Vakar Madonā notikusi publiskās apspriešanas sanāksme saistībā ar novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānu, kuras laikā kārtējo reizi izvērtušās spraigas diskusijas par novada skolu apvienošanu, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Publisko apspriešanu apmeklēja ap 100 cilvēku, galvenokārt pilsētas skolu pedagogi. Sanāksmes sākumā Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne prezentēja izglītības iestāžu tīkla attīstības plānu nākamajiem septiņiem gadiem, aicinot klātesošos izteikt viedokļus, diskutēt, kā labāk izdarīt un kā labāk apgūt Eiropas finansējumu, ko izglītības iestādes iegūtu reformas rezultātā. Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (V) savā uzrunā uzsvēra, ka, neieguldot minēto finansējumu, Madonas novads atpaliks no kaimiņu novadiem skolu konkurētspējas ziņā, un aicināja izsvērt emocijas starp materiālo nodrošinājumu iespējami labākai mācību videi.
Jautājumu un viedokļu sadaļā klātesošie vairākkārt norādīja uz pašreizējās Valsts ģimnāzijas ēkas telpu mazo kvadratūru, uzsverot, ka līdz ar to daļai skolēnu reformas rezultātā apstākļi tiks uzlaboti, turpretī daļai – pasliktināti. Seržāne vērsa uzmanību, ka minētās telpas ir nevis nepiemērotas, bet gan nepietiekamas, un tas jau būs konkrētās skolas vadības jautājums, ko tieši šajā ēkā izvietot.
Lielākie reformas oponenti bija Madonas 2.vidusskolas pārstāvji, tostarp direktors Valentīns Rakstiņš, kurš norādīja, ka plānā uzrādītā datu bāze un demogrāfiskā statistika ir jāskata vispusīgi, uzsverot, ka pašlaik Madonā vērojama dzimstības uzlabošanās, kas nākotnē palielinās arī skolēnu skaitu. Skolas vadītājs ieteica Valsts ģimnāzijas audzēkņu mācību apstākļus uzlabot citos veidos, piemēram, būvējot ģimnāzijai piebūvi vai izmantot pašvaldības īpašumā iegādāto bijušo tipogrāfijas ēku. Uz to pašvaldības vadītājs norādīja, ka tipogrāfijas ēkas pārbūve skolas vajadzībām būtu neracionāla, jo, ja skolu ēkas ergonomiski jau ir sakārtotas, tad šajā ēkā nav veikti ne siltināšanas darbi, ne arī kādi citi uzlabojumi.
Vienu brīdi apspriedes laikā izvērtās emocionālā diskusija skolu pārstāvju starpā par katras skolas mācību rezultātiem (kura skola labāka), uz ko vairāki klātesošie gan aicināja būt savstarpēji draudzīgiem un nestrīdēties.
Sanāksme faktiski izvērtās kā Madonas pilsētas skolu tīkla reformas diskusija. Taču novadā ir vēl 13 skolas, kas atrodas pagastos, arī šīm skolām ir attīstības vīzija izglītības plānā – par lauku skolām šo trīs stundu laikā diskusijas nebija vispār. No klātesošajiem lauku pedagogiem diskusijas noslēgumā izteicās vien Praulienas pamatskolas skolotāja Ērika Pomere, kura atzinusi: “Ja pilsētā šķiet par “biezu”, lūdzu, nāciet uz Praulienu, Kusu vai citām pagastu skolām, kur brīvas platības ir gana.”
Šobrīd iecerēts, ka izglītības attīstības plāns tiks apstiprināts 31.marta domes sēdē.
Kā iepriekš izteikusies Seržāne, pašvaldības skolās trūkst skolēnu. Viņa informēja, ka, analizējot Madonas pilsētas skolās 7.-12.klases piepildījumu, jāsecina, ka šobrīd skolēnu skaits nav pietiekams Madonas pilsētas 2.vidusskolā, kā arī svārstīgs tas ir Madonas pilsētas 1.vidusskolā, lai efektīvi varētu veidot mūsdienīgu, tehniski augstā līmenī aprīkotu un ar kvalificētu personālu nodrošinātu apmācības procesu 7.-12.klases līmenī.
Plānots, ka 2017.gada 1.septembrī (vai 2018.gada 1.septembrī) tiks izveidota Madonas pilsētas vidusskola, apvienojot līdzšinējo Madonas pilsētas 1.vidusskolu un Madonas pilsētas 2.vidusskolu. Madonas pilsētas vidusskola atrastos tagadējās Madonas pilsētas 1.vidusskolas telpās un Madonas Valsts ģimnāzijas ēkā. Lai sakārtotu un modernizētu mācību vidi, apvienojot Madonas vidusskolas, tiktu piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 798 000 eiro apmērā. Madonas pilsētas vidusskolā plānoti no 40 līdz 44 klašu komplekti (šobrīd Madonas pilsētas 1.vidusskolā – 29 klašu komplekti, Madonas pilsētas 2.vidusskolā – 15 klašu komplekti) ar skolēnu skaitu klasē no 22 līdz 26.
Savukārt Madonas Valsts ģimnāzija tiktu pārcelta uz līdzšinējo Madonas pilsētas 2.vidusskolas ēku. Ģimnāzijas telpu jautājumu nav izdevies atrisināt no 2004.gada, kad tika izstrādāts piebūves projekts, bet valsts investīciju finansējums netika piešķirts. Pašlaik Madonas Valsts ģimnāzijas mācību process tiek organizēts sešās ēkās – Valdemāra bulvārī 2a, īrētās telpās Raiņa ielā 6, sporta stundas un pasākumi notiek Madonas Sporta centrā, mūzikas stundas Madonas Mūzikas skolā, kultūras pasākumi tiek organizēti Madonas kultūras namā, bet ģimnāzistu ēdināšana – Madonas pilsētas 1.vidusskolā.
ERAF projektu laikā valsts ģimnāzijām ir plānots finansējums, Madonas Valsts ģimnāzijai tas būtu 1 325 000 eiro apmērā, bet, risinot ģimnāzijas telpu jautājumu, pašvaldība vēlas, lai ieguldījums būtu mērķtiecīgs un ilgtermiņā attīstību veicinošs.
Pašvaldībā atgādina, ka pamats pārmaiņu realizēšanai ir kopējā demogrāfiskā situācija gan pilsētā, gan novadā, kā arī nepieciešamība sakārtot, nākotnē racionāli izmantot un noslogot pilsētas skolu ēkas, tostarp pilnveidot un atjaunot materiāltehnisko bāzi.
Apvienojot Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolu, tiks veikta skolu sistēmas reorganizācija Madonas pilsētas skolu sistēmā. Reorganizācijas rezultātā abu skolu izglītības darbinieki turpinās darbu apvienotajā skolā.
Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolas administratīvie un tehniskie darbinieki, apvienojot skolas, būs dubultā skaitā, tādēļ skolu reorganizācijas rezultātā tiks veikta administratīvo un tehnisko darbinieku skaita samazināšana atbilstoši Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktam, pirms tam gan veicot šo darbinieku izvērtēšanu atbilstoši Darba likuma 108.pantā iekļautajām tiesību normām, līdz ar to daļa administratīvo un tehnisko darbinieku varēs turpināt darbu pēc skolu reorganizācijas.
Pašvaldībā uzskata, ka Madonā uz skolu tīkla sakārtošanu ir jāskatās kompleksi, analizējot visus kritērijus un to savstarpējo saistību un līdzsvarotas attīstības iespējas visa novada mērogā. Iecerētās pārmaiņas nav vieglas, bet arī cita risinājuma, kas nodrošinātu ne vien pastāvēšanu, bet arī izaugsmi, situācijai nav.
Jau ziņots, ka Madonas pilsētas 2.vidusskolas direktors Rakstiņš ir pārliecināts – Madonā ir pietiekami daudz bērnu, lai neviena skola netiktu slēgta.
Rakstiņš stingri iebilst pret skolas reorganizāciju un sola vērsties pie tiesībsarga, ja šī ideja tiks virzīta tālākai realizēšanai.
“Ja nebūtu bērnu, tad būtu problēma, bet šobrīd Madonas skolas ir pietiekoši noslogotas, ir sākti projekti sporta attīstībai, skolā izveidota īpaša programma ar sporta ievirzi. Bērni piepilda klases, to skaits ir pietiekošs. Protams, pašvaldība nepieļaus, ka klases ir tukšas, tad arī varēs domāt par skolu slēgšanu,” pauda Rakstiņš.
“Ja mēs iesākām, tad arī kaut ko panāksim, citādi jau nebija jēgas sākt protestēt. Ja pašvaldība nemainīs savu viedokli, vērsīsimies pie tiesībsarga, kā arī citām valsts struktūrvienībām, lai redz, ka visi bērni ir vienādi un ka nevar uzskatīt, ka vienam vajag izglītību, bet otram ne. Nevar tā atņemt vienam, lai dotu otram tikai tāpēc, ka tajā skolā mācās deputātu bērni. Visiem ir vienādas tiesības,” piebilda skolas direktors.
Savukārt Seržāne uzsvēra, ka plānotā reforma nav vērsta pret izglītojamo un darbinieku tiesībām, bet gan iecerēta, lai sekmētu izglītības kvalitāti ilgtermiņā.
Komentāri