Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Modelē tērpus, kuri iekrīt acīs

Druva
09:39
23.09.2011
6
Rudu 1

Kristīni Rublovsku jeb Rudu daudzi zina viņas skaisto rotu dēļ. Jāatzīst, ka tādas filcētas rotas, kādas darina Rudu, šķiet, Latvijā neprot radīt neviens.

Jauniete mācās Valmieras mākslas vidusskolā par tekstilizstrādājumu un apģērbu dizainu. Viņas nākotnes sapnis ir Mākslas akadēmija un iecere par tērpu kolekcijām, kuros cilvēki izskatītos īpaši. “Bija periods, kad teju visi nodarbojās ar pērļošanu un rotu taisīšanu šī vārda vistiešākajā nozīmē, turklāt sakot, ka ir rotu mākslinieki. Tagad šis bums mazinājies. Taču pozitīvais ir tas, ka rokdarbu skolotājas atzīst – meitenes pēc lielāka pārtraukuma uz mājturības stundām nāk ar lielu interesi, jo vēlas iemācīties šūt, adīt, pērļot, filcēt un darīt jebko citu. Taču, ja pavērtējam nopietnāk, jāteic, ka šobrīd daudzas rotu darinātājas no mūsu pulka ir atbirušas un nodarbojas jau ar kaut ko citu. Ir, protams, meitenes ar talantu, kuru rokrakstu var pazīt, ieraugot viņu rotas kādā Latvijas salonveikalā. Turklāt šī sfēra Latvijā ir nostiprinājusies, modē nāk dizaineru veikali. Rīgā viens no zināmākajiem modes dizaineru veikaliem ir “Paviljons”. Arī tur nopērkamas labāko meistaru darinātās rotas,” stāsta Kristīne. Tie, kuri redzējuši Rudu meistarotās rotas, var piekrist viņas pašas sacītajam, ka tās neiederas plaša patēriņa rotu grozā.

“Es apzinos, ka manas rotas nevalkās ikviena meitene. Tā, piemēram, runājot par vienu no manām pazīstamākajām rotām – kurkuļkrellēm, nesen kāda jauniete atzina, ka viņai tās tik ļoti patīkot, bet tādas neuzdrošinātos valkāt, jo ir pārāk uzkrītošas. Ne velti man skolotāja skolā jautāja, ar ko es domāju naudu nākotnē pelnīt. Bet man patīk radīt lietas, kas nav domātas vairumam,” domās dalās Kristīne. Jāatzīst, ka pēdējos gados Kristīnes darbības loks ir paplašinājies. Viņa darina ne tikai rotas, bet arī pievērsusies dažādu aksesuāru veidošanai un cītīgi apgūst tērpu konstruēšanu, modelēšanu un dizainu. “Iestājos Valmieras mākslas vidusskolā. Līdztekus mācībām strādāju šūšanas salonā Valmierā. Redzu, ka pamazām modē atgriežas tas, ka cilvēki novērtē to, ka mugurā ir salonā pēc individuāla pasūtījuma šūdināts, nevis kādā tirdzniecības centrā nopirkts apģērbs. Turklāt nereti nākas atzīt, ka veikalā piedāvātie apģērbi ir zemas kvalitātes un nekam nederīgi,” viedokli pauž Kristīne un atzīst, ka arī apģērbu radīšanā viņai vairāk patīk realizēt trakas idejas.

“Noteikti pati aiz laba prāta nebūšu tā, kura šūs virkni vienādu melnu svārciņu virs celīša. Man patiešām interesē apģērba modelēšana, konstruēšana. Saprotu, ka man šajā jomā vēl ir daudz ko mācīties, lai es spētu realizēt visas savas trakās idejas,” smaidot saka Kristīne. Viņa norāda, ka ikdienā pamana to, ka ir cilvēki, kuri prot ģērbties, un ir tādi, kuri vienkārši nopērk kaut ko, uzvelk kaut kā un par to visu vairs nedomā. “Un es nebūt neesmu no tiem cilvēkiem, kurš noliedz humpalas. Tur bieži var atrast daudz ko labu un nereti pat kvalitatīvāku nekā firmas veikalos. Turklāt vienmēr ir iespēja apģērbu pārveidot,” saka topošā apģērbu modelētāja. Nākamajā vasarā Kristīne beigs skolu, un jau šobrīd meitene domā par diplomdarba kolekciju, kur būs jārada seši tērpi. Kā pati stāsta, divi no tiem būs vīriešu apģērbi. “Ikdienā, ieejot veikalā, redzam, ka vīrieši ir apdalīti. Tomēr viņu apģērbs ir vienveidīgs un diezgan drūms. Pieļauju, ka nākotnē varbūt pati pievērsīšos tieši tam, lai glīti un interesanti saģērbtu Latvijas vīriešus,” smaidot saka Kristīne. Runājam arī par to, ka aktuāli kļuvuši dažādi pārvērtību šovi, kuros sievietes tiek frizētas un pucētas līdz nepazīšanai. Tiek likts akcents uz to, ka katra meitene un sieviete var izskatīties labi, ja vien pati nedaudz piestrādā pie sava koptēla. “Tas, protams, nav nekas slikts, bet man ļoti nepatīk tas, ka nereti visas sievietes šajos šovos tiek taisītas uz vienu šniti. Nu nevar visas sievietes būt cacas. Visām nekad nav jāizskatās vienādi. Ir jāņem vērā cilvēka dzīvesveids, nodarbošanās un viss pārējais. Nepatīk arī tas, ka pārvērtībās pārlieku aizraujas ar kosmētikas līdzekļiem. Tas, manuprāt, ir nevietā,” teic Kristīne un, runājot par modes tendencēm, saka: “Šobrīd saka fui, ja esi saskaņojis apavus ar rokassomiņu un vēl kaut ko. Lai gan kopumā vērtējot sabiedrību un ģērbšanās stilu, jāteic, ka cilvēki baidās izcelties ar apģērbu un būt atšķirīgi. Ir labi ieplūst pelēkajā masā. Tas ir tas, ko redzam uz ielas. Bet, ja runājam par modi, tad aktuāls ir avangards, krāsas un viss interesantais apģērbā. Par sevi runājot, zinu, ka vēlētos modelēt apģērbus, kuri nebūtu garlaicīgi. Kā saka, ir glīta meitene, skaisti saģērbusies, ne ko pielikt, ne atņemt, bet uz viņu skatoties, ir garlaicīgi. Es drīzāk gribētu radīt tērpus, kuri piesaista uzmanību, kuri liek atskatīties.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
311
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi