Otrdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Profesionālā izglītība izaicinājumu priekšā

Jānis Gabrāns
07:04
29.03.2018
36
Tehnologiju Vidusskola 1

Mūsu valsts izglītības sistēma ir nemitīgu pārmaiņu priekšā, taču pozitīvus rezultātus vēl īsti nemana. Daudz šķēpu tiek lauzts par skolu skaitu, audzēkņu skaitu tajās, notiek cīkstēšanās starp valsti un pašvaldībām, kam ir nedaudz citādi uzskati.

Visam šim juceklim pa vidu ir arī profesionālās skolas, par kurām augstākajā līmenī tikpat kā nerunā. Te jāpiekrīt Priekuļu tehnikuma direktora vietnieka attīstības jomā Aleksandra Ļubinska teiktajam, ka visu nosaka balsu vairākums: “Te nerunāju par kādu balsojumu parlamentā. Valstī ir ļoti daudz vidusskolu, tehnikumu – krietni mazāk, tad katrs var padomāt, cik skaļi izskan vienas vai otras puses argumenti, iespējams, tur ir arī tā atbilde par attieksmi pret profesionālo izglītību.”

Mūsu pusē ir divas profesionālās skolas – Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola un Priekuļu tehnikums. Sarunā ar šo skolu pārstāvjiem “Druva” centās noskaidrot problēmas, ar kādām jāsaskaras profesionālajai izglītībai, un iespējamos risinājumus.

Skolu specializācija

Ieskatoties profesionālo skolu piedāvājumā Vidzemē, redzam, ka, piemēram, ēdināšanas jomas speciālistus gatavo Priekuļos, Valmierā, Smiltenē, šķiet, ar grupu komplektāciju pārāk labi nevedas. Līdzīgus piemērus var atrast visos reģionos. Varbūt pareizāk būtu, ja reģionā būtu viena skola, kurā māca konkrētās specialitātēs, vai tā būtu ēdināšana, autotransports, būvdarbi vai cita, tad varētu vairāk līdzekļu ieguldīt mūsdienīgā infrastruktūrā, aprīkojumā, tad arī labāk komplektētos grupas un varētu piesaistīt labākos pedagogus.
A. Ļubinskis norāda, ka tas būtu prātīgākais risinājums: “Tam ir divi pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tā ir valsts izglītība, kam tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, svarīgi to apsaimniekot iespējami efektīvāk. Ja infrastruktūru mēģinām nodrošināt iespējami augstākā līmenī, labāk to darīt vienā skolā Vidzemē. Attālumi nav tik lieli, lai audzēkņi nevarētu nokļūt uz izvēlēto mācību iestādi.

Otrs aspekts – tādējādi veidojas saprātīga studentu plūsma. Jo audzēkņu Vidzemē, un tā ir arī citos reģionos, ir tik, cik viņu ir. Ja vairākas skolas piedāvā vienu izglītības programmu, audzēkņi tiek sadalīti, nevienā skolā nav īsti nokomplektētas grupas. Varbūt pareizāk būtu, ja konkrēta specializācija būtu vienā no reģiona skolām un tajā būtu pietiekams audzēkņu skaits. Lai lielākā daļa pēc skolas beigšanas aiziet strādāt izraudzītajā nozarē vai arī tajā turpina mācības augstskolā.”

Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas direktors Guntars Zvejnieks, piekrītot, ka konkurence uz vietu skolā noteikti uzlabotu rezultātus, tomēr norāda, ka skolu specializācija nav vienkārši vērtējams jautājums: “Īpaši tas attiecināms uz programmēšanu. To piedāvā Priekuļu tehnikumā, Valmieras tehnikumā pateikuši, ka no nākamā gada šāda programma būs, arī mēs esam pau­duši, ka mums tā būtu svarīga. Ar IT nozari ir interesanti, jo bez tās nākotnē nav iedomājama neviena nozare.”

A. Ļubinskis atzīst, ka iekārtas, tehnoloģijas, ko izmanto mācību procesā, nedrīkstētu atpalikt par vairāk nekā desmit gadiem. Lai tās atjaunotu, vajadzīgi līdzekļi. Vai labāk tos ieguldīt vienā skolā vai vairākās, pērkot vienu un to pašu? Protams, daudz tiek piesaistīti Eiropas fondu līdzekļi, bet arī te jautājums par to lietderīgu izmantošanu.

“Nedaudz sāk uzlaboties uzņēmējdarbības vēlme atbalstīt skolas, ir vairāki uzņēmumi, ar kuriem sadarbojamies. Viņi atrod iespējas materiāli palīdzēt mācību iestādei, jo apzinās, ka audzēkņi būs iepazīstināti ar viņu tehnoloģijām un, beidzot skolu, viņiem būs zināšanas konkrētajā jomā. Valstī esošā darbaspēka krīze mums nāk par labu, jo uzņēmēji uz profesionālajām skolām sāk skatīties kā uz jauno darbinieku sagatavošanas vietu,” norāda A. Ļubinskis.

Pedagogu trūkums arvien jūtamāks

Runājot par spēju piesaistīt pedagogus, G. Zvejnieks neslēpj, ka situācija ir kritiska, jo prasības pret pedagogiem aug: “Ir vēlams, lai pasniedzējam būtu saskarsme ar reālo vidi. Mācībām jākļūst mazāk teorētiskām, vairāk praktiskām, lai jaunietī veidojas izpratne, kā kura lieta darbojas, kāpēc tā ir vajadzīga. Tāpēc lielāka vērtība pasniedzējiem, kuri spēs apvienot teorētisko un praktisko, ar reāliem piemēriem pratīs pastāstīt par būtiskāko, jaunāko nozarē. Šādi pasniedzēji būs interesantāki arī jauniešiem.”

Arī Priekuļu tehnikuma pārstāvis uzsver, ka pedagogam jābūt nozares profesionālim, jo viņš māca profesionālo izglītību: “Man patīk tēze, ko dzirdēju diskusijā sadraudzības skolā Somijā, proti, ja gribi būt profesionālās izglītības skolotājs, tev jāpraktizē. Jā, šis skolotājs nevarēs skolā strādāt ar lielu slodzi, bet viņš būs ar labu praktisku pieredzi. Ja viņam ir savs uzņēmums, viņš nemitīgi ir saskarē ar nozari, seko līdzi jaunākajām tendencēm, šo pieredzi varēs nodot audzēkņiem. Zinām, cik strauji attīstās tehnoloģijas, un pasniedzējam jāspēj par tām stāstīt audzēkņiem. Šāda pasniedzēja mācīts audzēknis pēc skolas beigšanas būs gatavs startēt darba tirgū vai turpināt mācības augstskolā. Ne velti Vidzemes Augstskola labprāt sadarbojas ar profesionālajām skolām, augstskolā zina, ka, piemēram, datorsistēmu tehniķi, kas tur aiziet mācīties no Priekuļu tehnikuma, būs zinoši un labi sagatavoti.”

Par pedagogiem runā visā izglītības sistēmā, jo jāņem vērā kāda ļoti būtiska nianse. Proti, šī jaunā paaudze ir pilnīgi citāda, un nevienam nav pieredzes, kā šai paaudzei kaut ko iemācīt. Izglītība Latvijā taustās, nezina, ko un kā darīt, un pedagoga spēja mainīties ir ļoti izšķiroši svarīga.
A. Ļubinskis runā par vēl kādu būtisku lietu: “Cenšoties noskaidrot no uzņēmējiem, kādu jaunieti viņi sagaida no profesionālās skolas, dzirdam – iemāciet jaunietim strādāt komandā un būt atbildīgam. Un te rodas pretruna. Mūsu mēraukla ir audzēkņi, kuri beidz skolu, nokārtojot eksāmenu, un visā mācību procesā viņus uz šo mērķi vedam. Vai eksāmens ir atbilde uz spēju strādāt komandā, būt patstāvīgam, būt atbildīgam? Nē! Paliek jautājums, kuram tas jāsagatavo? Šobrīd jaunietis gaida darba burtnīcu, kur viss pateikts priekšā. Viņš nevēlas domāt, nevēlas pats meklēt inovatīvus risinājumus, viņam vajag stingru instrukciju. Un tad ir nākamā problēma, ir instrukcija, bet ir slinkums lasīt. Tad viņš meklē video pamācību, kā to izdarīt. Taču būtu ļoti svarīgi iemācīt bērniem pašiem radīt risinājumu, jo tikai tas ved uz inovāciju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skolas gadi beidzas. Kas tajos iegūts nākotnei?

06:57
20.06.2025
63

Vidusskolēniem eksāmenu laiks gandrīz aiz muguras, bet vidējās izglītības eksāmenu sertifikātus viņi varēs saņemt no 3. jūlija. Lielākā daļa vidējās izglītības iestāžu beidzēju visus valsts centralizētos pārbaudījumus jau nokārtojuši. “Druva” uzrunāja vairākus Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) 12.klašu skolēnus par aizvadīto eksāmenu sezonu, jautājot, kā jutušies, kārtojot eksāmenus, kādi ir nākotnes plāni un vai […]

Integratīvajā mākslas festivālā gūst labus rezultātus

05:44
11.06.2025
62

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas audzēkņi sirsnīgā un atbalstošā atmosfērā piedalījās 29. integratīvā mākslas festivāla “Nāc līdzās!” lielkoncertā Rīgā, VEF Kultūras pilī. Tā vadmotīvs šogad bija “Kas kaitēja nedzīvot lielas jūras maliņā”. Festivālā piedalās bērni, jaunieši un pieaugušie ar īpašām vajadzībām no visas Latvijas, kuru talants izpaužas dažādās mākslās: vizuālajā, mūzikā, dziesmās un instrumentspēlē, dejās, dzejā. […]

Lasītāju forums Priekuļu pamatskolā

00:00
04.06.2025
30

Skolā čaloja bērnu balsis, radošas domas piepildīja telpas ar enerģiju, un grāmatas tika šķirstītas ar patiesu ieinteresētību. Priekuļu pamatskolā 29.maijā valdīja Lasītāju foruma burvība, kur 1-8.klašu skolēniem mācīšanās, lasīšana un rakstīšana pārtapa piedzīvojumā. Direktores vietniece Anita Skrastiņa stāsta, ka divus gadus skola kā vienu no metodiskajiem uzdevumiem ir izvirzījusi tekst­pratības attīstību. To īsteno ar dažādiem […]

Lieliski panākumi “SkillsLatvia 2025” konkursā

06:37
28.05.2025
41

Uz divu dienu nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu “SkillsLatvia 2025” no Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) devās astoņi audzēkņi,  no kuriem seši ieguva godalgotas vietas – vienu sudraba un piecas bronzas medaļas. Tas ir līdz šim lielākais skaits tehnikuma audzēkņu, kas piedalījušies konkursa finālā un arī ieguvuši medaļas. Konkursā bija pārstāvētas 30 profesionālās izglītības […]

Sacenšas Latvijas Speciālajā olimpiādē vieglatlētikā

06:35
24.05.2025
72

Šogad Latvijas Speciālās olimpiādes sacensības vieglatlētikā organizēja Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskola, Cēsu stadionā pulcējot 13 speciālo izglītības iestāžu 130 skolēnus no visas Latvijas. Dalībnieki sevi izaicināja dažādās disciplīnās: komandas stafetē, īsākos un garākos skriešanas posmos, bumbiņas mešanā, augst­lēkšanā un tāllēkšanā. Sacensības skolēniem ar īpašām vajadzībām notiek dažādos Latvijas reģionos gan futbolā, gan skrējienā sniega kurpēs […]

Cēsu novada Jauniešu dome iztaujā domes deputātu kandidātus

05:01
23.05.2025
166

Jaunieši ir mūsu tagadne un nākotne – teica Cēsu pašvaldības domes vēlēšanu kandidāti Cēsu novada Jauniešu domes rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs. Toties tikai četru politisko spēku programmās tiek pieminēti jaunieši. 14.maijā Jauniešu mājā Cēsu novada jaunieši bija sagatavojuši aizraujošu un informējošu pasākumu, kurā vēlēšanu kandidātiem uzdeva dažādus jautājumus par jauniešiem aktuāliem dzīves aspektiem novadā.Pašvaldības jaunatnes lietu […]

Tautas balss

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
12
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
25
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
26
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
17
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Sludinājumi