Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Modelē tērpus, kuri iekrīt acīs

Druva
09:39
23.09.2011
23
Rudu 1

Kristīni Rublovsku jeb Rudu daudzi zina viņas skaisto rotu dēļ. Jāatzīst, ka tādas filcētas rotas, kādas darina Rudu, šķiet, Latvijā neprot radīt neviens.

Jauniete mācās Valmieras mākslas vidusskolā par tekstilizstrādājumu un apģērbu dizainu. Viņas nākotnes sapnis ir Mākslas akadēmija un iecere par tērpu kolekcijām, kuros cilvēki izskatītos īpaši. “Bija periods, kad teju visi nodarbojās ar pērļošanu un rotu taisīšanu šī vārda vistiešākajā nozīmē, turklāt sakot, ka ir rotu mākslinieki. Tagad šis bums mazinājies. Taču pozitīvais ir tas, ka rokdarbu skolotājas atzīst – meitenes pēc lielāka pārtraukuma uz mājturības stundām nāk ar lielu interesi, jo vēlas iemācīties šūt, adīt, pērļot, filcēt un darīt jebko citu. Taču, ja pavērtējam nopietnāk, jāteic, ka šobrīd daudzas rotu darinātājas no mūsu pulka ir atbirušas un nodarbojas jau ar kaut ko citu. Ir, protams, meitenes ar talantu, kuru rokrakstu var pazīt, ieraugot viņu rotas kādā Latvijas salonveikalā. Turklāt šī sfēra Latvijā ir nostiprinājusies, modē nāk dizaineru veikali. Rīgā viens no zināmākajiem modes dizaineru veikaliem ir “Paviljons”. Arī tur nopērkamas labāko meistaru darinātās rotas,” stāsta Kristīne. Tie, kuri redzējuši Rudu meistarotās rotas, var piekrist viņas pašas sacītajam, ka tās neiederas plaša patēriņa rotu grozā.

“Es apzinos, ka manas rotas nevalkās ikviena meitene. Tā, piemēram, runājot par vienu no manām pazīstamākajām rotām – kurkuļkrellēm, nesen kāda jauniete atzina, ka viņai tās tik ļoti patīkot, bet tādas neuzdrošinātos valkāt, jo ir pārāk uzkrītošas. Ne velti man skolotāja skolā jautāja, ar ko es domāju naudu nākotnē pelnīt. Bet man patīk radīt lietas, kas nav domātas vairumam,” domās dalās Kristīne. Jāatzīst, ka pēdējos gados Kristīnes darbības loks ir paplašinājies. Viņa darina ne tikai rotas, bet arī pievērsusies dažādu aksesuāru veidošanai un cītīgi apgūst tērpu konstruēšanu, modelēšanu un dizainu. “Iestājos Valmieras mākslas vidusskolā. Līdztekus mācībām strādāju šūšanas salonā Valmierā. Redzu, ka pamazām modē atgriežas tas, ka cilvēki novērtē to, ka mugurā ir salonā pēc individuāla pasūtījuma šūdināts, nevis kādā tirdzniecības centrā nopirkts apģērbs. Turklāt nereti nākas atzīt, ka veikalā piedāvātie apģērbi ir zemas kvalitātes un nekam nederīgi,” viedokli pauž Kristīne un atzīst, ka arī apģērbu radīšanā viņai vairāk patīk realizēt trakas idejas.

“Noteikti pati aiz laba prāta nebūšu tā, kura šūs virkni vienādu melnu svārciņu virs celīša. Man patiešām interesē apģērba modelēšana, konstruēšana. Saprotu, ka man šajā jomā vēl ir daudz ko mācīties, lai es spētu realizēt visas savas trakās idejas,” smaidot saka Kristīne. Viņa norāda, ka ikdienā pamana to, ka ir cilvēki, kuri prot ģērbties, un ir tādi, kuri vienkārši nopērk kaut ko, uzvelk kaut kā un par to visu vairs nedomā. “Un es nebūt neesmu no tiem cilvēkiem, kurš noliedz humpalas. Tur bieži var atrast daudz ko labu un nereti pat kvalitatīvāku nekā firmas veikalos. Turklāt vienmēr ir iespēja apģērbu pārveidot,” saka topošā apģērbu modelētāja. Nākamajā vasarā Kristīne beigs skolu, un jau šobrīd meitene domā par diplomdarba kolekciju, kur būs jārada seši tērpi. Kā pati stāsta, divi no tiem būs vīriešu apģērbi. “Ikdienā, ieejot veikalā, redzam, ka vīrieši ir apdalīti. Tomēr viņu apģērbs ir vienveidīgs un diezgan drūms. Pieļauju, ka nākotnē varbūt pati pievērsīšos tieši tam, lai glīti un interesanti saģērbtu Latvijas vīriešus,” smaidot saka Kristīne. Runājam arī par to, ka aktuāli kļuvuši dažādi pārvērtību šovi, kuros sievietes tiek frizētas un pucētas līdz nepazīšanai. Tiek likts akcents uz to, ka katra meitene un sieviete var izskatīties labi, ja vien pati nedaudz piestrādā pie sava koptēla. “Tas, protams, nav nekas slikts, bet man ļoti nepatīk tas, ka nereti visas sievietes šajos šovos tiek taisītas uz vienu šniti. Nu nevar visas sievietes būt cacas. Visām nekad nav jāizskatās vienādi. Ir jāņem vērā cilvēka dzīvesveids, nodarbošanās un viss pārējais. Nepatīk arī tas, ka pārvērtībās pārlieku aizraujas ar kosmētikas līdzekļiem. Tas, manuprāt, ir nevietā,” teic Kristīne un, runājot par modes tendencēm, saka: “Šobrīd saka fui, ja esi saskaņojis apavus ar rokassomiņu un vēl kaut ko. Lai gan kopumā vērtējot sabiedrību un ģērbšanās stilu, jāteic, ka cilvēki baidās izcelties ar apģērbu un būt atšķirīgi. Ir labi ieplūst pelēkajā masā. Tas ir tas, ko redzam uz ielas. Bet, ja runājam par modi, tad aktuāls ir avangards, krāsas un viss interesantais apģērbā. Par sevi runājot, zinu, ka vēlētos modelēt apģērbus, kuri nebūtu garlaicīgi. Kā saka, ir glīta meitene, skaisti saģērbusies, ne ko pielikt, ne atņemt, bet uz viņu skatoties, ir garlaicīgi. Es drīzāk gribētu radīt tērpus, kuri piesaista uzmanību, kuri liek atskatīties.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi