CVĢ 12. klases skolniece
Zentai Mauriņai, izcilajai kulturvēsturniecei un esejistei, pirmajai sievietei, kas 1938. gadā Latvijas Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju, 2007.gada 15. decembrī apritēs 110 gadi.
Viņai veltīto atceres pasākumu klāstā ir arī skolēnu un studentu radošo darbu konkurss „Zenta Mauriņa un mūsdienas”. Tajā varēja piedalīties individuāli vai ar skolas komandu. Pieteicās 26 Latvijas skolu komandas, tai skaitā Cēsu Valsts ģimnāzija. Komandu konsultēja skolotāja Ieva Radzobe.
Izvērtējot iesūtītos darbus, žūrija izvēlējās labākos, kurus nolasīja noslēguma konferencē Rīgā. Ar darbu „Trimda: ieguvumi un zaudējumi Z.Mauriņas un K.Raudives korespondencē” klausītājus iepazīstināja Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvente, šobrīd LLU 1. kursa studente Liene Tīruma.
Pasākumā valdīja patīkama atmosfēra, konkursa organizatore Laura Kalinka viesmīlīgi sagaidīja konferences dalībniekus. Katrs saņēma brošūru „Trimda: iegūtais un zaudētais Zentas Mauriņas un Konstantīna Raudives, Jāņa Jaunsudrabiņa, Margaritas Gūtmanes vēstulēs” . Tā izstrādāta, Cēsu Valsts ģimnāzijai iesaistoties starptautiskajā projektā Comenius1.
Prieku par skolēnu radošo darbību pauda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktore Agra Bērziņa. Konferences pirmo sekciju „Zenta Mauriņa: latviete un eiropiete” vadīja LU filoloģijas fakultātes profesore Ausma Cimdiņa. Tajā interesantākais bija LU filoloģijas fakultātes studenta Paula Daijas darbs par Zentu Mauriņu un Johanu Volfgangu Gēti.
Literatūrzinātnieks un filozofs Edgars Mucenieks vadīja sekciju „Zenta Mauriņa un literārais process”. Tika analizēts Zentas Mauriņas darbs „Apnicība un steiga”. Man patika Smiltenes ģimnāzijas skolnieces Leldes Pētersones izteiktie spriedumi par garlaicību mūsdienās. Viņas atziņa – televīzijas šovi nevis novērš, bet gan rada garlaicību.
Trešās sekcijas „Zenta Mauriņa: personības satvars un rezonanse” vadītāja bija LU vēstures un filozofijas fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane. Visiem lielu pārsteigumu sagādāja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolnieka Kristiana Krievāna pētījums un radniecība ar Z. Mauriņu, viņš ir Z.Mauriņas tēva brāļa pēctecis. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece Karīna Vanadziņa darbā: „Mana Z. Mauriņa: radošas personības dzīves pozīcija” bija meklējusi kopīgo un atšķirīgo Z.Mauriņas dzīvē, personībā un komponista Ludviga van Bēthovena, kā arī mākslinieka Lotreka Tulūza dzīvē.
Pēc konferences notika diskusijas. Noslēgumā noskatījāmies video par Z.Mauriņai veltītajiem pasākumiem skolās. Šajā prezentācijā piedalījās arī Cēsu Valsts ģimnāzijas skolnieks Jānis Vīksna. Profesore Ausma Cimdiņa secināja, ka katra paaudze Zentas Mauriņas daiļradi uztver citādi, prot saskatīt vērtības.
Nākamā konference notiks 14. decembrī, uz to uzaicināti visi konkursa dalībnieki.
Komentāri