgū vai turpināt mācības augstskolā. Ne velti Vidzemes Augstskola labprāt sadarbojas ar profesionālajām skolām, augstskolā zina, ka, piemēram, datorsistēmu tehniķi, kas tur aiziet mācīties no Priekuļu tehnikuma, būs zinoši un labi sagatavoti.”

Par pedagogiem runā visā izglītības sistēmā, jo jāņem vērā kāda ļoti būtiska nianse. Proti, šī jaunā paaudze ir pilnīgi citāda, un nevienam nav pieredzes, kā šai paaudzei kaut ko iemācīt. Izglītība Latvijā taustās, nezina, ko un kā darīt, un pedagoga spēja mainīties ir ļoti izšķiroši svarīga.
A. Ļubinskis runā par vēl kādu būtisku lietu: “Cenšoties noskaidrot no uzņēmējiem, kādu jaunieti viņi sagaida no profesionālās skolas, dzirdam – iemāciet jaunietim strādāt komandā un būt atbildīgam. Un te rodas pretruna. Mūsu mēraukla ir audzēkņi, kuri beidz skolu, nokārtojot eksāmenu, un visā mācību procesā viņus uz šo mērķi vedam. Vai eksāmens ir atbilde uz spēju strādāt komandā, būt patstāvīgam, būt atbildīgam? Nē! Paliek jautājums, kuram tas jāsagatavo? Šobrīd jaunietis gaida darba burtnīcu, kur viss pateikts priekšā. Viņš nevēlas domāt, nevēlas pats meklēt inovatīvus risinājumus, viņam vajag stingru instrukciju. Un tad ir nākamā problēma, ir instrukcija, bet ir slinkums lasīt. Tad viņš meklē video pamācību, kā to izdarīt. Taču būtu ļoti svarīgi iemācīt bērniem pašiem radīt risinājumu, jo tikai tas ved uz inovāciju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
66

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
53

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
186

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
55

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
99

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi